Jāsaka, ka Latvijas autortiesībās nepastāv analogs terminam “public domain” - atbilstošie darbi tiek dēvēti vai nu par neaizsargājamiem darbiem (Autortiesību likuma 6.pants) vai darbiem, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš (Autortiesību likuma 39.pants). Ideja tā pati - šādus darbus var brīvi izmantot ikvens nemaksājot autoratlīdzību. Tiesa, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.

Saistībā ar šo - Džeims Boils ir publicejis grāmatu ar nosaukumu “The Public Domain: Enclosing the Commons of the Mind“, kurā apskata apskata ideju par intelektuālajiem darbiem kā sabiedrisko īpašumu, autortiesību vēsturi un to, kāpēc mūsdienās gandrīz itviss itelektuālaisīpašums kādam pieder. Grāmata ir lejupielādējama bez maksas un tiek izplatīta ar Creative Commons Attribution-Noncommercial-Share Alike licenci.

Padalies ar draugiem

Padalies ar draugiem

Interesantākais, manuprāt, ir spriedumam pievienotie tiesnešu atšķirīgie viedokļi un tajos paustais vērtējums. Tie liecina, ka joprojām nepastāv vienots viedoklis par to ciktāl ir pieņemams jaunajām demokrātijām noteikt ierobežojumus kandidēšanai vēlēšanās tām personām, kuras sadarbojušās ar totalitāriem režīmiem.

Padalies ar draugiem

Padalies ar draugiem

Padalies ar draugiem

Šādus grozījumus paredzēts veikt, lai samazinātu tiesu instanču skaitu, tā cerot panākt ātrāku un efektīvāku pārsūdzēto lietu izskatīšanu. Pasākuma rīkotājiem svarīgi pēc iespējas agrāk zināt, vai tā rīkošanas aizliegums nav pretlikumīgs, bet nereti sūdzību izskata pēc plānotās pasākuma dienas un spriedums zaudē savu aktualitāti. Pēc attiecīgā datuma tiesa var lemt tikai par pārsūdzētā pašvaldības lēmuma tiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu. Turklāt vairumā gadījumu spriedums atšķirīgās tiesās mainās, jo nav nostabilizējusies vienota tiesu prakse, norāda Latvijas Pašvaldību savienība.

Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, un tās spriedums izpildāms nekavējoties. Ja spriedums kādu no pusēm neapmierina, to apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet pēc tam kasācijas kārtībā - Augstākajā tiesā.

Padalies ar draugiem

Līdz ar to šis pasākums varētu būt pieejamāks krietni lielākai daļai iedzīvotāju. Šobrīd ar šo autentifikāciju ir pieejami četri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtie pakalpojumi:

Kategorijā „Dzīves vieta, nekustamais īpašums, būvniecība”:

- Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā

- Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē

Kategorijā „Tiesību aizsardzība, personas statuss un dokumenti, patērētāju tiesības, valsts iepirkumi”:

-Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā

-Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi

Četri pakalpojumi, protams, nav daudz, bet ceru, ka pakalpojumu klāsts, kuriem var izmantot Swedbankas autentifikāciju pieaugs. Tāpat ceru, ka drīzumā varēs izmantot arī citu banku autentifikācijas  līdzekļus. Līdz ar to bažām par Latvijas Pasta “monopolu” autentifikācijā portāla latvija.lv e-pakalpojumu izmantošanā nebūs pamata.

Starp citu - ar Firefox man gan tas pasākums nez kāpēc nedarbojās, bet ar Internet Explorer nekādu aizķeršanos nebija. Kā ir jums?

Padalies ar draugiem

Patērētāju tiesību direktīva attiecas uz preču pārdošanas līgumiem un pakalpojumiem no uzņēmējiem līdz patērētājiem. Kopumā ir ietverti visi līgumi, proti, veikalā izdarīti pirkumi, tālpārdošana vai pirkumi ārpus uzņēmuma telpām.

- Informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas. Saskaņā ar direktīvu tirgotājam ir pienākums sniegt patērētājam skaidru informācijas prasību kopumu attiecībā uz visiem patērētāja līgumiem, lai patērētājs var izdarīt informētu izvēli, piemēram, ražojuma galvenās īpašības, tirgotāja ģeogrāfiskā adrese un identitāte, cena, kurā iekļauti nodokļi, visas papildu kravas, piegādes vai pasta maksas.

