Korijs Doktoro (Cory Doctorow) ir publicējis savu eseju krājumu ©ontent: Selected Essays on Technology, Creativity, Copyright, and the Future of the Future. Tajā ir 28 dažādas esejas – sākot ar autortiesībām līdz pat futūrisma dabai. Grāmatu var iegādāties
Iznācijs jaunais, nu jau sestais, anarhozīna “Haosa vēstnesis” numurs ar nosaukumu “Anonīma intensitāte”. Lejupielādējams šeit (PDF fails). Pārējie anarhozīmi atrodami šeit.
Pagājušo ceturtdien, 25.septembrī, Eiropas Parlaments ar 307 balsīm par un 262 balsīm pret pieņēma rezolūciju ar aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt plurālismu laikrakstos, televīzijā, radio un internetā, ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk koncentrējas atsevišķu personu vai grupu rokās.
Rezolūcija arī aicina uz atklātu diskusiju par visiem jautājumiem, kas skar blogus. Šāds aicinājums ir krietni maigāks par ES Kultūras komitejas ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā ietverto, uz kuru iepriekš minētā rezolūcija ir balstīta.
Ziņojumā, kura autore ir Eiropas Parlamenta pārstāve no Igaunijas Marianne Mikko, ir aicināts ieviest pilnīgu skaidrību par blogu autoru juridisko statusu, kā arī labprātīgu blogu „marķēšanu”. Šie aicinājumi tika iztulkoti kā vēlme Eiropas Savienībā ieviest blogu vai blogeru reģistru, kas izraisīja daudzu blogeru sašutumu, bet Zviedrijas medijos sacēla pat veselu protestu vētru. (Šo tēmu skāra arī Miks ar Artūru savā 12.podraidē, bet tā kā tai lapai ir debīli norealizēta vadība, un es nevaru izdabūt laikā atsaucu uz konkrēto raidījumu, tad atsauces nebūs.)
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pieņemot rezolūciju, ir norādījuši, ka nevēlas šādus reģistrus, un krietni svarīgāku atzīst izpausmes brīvības nodrošināšanu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka pastāv problēmas ar neskaidro blogu un blogeru statusu, īpaši jautājumos, kas attiecas uz ziņu avota izpaušanu, kā arī blogeru atbildību.
Aptuveni gadu atpakaļ viens otrs mēģināja testēt valsts iestāžu mājas lapas meklējot to drošības problēmas, izmantojot tā saucamās “SQL injekcijas”. Toreiz sacēlās brēka. Tautas domas dalījās: vieni slavēja puiku par uzcītību, otri teica, ka puikam jāsēž ilgi gadi. Laiks ir pagājis un viss kā vienmēr pierimis. Neesmu arī dzirdējis, ka kāds kaut kur par šādiem testiem būtu iesēdināts.
Šodien nolēmu pašķirstīt biezas grāmatas un pameklēt kāda gan atbildība draud šādiem brīvprātīgajiem sistēmu drošības auditoriem, kā arī tiem, kas iet mazliet tālāk par vienkāršu ziņkārības apmierināšanu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas no 15.septembra sākušas pieņemt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli. Šāds papildu elements pasēs tiek iekļauts ar nolūku mazināt pasu viltošanas, dokumentu nelegālas izmantošanas un ar identitātes zādzībām saistīto noziegumu risku.
Latvija ir otrā Eiropas Savienības dalībvalsts (aiz Vācijas), kas būs ieviesusi pases ar pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem mikroshēmās. Līdz 2009.gada 28.jūnijam visām ES dalībvalstīm ir jāsāk izdot elektroniskās pases ar pases mikroshēmā saglabātiem diviem personas pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem.
Jauno pasu vizuālais izskats un personalizācijas tehnoloģijas būs tādas pašas kā pasēm ar biometrisko sejas attēlu, kuras izdod kopš 2007.gada 20.novembra. Tomēr personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiek ieviestas jauna parauga pases - derīgumu saglabā visas iepriekš izsniegtās Latvijas Republikas pases, kurām nav beidzies termiņš. Ierobežotas izmantošanā ir tikai līdz 2002.gada 30.jūnijam izsniegtās pases (ar līmēto fotogrāfiju), kuras no šā gada 1.jūlija vairs nav derīgas ceļošanai ārpus Latvijas. Kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā šīs pases ir derīgas līdz termiņa beigām.
The Personal Democracy Forum nesen izdevis grāmatu "Rebooting America". Tā ir antoloģija, kurā ietvertas 44 esejas ar idejām par valsts pārvaldes elektronizēšanu un pārorientēšanu uz / pielāgošanu interneta laikmetam. Grāmata ir pieejama lejupielādēšanai par brīvu, kā arī to var pasūtīt “normālas” grāmatas formā.
