Neliels video par Creative commons.
Šobrīd visur dzird tikai par ekonomisko krīzi, uzņēmumu un valstu bankrotiem, darbinieku masveida atlaišanām un tā joprojām. Palasot ziņas sāk šķist, ka tuvojas apokalipse. Taču manī mīt ķecerīga doma, ka šajākrīzē ir savs labums.
Pirmkārt, tā ikvienam atgādina, ka mūsdienu ekonomiskā sistēma ne tuvu nav ideāla - lai kā arī necenstos iegalvot dažādi eksperti un speciālisti. Krīzes ir šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa - tās ir regulāras un nenovēršamas (ja vien netiek veiktas pamatīgas izmaiņas sistēmā). Vienīgi ekonomikai kļūstot globālākai, arī tās krīzes kļūst globālas. Krīze ir atgādinājums mežonīgā un liberālā kapitālisma piekritējiem, ka tā neredzamā roka, kas it kā regulējot tirgu brīžiem mēdz savilkties kulakā un visai redzami un sāpīgi iesist. Patiesībā šādas krīzes uzskatāmi parāda, ka mūsdienu ekonomiskā sistēma ir fikcija - nav tur nekādas sistēmas. Lasīt tālāk…
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts bieži tiek kritizēts par nepietiekamu aktivitāti elektronisko pakalpojumu ieviešanā. Dažkārt tam tiek pārmests par resursu tērēšanu ne īpaši vajadzīgu e-pakalpojumu izstrādē un ieviešanā. Tad nu lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamības sekretariāts aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par to, kuru valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizēšana būtu nepieciešama. Sekretariāts sola izvērtēt ierosinājumus un informēt par priekšlikumiem iestādes, kuras ir atbildīgas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.
Public domain varētu tulkot kā sabiedrisko īpašumu. Senāk (18. un 19.gadsimtā) Amerikas Savienotajās Valstīs šo terminu attiecināja uz zemēm, kurām nebija īpašnieka jeb īpašnieks bija sabiedrība. Taču tagad šo terminu galvenokārt saista ar autortiesībām, īpaši anglosakšu tiesību loka zemēs. Ar šo terminu tiek apzīmēti darbi, kuru izmantošanu neierobežo autortiesības. Parasti šādi darbi tiek īpaši noteikti normatīvajos aktos (piemēram, autortiesības neattiecas uz tiesas nolēmumiem) vai darbiem notek to aizsardzības termiņš (Latvijā un lielākajā daļā Rietumvalstu tas ir 70 gadi pēc autora nāves). Agrāk ASV liela daļa darbu bija “sabiedriskais īpašums”, jo tiem bija īss aizsardzības termiņš kā arī autortiesības vajadzēja īpaši reģistrēt (pretstatā mūsdienām). Daudzi brīvās kultūras piekritēji šos laikus asociē ar brīvās kultūras zelta laikmetu.
Jāsaka, ka Latvijas autortiesībās nepastāv analogs terminam “public domain” - atbilstošie darbi tiek dēvēti vai nu par neaizsargājamiem darbiem (Autortiesību likuma 6.pants) vai darbiem, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš (Autortiesību likuma 39.pants). Ideja tā pati - šādus darbus var brīvi izmantot ikvens nemaksājot autoratlīdzību. Tiesa, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.
Saistībā ar šo - Džeims Boils ir publicejis grāmatu ar nosaukumu “The Public Domain: Enclosing the Commons of the Mind“, kurā apskata apskata ideju par intelektuālajiem darbiem kā sabiedrisko īpašumu, autortiesību vēsturi un to, kāpēc mūsdienās gandrīz itviss itelektuālaisīpašums kādam pieder. Grāmata ir lejupielādējama bez maksas un tiek izplatīta ar Creative Commons Attribution-Noncommercial-Share Alike licenci.
Uzdūros vienam pētījumam par e-ID jeb identitāti elektroniskā vidē: Siddhartha Arora - Review and Analysis of Current and Future European e-ID Schemes. Tajā aplūkota esošā dažādu valstu (galvenokārt Eiropas) pieredze, kā arī nākotnes plāni.
