Datu glabāšana mākonī ir ļoti populāra, jo ļauj samazināt izmaksas – maksājot tikai par saņemto un nerūpējoties par tehnkas uzturēšanas izmaksām. Tomēr, uzglabājot datus mākonī – tajā skaitā, izmantojot dažadus web pakalpojumus kā Google Mail, jārēķinās, ka tiem var piekļūt arī citu valstu tiesībsargājošās iestādes (nemaz nerunājot par pakalpojuma nodrošinātājiem), ja šie dati fiziski atrodas citā valstī (vai pat valstīs). Piemēram, ASV tiesībsargājošām iestādēm ir visai plašas tiesības piekļūt ne tikai tiem datiem, kas atrodas tās teritorijā, bet arī tiem datiem, kas ir ASV uzņēmu rīcībā, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tātad, ja izmantojat ASV hostinga kompānijas pakalpojumus, tad arī jūsu datiem varēs piekļūt ASV iestādes, pat ja fizisku jūsu dati atradīsies uz servera Lielbritānijā.
Jāuzsver, ka datu pārziņi no Eiropas Savienības (ES) nedrīkst nodot fizisko personu datus uz valstīm ārpus ES, kas nenodrošina ES atbilstošu datu aizsardzības līmeni (datu nodošana uz šīm valstīm pieļaujama atsevišķos gadījumos, ievērojot papildus datu aisardzības prasības). Jāatzīst, ka salīdzinoši nedaudzas valstis ir atzītas par tādām, kas nodrošina ES atbilstošu personas datu aizsardzību un ASV nav starp tām. Līdz ar to uzņēmumiem, kas apstrādā fizisko personu datus (piemēram, pieņem maksājumus) ir rūpīgi jāpārdomā par pakalpojumu sniedzēju izvēli. Diemžēl ne vienmēr ir zināms par to, kur tad reāli dati atrodas, jo arī pakalpojuma sniedzējs var izmantot citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kas datus glabā mākonī, par ko pakalpojuma saņēmējam nav ne jausmas.
Protams, ja personas dati apstrādāti netiek (piem., tiek uzturēta vienkārša “vizītkartes tipa” mājas lapa), šis jautājums nav tik aktuāls. Tomēr jāātceras, ka personas datu definīcija ir tik plaša, ka pat vienkārša mājas lapa var saturēt personas datus – piemēram, darbinieku vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju un mobilā tālruņa numuru, kas kopā būs personas dati.
Tajā pat laikā datu glabāšanai uz serveriem, kas atrodas ārpus Latvijas kaut kur mistiskā mākonī, ir savi plusi. Piemēras, pakalpojuma funkcionalitāte un cena. Tāpat arī datu drošība un vēlme pasargāt savus datus no svešām acīm – citu valstu dienestus diez vai interesēs mūsu glabātie dati (ja vien tie nav saistīti ar starptautisko noziedzību vai bērnu pornogrāfiju), savukārt, nevienam nav noslēpums, ka Latvijas dienesti mēdz būt nepamatoti ziņkārīgi (atzerēsimies, kaut vai Jaunalksnes sarunu ierakstus).
Kopsavilkumā: pirms izvēlēties pakalpojumu saņemšanu internetā, neatkarīgi no šī pakalpojuma veida (datu glabāšana, e-pasts, utt.), ir vērts rūpīgi izanalizēt visus no tā izrietošos ieguvumus un riskus.
