Trešdien, 28. decembrī, plkst. 18 “Zaļās brīvības” telpās (Meža iela 4, 4. stāvs; karte šeit) dzīvniektiesību un vegānisma vakars. Marina stāstīs par Nīderlandes aktīvistu darbiem, parunāsimies un varbūt apēdīsim kādu kāpostu vai piparkūku.
Pirmdien, 19. decembrī, biedrība PROGRESĪVIE rīko tikšanos par iespējām izveidot aktīvistu sadarbības tīklu, kurā ietilptu dažādu tautību un sektoru pārstāvji, kā arī par pilsoniskās sabiedrības organizāciju stratēģijām plaisas samazināšanai starp aktīvistiem un plašiem iedzīvotāju slāņiem. Ilgtermiņa mērķis ir veicināt protesta kustības veidošanos Latvijā, kas cīnītos par sociāli atbildīgāku ekonomisko politiku. Mēģināsim arī apvienot latviešu un krieviski runājošos aktīvistus, jo uzskatam, ka kopīgas pilsoniskās iniciatīvas ir labākais sabiedrības saliedēšanas ceļš. Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit.
Visi ieinteresētie cilvēki ir laipni aicināti piedalīties. Pasākums notiks 2011. gada 19. decembrī Arodbiedrību mājā (Rīgā, Bruņinieku iela 29/31), 314. kab. Sākums plkst. 18, diskusijas ilgums apmēram divas stundas.
Esam jau pieraduši, ka dažādos pasākumos tiek noteikti dažādi vairāk vai (parasti) mazāk racionāli ierobežojumi. Arvien biežāk sastopams aizliegums pasākuma norises vietā ienest “profesionālo” fotoaparatūru. Protams, privātie pasākuma rīkotāji nosaka kādas prasības vēlas un tāpat arī apmeklētāji – ja grib – apmeklē, ja ne, tad ne. Es parasti pasākumus, kuros aizliegts fotografēt, neapmeklēju. Ne tik daudz aiz nepārvaramas vēlmes fotografēt, cik pārliecības, ka ar šādiem muļķīgiem ierobežojumiem pasākuma organizatori pauž necieņu pret apmeklētāju.
Mazliet citādi – ja pasākuma rīkotāja ir valsts un pasākums ir viens no svarīgākajiem Latvijas kultūras dzīvē, t.i., – Dziesmu svētki. Proti, arī Kultūras ministrija kā Dziesmu svētku rīkotāja ir sekojusi aktuālajām pasākumu rīkošanas tendencēm un noteikusi aizliegumu ienest pasākuma norises vietā profesionālās fotokameras. Es, personīgi, nekad neesmu sapratis nedz to, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta fotokameras “profesionalitāte”, nedz šāda aizlieguma mērķi.
Acīm redzami, to nav sapratuši arī citi foto mīļi, piemēram, Gatis Vanags, kurš par aizliegumu fotografēt 2008. gada dziesmu svētkos pret Kultūras ministriju cēlis prasību administratīvajā tiesā. Visu cieņu viņa, un, lai arī ne pilnībā pievienojos viņa apsvērumiem, viņa cīņu par taisno lietu atbalstu un aicinu atbalstīt arī citus. Lietas materiāli pieejami te: http://www.fotobuda.lv/tiesa/
Atgriežoties pie definīcijām. Kā savos paskaidrojumos tiesai norāda Kultūras ministrija:
“Par profesionālām kamerām tiek uzskatītas kameras, kurām ir noņemams objektīvs un/vai zibspuldze, kā arī fotokameras, kuru pārnēsāšanai nepieciešamas īpaši pielāgotas somas.”
Manuprāt, interesants skaidrojums, jo īpaši ņemot vērā, ka maināmi objektīvi, iespēja pievienot zibspuldzi un īpašas somas ir ļoti plašam spektram fotokameru, tostarp tādām, kas tiek dēvētas par “ziepju traukiem” un nekādi nav uzskatāmas par profesionālām kamerām. Nu jau maināmi objektīvi ir pat viedtālruņiem. Diemžēl ne lietā, ne paskaidrojumos nav nekādas norādes uz šī skaidrojuma avotu.
Savukārt, aizlieguma pamatojumu, izlasot pāris fotografēšanas pamatiem veltītus paragrāfus (pilnai laimei iztrūkst atsauces uz Vikipēdiju, tomēr atsauces uz internetiem ir – tādiem autoritatīviem avotiem kā notepad.lv un versatile.blogs.lv) mēs nonākam pie problēmas saknes – profesionālo kameru nemīlestības cēloņa:
“Fotografējot ar spoguļkameru fotografēšanas procesu pavada troksnis (klikšķēšana, dūkšana), ka nav raksturīgs kompaktkamerām.”