Šodienas Latvijas Vēstnesī ir publicēts Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedums lietā “Ādamsons pret Latviju”, ar kuru tiesa lēmusi par labu prasītājam Jānim Ādamsonam. Ādamsons iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par aizliegumu viņam kandidēt 2000.gada Saeimas vēlēšanās. Savā spriedumā tiesa analizē šāda aizlieguma pamatus, kā arī jautājumu vai dienests PSRS robežsardzē ir pielīdzināms dienestam Valsts drošības komitejā (ņemot vērā, ka robežsardze bija pakļauta VDK).
Interesantākais, manuprāt, ir spriedumam pievienotie tiesnešu atšķirīgie viedokļi un tajos paustais vērtējums. Tie liecina, ka joprojām nepastāv vienots viedoklis par to ciktāl ir pieņemams jaunajām demokrātijām noteikt ierobežojumus kandidēšanai vēlēšanās tām personām, kuras sadarbojušās ar totalitāriem režīmiem.
13. novembrī no 17:00 līdz 20:00 Dirty Deal Cafe (Spīķeri, Maskavas 12, Korpuss 2) notiks pasākums “Patiešām brīvs tirgus”. Pašas labākās lietas dzīvē ir par brīvu!
Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību papildināšanu ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām. Tas nozīmē, ka turpmāk uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem obligāti būs jāizvieto kāds no noteikumos norādītajiem attēliem vai brīdinājuma uzrakstiem. Kombinētakam brīdinājumam jāaizņem ne mazāk kā 40% no iepakojuma lielākās virsmas laukuma. Tabakas izstrādājumus bez iepakojuma papildināšanas ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām atļauts realizēt līdz 2010.gada 1.martam. Ar noteikumiem un viesiem brīdinājuma attēliem var iepazīties Latvijas Vēstnesī.
Administratīvās rajona tiesas spriedumu par pašvaldības atteikumu rīkot sapulci, gājienu vai piketu varēs pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā. Šādus grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15.oktobrī konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Šādus grozījumus paredzēts veikt, lai samazinātu tiesu instanču skaitu, tā cerot panākt ātrāku un efektīvāku pārsūdzēto lietu izskatīšanu. Pasākuma rīkotājiem svarīgi pēc iespējas agrāk zināt, vai tā rīkošanas aizliegums nav pretlikumīgs, bet nereti sūdzību izskata pēc plānotās pasākuma dienas un spriedums zaudē savu aktualitāti. Pēc attiecīgā datuma tiesa var lemt tikai par pārsūdzētā pašvaldības lēmuma tiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu. Turklāt vairumā gadījumu spriedums atšķirīgās tiesās mainās, jo nav nostabilizējusies vienota tiesu prakse, norāda Latvijas Pašvaldību savienība.
Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, un tās spriedums izpildāms nekavējoties. Ja spriedums kādu no pusēm neapmierina, to apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet pēc tam kasācijas kārtībā - Augstākajā tiesā.
Latvijas Pasta elektroniskais paraksts vairs nav vienīgais līdzeklis ar kuru var autentificēties portālā latvija.lv elektronisko pakalpojumu saņemšanai – no šodienas izmantot var arī ar Swedbankas/Hansabankas internetbankas autentifikāciju:
Līdz ar to šis pasākums varētu būt pieejamāks krietni lielākai daļai iedzīvotāju. Šobrīd ar šo autentifikāciju ir pieejami četri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtie pakalpojumi:
Kategorijā „Dzīves vieta, nekustamais īpašums, būvniecība”:
- Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā
- Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē
Kategorijā „Tiesību aizsardzība, personas statuss un dokumenti, patērētāju tiesības, valsts iepirkumi”:
-Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā
-Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi
Četri pakalpojumi, protams, nav daudz, bet ceru, ka pakalpojumu klāsts, kuriem var izmantot Swedbankas autentifikāciju pieaugs. Tāpat ceru, ka drīzumā varēs izmantot arī citu banku autentifikācijas līdzekļus. Līdz ar to bažām par Latvijas Pasta “monopolu” autentifikācijā portāla latvija.lv e-pakalpojumu izmantošanā nebūs pamata.
Starp citu - ar Firefox man gan tas pasākums nez kāpēc nedarbojās, bet ar Internet Explorer nekādu aizķeršanos nebija. Kā ir jums?