- Noteikumi par piegādi un riska nodošanu patērētājam (pašreiz netiek regulēts ES līmenī). Paredz ne vairāk kā 30 kalendārās dienas pēc līguma parakstīšanas, lai tirgotājs nogādātu preci patērētājam. Tirgotājs atbild par risku un bojājumu izmaksām, preces nozaudēšanu līdz brīdim, kamēr patērētājs saņem preci. Par novēlotu piegādi vai gadījumā, ja preces netiek piegādātas, patērētājam būs tiesības (šis noteikums ir jauns vairumā dalībvalstu) saņemt atlīdzību pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 7 dienas no piegādes dienas.

- Uzteikuma termiņi (tālpārdošana, piemēram, tirdzniecība Internetā, pa mobilo telefonu, izmantojot katalogu un uzspiestā pārdošana). 14 kalendāro dienu uzteikuma termiņš visā ES, kura laikā varat preci uzteikt. Tiks ieviesta vienkārši lietojama standarta atteikuma veidlapa.

- Remonts, preces aizstāšana, garantijas. Lai panāktu lielāku skaidrību, būs viens un tas pats standarta atlīdzību kopums visiem patērētājiem, kas iegādājušies bojātu ražojumu (proti, vispirms tiek veikts remonts vai preces aizstāšana, pēc tam samazina cenu vai atmaksā naudu).

- Negodīgi līguma noteikumi. Jauns "melnais saraksts" ar negodīgiem līguma noteikumiem, kas aizliegti visā ES visos gadījumos, un ES mēroga "pelēkais saraksts", kurā iekļauti līguma noteikumi, kurus uzskata par negodīgiem, ja tirgotājs nepierāda pretējo.

Turklāt aizsardzība tiek pastiprināta daudzās jomās, tostarp attiecībā uz

- izsolēm tiešsaistē. Direktīvā noteikts, ka izsolēm, tostarp e-izsolēm, jāatbilst standarta informēšanas pienākumiem.

- Uzspiestā pārdošana. Aizsardzība pret uzspiesto pārdošanu − tirdzniecība ārpus uzņēmuma telpām / "tieša pārdošana" ir būtiski pastiprināta, ņemot vērā patērētāju sūdzību lielo skaitu, jo īpaši uzspiestās pārdošanas gadījumos, kad patērētāju aizsardzība nebija pietiekama vai tās nebija vispār. Aptverošāka jauna tiešās pārdošanas līgumu definīcija un citi pasākumi trūkumu novēršanai.

Lai direktīva par līgumu tiesībām stātos spēkā, tā jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES valstu valdībām Ministru padomē.

Padalies ar draugiem

11.oktobrī gandrīz 30 valstīs (ieskaitot 22 Eiropas valstis) notiks akcija Freedom Not Fear . Tas ir starptautisks pasākums, kas vērsts pret pilsonisko tiesību ierobežojumiem pieņemot dažādus pretterorisma likumus. 

Akcijas atbalstītāji savās mājas lapās var izvietot reklāmkarogus (banerus) no šejienes: http://www.humanrights21.org//FNF-gfx/index.html.

Padalies ar draugiem

Tas, ka Ķina cenzē internetu nav nekāds jaunums. Sautraucošs ir kas cits. Proti, cenzētājs ir Ķīnas operatora TOM un eBay kopuzņēmums TOM-Skype, bet informācijas vākšanu un cenzēšana notiek izmantojot Skype programmatūru. Tas ir pretrunā Skype dotajiem apgalvojumiem, ka programmatūra nodrošina pilnīgu drošību un lietotāju privātumu, pat lietotājiem Ķīnā.

Skype gan noliedz, ka datu vākšana notikusi ar viņu līdzdalību. Un norāda, ka ir novērsuši drošības problēmas. Taču ne jau tās, kas attiecas uz lietotāju privātumu, bet gan tās, kuru dēļ pētnieki varēja piekļūt informācijai uz TOM serveriem. Šis gadījums kārtējo reizi parāda, ka rietumu kompānijām svarīgākais ir peļņas gūšana, nevis lietotāja drošība. Kā norāda pētījuma autori, visticamāk Ķīnas varas iestādes izmantos savāktos datus, lai vērtos pret konkrētiem lietotājiem, kas parādījuši neuzticību režīmam. Protams, Skype aizbildinās, ka viss notiek saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.

Ķīnieši, protams, nav vienīgie, kas novēro datu plūsmu internetā (un ne tikai), interesantāko droši vien saglabājot nebaltām dienām. To dara arī tādi demokrātijas, cilvēktiesību un vārda brīvības cīnītāji kā ASV un Zviedrija. Turklāt pēdējie to tagad dara likuma ietvaros.

Padalies ar draugiem