Tātad, “profesionālo” kameru klikšķēšna un dūkšana ir tas, kas neļauj ļaudīm baudīt pasākumus. Protams, tāds sīkumus kā “ziepju trauku” izdotās skaņas, kuras ne visi ir iemācījušies vai vēlējušies noņemt, un kas vairākkārtīgi skaļumā pārsniedz jebkuras “profesionālās” kameras klikšķēšnu un dūkšanu, nevienu it nemaz neuztrauc. Tāpat kā nevienu pasākumā netraucēja “apmeklētāji, kas sarunājās pa mobilo telefonu, ēda šašlikus u.tml.”.
Vēl daži interesanti citāti no sprieduma (pasvītrojums mans):
“Kā savā vēstulē pieteicējam norādija Kultūras ministrija un tiesas sēdē paskaidroja Kultūras ministrijas pārstāvis, tika ņemts vērā, ka personas, kas izmanto profesionalo fotoaparatūru ir vairāk ieinteresētas kvalitatīva un netraucēta fotoattēla iegūšanai, tādēļ pastāv lielāka iespējamība, ka veicot fotografēšanu ar profesionālo kameru tiktu traucēti citi skatitāji.”
un
“Tiesas ieskatā ir jāņem vērā apstāklis, ka fotografējot ar kompaktkameru displejā tiek atrasts konkrētais skats un tiek uzņemta fotogrāfija nospiežot pogu, proti, attēla asums un citi parametri noregulejas automātiski – fotogrāfiju taisa fotokamera. Savukārt, fotografējot ar spoguļkameru to dara fotogrāfs sākot ar fotogrāfijas ideju un beidzot ar kadrējumu un vajadzīgajiem uzstādījumiem, līdz ar to vienas fotogrāfijas uzņemšanai nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās.”
Lai arī kādi būtu Kultūras ministrijas patiesie fotografēšanas aizlieguma iemesli, lasot spriedumu un Kultūras ministrijas paskaidrojumus, nepamet sajūta, ka aizliegums ir vēršanās pret kvalitatīvu fotogrāfiju, pret amatierfoto, pret foto kultūru sabiedrībā – ka kvalitatīvu fotogrāfiju ir tiesīgi uzņemt tikai profesionāļi, kuri akreditējas, bet pārējie – tie lauķi lai “sēž pie ratiem”.
Vairāk informācijas par tiesas procesu atrodams jau minētajā lapā: http://www.fotobuda.lv/tiesa/
Gatis Vanags arī aicina visus ieinteresētos paust atbalstu parakstoties, lai gūtu apliecinājumu, ka viņš nav vienīgais, kurš vēlas Dziesmu svētkos uzņemt fotogrāfijas. Parakstīties var līdz 11. decembrim Fotogrāfijas muzejā, Rīga, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas).
Šo trešdien (7. decembrī) ap sešiem "Zaļās brīvības" telpās (Meža iela 4, 4. stāvs) vakarēs vegāni. Ja tāds jau esi vai apsver iespēju kļūt par vegānu, esi laipni gaidīts satikt līdzīgi domājošos un patērzēt. Drīkst ņemt līdzi gardumus.
Interesants, vienkārši un vispārīgi uzrakstīts pārskats par protestiem, to dažādajām formām un attīstību sākot ar 20. gadsimta sākumu līdz pat šodienai: http://www.engelisengelis.com/2011/11/kapec-gandijs-gaja-pec-sals-jeb-3600.html
Šo ceturtdien un piektdien, 1. – 2. decembrī, notiks ikgadējā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”. Tajā diskutēs par Latvijas un kaimiņvalstu sasniegumiem un izaicinājumiem administratīvā sloga mazināšanai un par publisko pakalpojumu pārvaldību un pieejamību.
Pirmā diena tiks veltīta administratīvo procedūru vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas jautājumiem, analizējot labas pārvaldības praksi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Paredzēta arī pieredzes apmaiņa starp privāto un publisko sektoru, padziļināti diskutējot par veselības nozares un izglītības nozares pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un neizmantoto potenciālu.
Savukārt konferences otrajā dienā plānotas plašas diskusijas par publisko pakalpojumu kvalitāti un tās paaugstināšanu, kā arī par plānoto sadarbību un tās veicināšanu publisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Konferencē reģionālās sadarbības perspektīvu un tās lomu efektīvas pārvaldības procesu attīstībā iezīmēs pašvaldību, ministriju un darba devēju pārstāvji.
