Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Lasīt tālāk…
Ķīnas skolas paklusām noņem interneta satura filtrēšanas programmas jeb tā saucamo “Zaļo dambi” (Green Dam), kuru jūlija sākumā tām piespiedu kārtā bija jāsāk lietot. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tehniskās problēmas, kuras rada šī programma nesaderības dēļ ar citām programmām.
Jau iepriekš Ķīna ateicās no plāniem instalēt filtrēšanas programmatūru uz visiem datoriem, kas tiek pārdoti pēc 1.jūlija. Tomēr skolām šī prasība joprojām ir obligāta. Par spīti tam vairākas skolas Pekinā atsakās no tās lietošana, lai nodrošinātu normālu datoru darbību un mācību procesu.
Lielbritānijas youtube.com lietotājiem atkal ir iespējas vērot mūziķu videoklipus. Par iemeslu tam – septembra sākumā YouTube beidzot vienojās ar Britu autortiesību aģentūru PRS. Autoratlīdzības apmērs, kādu YouTube maksās PRS pagaidām nav zinams.
Pus gadu atpakaļ YouTube liedza Lielbritānijas iedzīvotājiem piekļuvi mūziķu oficiālajiem kanāliem, jo tai radās domstarpības ar autortiesību aģentūru par autoratlīdzību. Šādu pat domstarpību dēļ ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA mūziķu oficiālie videokanāli nebija pieejami arī Latvijā.
Atgādināšu, ka runa ir par videoklipiem, ko youtube.com oficiāli ievieto mūzikas izdevniecības. Neoficiāli ievietotos mūzikas klipus var skatīties joprojām (protams, līdz brīdim, kad tie tiem izņemti no lapas pēc autortiesību aģentūru prasībām).
ASV aģentūra, kura uztur Voice of America, piektdien paziņoja, ka meklē iespējas, kā ziņām ļaut izkļūt cauri Interneta filtriem tādās valstīs, kā Ķīna un Irāna. Šobrīd top programma, kas ļautu populārus e-pasta servisus kā, piemēram, Gmail, Yahoo! Mail vai Hotmail padarīt par tiešsaistes ziņu nesējiem. Lai radītu drošus ziņu pārraides kanālus plānots izmantot populārajos tiešsaistes e-pasta servisos uzturētās šifrēšanas iespējas.
Vairāk: US building tech tools to foil online censors
Lielisks Deivida Veinberga (David Weinberger) raksts “Copyright’s Creative Disincentive” par autortiesībām, kurš paskaidro kāpēc aplami ir “autortiesību aizstāvju” sludinātie apgalvojumi, ka pirātisms nogalina, bet stingri autortiesību likumi veicina radošumu.
Radošumam nav tiešas korelācijas ar naudu. nauda, iespējams, palīdz radīt (nodrošina autoram iespējas nodoties radīšanai), taču arvien vairāk nopelnītas naudas nenozīmē, ka tiek (tiks) radīti labāki darbi. ja palūkojamies uz mūziķiem, nav grūti atrast piemērus pretējam apgalvojumam.
Turklāt jāatzīst, ka nekas nerodas tukšā vietā – proti, neviens darbs nav 100% inovatīvs. Tas balstās kultūrā – iepriekšējos cilvēces sasniegumos, saitēs starp cilvēkiem un brīvas pieejas radītajiem darbiem.
Domāju, ka atvērtā koda un atvērto licenču (kā Creative Commons vai GPL) aktīvistiem vai vienkārši interesentiem būs interesanti palasīt Tima Armstronga rakstu “Shrinking the Commons: Termination of Copyright Licenses and Transfers for the Benefit of the Public”, kurā analizētas situācijas, kad darba autors vēlāk atsauc savu atvērto licenci. Lai arī analizēts pamatā ASV autortiesību regulējums un tiesu prakse, iesaku palasīt, jo attiecībā uz autortiesībām, visā pasaulē tās regulējums kļūst arvien līdzīgāks.
No 1. līdz 6. septembrim Rīgā norisināsies 13. Baltijas jūras reģiona dokumentālo filmu forums. Kinoteātrī K.Suns no 2. līdz 6. septembrim foruma organizētāji plašākai publikai piedāvā noskatīties dokumentālo filmu programmu “Revolūcija sākas galvā”. Programmu veidos astoņas dokumentālās filmas, kas tapušas pēdējo gadu laikā un savas aktuālās sociālās un politiskās tematikas dēļ izraisījušas rezonansi pasaulē. Filmas caur atsevišķu cilvēku likteņstāstiem aicina domāt par plašāku sociālo, vēsturisko, politisko kontekstu, kā arī par katra indivīda iespējām ietekmēt gan savu paša dzīvi, gan svarīgus vēsturiskos procesus.
Divas filmas pievērš pastiprinātu uzmanību apkārtējās vides katastrofām, ko savas rīcības rezultātā izraisījuši cilvēki.
Lasīt tālāk…
Glāzgovas pilsētas dome beidzot ir atcēlusi aizliegumu izrādīt Glasgovas kinoteatros filmu “Braiena dzīve”, ko tā pieņēma pirms 30 gadiem – līdz ar fimas iznākšanu 1979.gadā.
Cīņa ar intelektuālā īpašuma pārkāpējiem, kas nodarbijas ar preču viltošanu, apdraud AIDS slimnieku dzīvību – tā uzskata trīs ar HIV inficēti kenijieši. Viņi gatavojas Kenijas konstitucionālajā tiesā apstrīdēt jauno likumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību, jo līdz ar viltotām baterijām, kedām, kosmētiku u.c., likums aizliedz Kenijā ievest nepatentētas (generic) zāles. Tā kā nepatentētās zāles ir līdz 90% lētākas par patentētajām “zīmolotajām” zālēm, tad, ņemot vērā zemo kenijiešu dzīves līmeni, AIDS slimniekiem ir faktiski liegta iespēja iegādāties nepieciešamās zāles. Sīkāk par to var lasīt Intelectual Property Watch.
Arī Pāvests savā vēstījumā Caritas in Veritate ir nosodījis bagātās valstis, kas ar pārlieku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, liedz citiem pieeju zināšanām:
On the part of rich countries there is excessive zeal for protecting knowledge through an unduly rigid assertion of the right to intellectual property, especially in the field of health care. At the same time, in some poor countries, cultural models and social norms of behaviour persist which hinder the process of development.