Latvijas Republikas 90 gadu jubilejas ietvaros Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām piektdien, 2008.gada 19.septembrī visā Latvijā organizē Valsts pārvaldes atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.
Durvis 19.septembrī vērs Valsts Prezidenta kanceleja, Saeima, Ministru kabinets un Valsts kanceleja, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Finanšu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sekretariāts elektroniskās pārvaldes lietās, Īpašu uzdevumu ministra sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās un Eiropas Savienības informācjas aģentūra. Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes un Tieslietu ministrija piedāvās apmeklēt arī savas padotības iestādes Rīgā un reģionos.
Apmeklētāji varēs tikties ar jūrniekiem un izbraukt ar ostas kontroles kuģi, apmeklēt Latvijas Televīzijas torni, piedalīties "orientēšanās stafetē" tieslietu sistēmā, apmeklēt Tiesu ekspertīžu centru, iepazīties ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniku, redzēt dienesta suņu iemaņu demonstrāciju u.c.
Sīkāka informācija par pieteikšanos apmeklējumiem un pilns atvērto durvju dienu institūciju saraksts pieejams Ministru kabineta mājas lapā. Pieteikšanās pie kontaktpersonām – līdz šā gada 10.septembrim!
Valsts pārvaldes atvērto durvju diena ir lieliska iespēja ikvienam iepazīties ar valsts pārvaldi un izprast tās darbību.
Baidoties no Eiropas Savienības sankcijām Baltkrievija sākusi atbrīvot disidentus. 16.augustā tika atbrīvots Aleksandrs Kazuļins, kurš cietumā pavadījis 5 ar pusi gadus, bet 20.augustā atbrīvoti vēl divi citi politieslodzītie.
2.septembrī paredzētas Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas un Aleksandrs Lukašenko ir apsolījis, ka tajās varēs piedalīties arī opozīcijas pārstāvji. Acīm redzot Lukašenko ir kļuvis pro-rietumnieciskāks - Baltkrievija atteicās nosodīt Gruzijas rīcību konfliktā ar Dienvidosetiju, tā saņemot Krievijas pārmetumus. Turklāt Lukašenko ir noalgojis sabiedrisko attiecību speciālistu Timotiju Bellu (Timothy Bell), lai uzspodrinātu savu tēlu rietumvalstu acīs.
Creative Commons licences kļūst arvien populārākās. Piemēram, flickr ir pievienojis iespēju bilžu publicētājiem izvēlēties vienu no Creative Commons licencēm. Ne tikai ASV, bet arī Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas izplatīt savus darbus saskaņā ar kādas no Creative Commons licences noteikumiem.
Tomēr līdz šim tiesās nav bijušas lietas par Creative Commons licenču pārkāpumiem. Līdz šim es biju dzirdējis tikai par Bulgārijas tiesas skatīto Jeļenko Jeļenkova (Elenko Elenkov) prasību pret laikrakstu “24 hours” par to, ka laikraksts publicējis viņa bildi nenorādot autoru, kaut gan bilde bija licencēta ar Creative Commons licenci, kuras prasība ir norādīt autoru. Taču prasība nesatur tiešu atsauci uz uz Creative Commons, līdz ar to tiesa nemaz neskatīja jautājumu par šīs licences piemērojamību un tās noteikumu pārkāpumu (autora tiesības prasīt norādīt tā vārdu pie publikācijas ir autortiesību “standarts” un parasti ir noteiktas ar likumu; piemēram, Latvijā).
Tāpēc viens no pirmajiem spriedumiem šajā saistībā ar Creative Commons varētu būt vakardienas ASV Federālās tiesas spriedums, kas atzīst, ka Creative Commons ir licence (nevis līgums) un tās noteikumu ievērošana ir priekšnoteikums darba izmantošanai. Savukārt šīs licences pārkāpums ir uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.
Lai arī uz Latviju šis spriedums nekādi neattiecas, šis spriedums parāda, ka vismaz ASV tiesas atzīst Creative Commons licences. Neredzu iemeslu, lai Latvijā būtu savādāk.
Identitāte internetā - daudzi par to vēl neaizdomājas, citiem tā šobrīd nešķiet svarīga, bet kādu citu pārņem paranoja domājot par to, cik daudz informācijas par mums ir atrodama internetā. Iespējams, ka privātuma aktīvisti mazliet pārspīlē, taču domāju, ka informāciju par sevi lieki atklāt nevajadzētu – nekad nevar zināt kas un kā to izmantos. Te būs daži padomi no PC World kā pasargāt savu identitāti internetā.