Avots: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2011gads/11/291111-vk-01/
Šo ceturtdien, 24. novembrī, pulksten 19.00 KIM? auditorijā notiks jauno mediju mākslinieces un tīklu pētnieces Rasas Šmites lekcija “No kreatīvajiem tīkliem līdz sociālajiem medijiem. Tīklošanās 90. gados un šodien” un saruna ar grāmatā “Kreatīvie tīkli” intervētajiem 90. gadu lokālā tīkla dalībniekiem un mūsdienu sociālo mediju ekspertiem.
Pēc lekcijas – sarunas un diskusijas ar ekspertiem par kreatīvām idejām, taktikām, sociālās rīcības jēgu un motivācijām attiecībā uz tīklošanos toreiz un tagad. Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, videoproducente Kristīne Briede, sociologs Normunds Kozlovs, dzejnieks Artūrs Punte (Orbita), sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, mākslas zinātniece Šelda Puķīte un sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs (ASV).
Grāmatas “Kreatīvie tīkli” autore Rasa Šmite lekcijā iepazīstināts ar interneta kultūras attīstību un “tīklošanās” paradigmas maiņu, izsekojot sociālās tīklošanās fenomenam sākot ar virtuālajām kopienām un kreatīvajiem tīkliem, kas radās interneta agrīnajā periodā 90. gados. Turpinājumā tīklu pētniece iezīmēs pavērsienu, ko veicināja mobilo un bezvadu tīklu tehnoloģiju ienākšana 21. gadsimta sākumā, kā arī apskatīs blogu kultūru un sociālos medijus mūsdienās.
Lekcijas gaitā īpaša uzmanība tiks pievērsta jēdziena “lokāls” nozīmei globālo tīklu telpā un digitālo tīklu tehnoloģiju un sociālās tīklošanās ietekmei uz kultūras un mākslas procesiem, analizējot un interpretējot tās jaunās tendences, kas bija liecība fundementālajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā 90. gadu otrajā pusē.
Vakara gaitā darbosies grāmatu galds, kurā pēc lekcijas grāmatu “Kreatīvie tīkli” varēs iegādāties par īpašu cenu – 5 Ls (grāmata ikdienā ir pieejama veikalā Valters un Rapa par 6.79 Ls).
Ieeja lekcijā bez maksas.
3. decembrī notiek International Open Data Day Hackathon un vietējie aktīvisti Latvijā vēlas to noorganizēt arī Rīgā.
Šajā dienā mērķis būtu strādāt pie projektiem, kas padarītu atvērtākus un pieejamākus kādus esošos labi noslēptos publiskos datus. Lūdzu pieteikties programmētājus, žurnālistus, juristus un citus open data aktīvistus.
Pasākuma laiks un vieta: 3. decembris, plkst. 10.00, Rīgā, Brīvības gatvē 214M – k2.
Uzzināt vairāk un pieteikties dalībai pasākumā (tā, protams, ir bez maksas) var te: http://www.meetup.com/opendata-latvia/events/39140702/?a=ed1_l6
Nākamceturtdien, 2011. gada 17. novembrī, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija rīko konferenci “Daudzpusīga efektivitāte”, kurā būs iespēja uzzināt, kā ar atvērtām tehnoloģijām padarīt efektīvāku un produktīvāku savu un savas organizācijas darbu. Konference notiks Tallink Hotel Riga, Elizabetes ielā 24/1, Rīgā.
Tiks runāts par biznesa procesu automatizāciju, lietderīgu resursu izmantošanu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu. Konferencē būs iespēja uzzināt, kādēļ ir svarīga atvērtu standartu lietošana un kādi ieguvumi ir no atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanas, tiks prezentēts IT nozares redzējums par labo praksi, kas uzlabotu IT jomas iepirkumu efektivitāti.
Konference ir bezmaksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam reģistrēties http://lata.org.lv/webreg/.
Konferences dienaskārtība:
Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām 2011. gada 25. novembrī visā Latvijā organizē Valsts pārvaldes atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.
Būs iespējams apmeklēt Ministru kabinetu, valdības sēžu zāli, kā arī piedalīties Ministru prezidentu diplomātisko dāvanu izstādes atklāšanā. Ārlietu ministrija piedāvās publiskās lekcijas par prakses iespējām un darbu Ārlietu ministrijā, par Valsts protokolu, diplomāta profesiju un citiem jautājumiem ārlietu dienestā.
Vairāk informācijas un pilns iestāžu saraksts, kuras varēs apmeklēt pieejams Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/atverto-durvju-diena-2011/.
N.B.! Tiem, kuri vēlas apmeklēt iestādes, līdz 21. novembrim ir jāpiesakās pie koordinatoriem (norādīti iepriekšējā saitē).
