Šoreiz liksta atkal piemeklējusi Britus. Galerijas Tate Modern kuratori nezin, ko iesākt ar mākslinieka Ričarda Prinsa (Richard Prince) darbu, kurā tas reproducējis Garija Grosa (Gary Gross) fotogrāfiju ar kailu tolaik vēl 10 gadus jauno aktrisi Brūku Šīldsu (Brooke Shields). Bildes kompozīcija ir neapšaubāmi seksuāla - ne velti tās nosaukums: Sieviete bērnā (The woman in the child). Tāpēc izstādes kuratori ir neziņā par to vai turpināt bildi izstādīt un viņiem savu padomu dāsni atvēl policija.

Taču šim jautājumam ir viens ļoti būtisks aspekts, kurš parasti tiek apskatīts ļoti abstrakti. Proti – kāda ir bērna attieksme pret fotogrāfiju? Tās taču ir bērnu intereses, kuru aizsardzība ir pamats šādu bilžu izgatavošanas un izplatīšanas aizliegumam. Gan “operas pusēna”, gan Scorpions gadījumā uzņēmumu autores bija bērnu mātes. Meitene uz “Virgin Killer” vāciņa nu jau ir liela un norāda, ka viņai šī bilde nav sagādājusi nekādas problēmas. Citādi ir ar Brūku – viņa ir loti neapmierināta ar šīs bildes klejošanu publiskajā telpā. Lai ierobežotu tās izplatību Brūka ir vērsusies tiesā, taču nesekmīgi, jo mātes parakstītais līgums deva fotogrāfam neierobežotas  tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu. Taču nevienā no gadījumiem bildes “subjekta” attieksmei pret to nav bijusi nozīme izskatot jautājumu par tās izplatīšanas ierobežošanu.

Vairāk par šo tēmu:

• Constables in the gallery
• Special future: Controversies. A legal and ethical history of photography

Atnāc 2.oktobrī plkst. 11.00 uz Vides ministriju (409. telpu) un ņem līdzi draugus!

Par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) saucam dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību, tiek ievietots jauns, tostarp sveša organisma gēns. Šādā veidā tiek radīts organisms, kāds dabiskā vidē nav sastopams.

Pagaidām nav pietiekami skaidru un nepārprotamu pierādījumu tam, ka ĢM augu lietošana pārtikā ir nekaitīga veselībai, drīzāk otrādi. Zinātniski ir atzīts, ka, audzējot ĢM kultūras, šo augu piejaukums blakusesošajās teritorijās ir tehniski neizbēgams. Ņemot vērā nelielo Latvijas teritoriju un nelielos attālumus starp saimniecībām, tiktu apdraudētas gan saimniecības, kas ĢM kultūraugus neaudzē, gan Latvijas daba kopumā.

Tas, kas būtu svarīgs katra iedzīvotāja pienākums - palūgt savai pašvaldībai vismaz pagaidām 5 gadu aizliegumu pašvaldības teritorijā audzēt ĢM. Šādu iespēju dod šī gada 18.jūnijā pieņemtie grozījumi Ģenētisko modificēto organismu aprites likumā. Grozījumos ir paredzētas tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās. Par ĢMO aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tādu aizliegumu jānosaka vismaz uz 5 gadiem. Svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji tiktu adekvāti informēti par šo ieceri un tiktu uzklausīts viņu viedoklis.

Tas iespējams iesniedzot iesniegumu (kaut vai no vienas personas), bet par to jau stāstīs šajā pasākumā!

Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.

Iepriekšējo likuma versiju atcēla Francijas konstitucionālā tiesa, norādot, ka tas ir prettiesisks un neatbilst Francijas konstitūcijai. Arī šo likumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji, norādot, ka tas ir drauds personas brīvībai.

Citas Eropas valstis cieši seko līdzi likuma pieņemšanas gaitai, vēloties pieņemt līdzīgus normatīvos aktus. Līdzīgs normatīvais regulējums jau ir Zviedrijai. Tikmēr Lielbritānijā arvien spēcīgāka kļūst opozīcija šādām likuma iecerēm. Pret interneta pieejas liegšanu autortiesību pārkāpējiem iestājas mūziķi no tādām grupām kā Pink Floyd, Radiohead un Blur. Protams, netrūkst tādu, kas “atslēgšanu no interneta” uzskata par būtisku mūzikas industrijas pastāvēšanas priekšnosacījumu, piemēram Lilī Alena (Lily Allen) vai Džeims Blants (James Blunt).

Savukārt Eiropas Parlaments ir ieņēmis stingru nostāju pret šādu normu ieviešanu, norādot, ka “piekļuve internetam ir cilvēka pamattiesības”.

Tikmēr Brazīlijas tiesa nesen pieņēma lēmumu, kurā norāda, ka vienādranga tīklu (peer-to-peer) programmatūra, kas ļauj apmainīties ar mūziku, ir nelikumīga. Turpretim Austrālija paziņojusi, ka nebloķēs vienādranga tīklu datu plūsmu.

Jau iepriekš Ķīna ateicās no plāniem instalēt filtrēšanas programmatūru uz visiem datoriem, kas tiek pārdoti pēc 1.jūlija. Tomēr skolām šī prasība joprojām ir obligāta. Par spīti tam vairākas skolas Pekinā atsakās no tās lietošana, lai nodrošinātu normālu datoru darbību un mācību procesu.

Pus gadu atpakaļ YouTube liedza Lielbritānijas iedzīvotājiem piekļuvi mūziķu oficiālajiem kanāliem, jo tai radās domstarpības ar autortiesību aģentūru par autoratlīdzību. Šādu pat domstarpību dēļ ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA mūziķu oficiālie videokanāli nebija pieejami arī Latvijā.

Atgādināšu, ka runa ir par videoklipiem, ko youtube.com oficiāli ievieto mūzikas izdevniecības. Neoficiāli ievietotos mūzikas klipus var skatīties joprojām (protams, līdz brīdim, kad tie tiem izņemti no lapas pēc autortiesību aģentūru prasībām).

Papildus:

1. The UK’s Surveillance Society: Half A Million Intercepts of Communications Data in 2008
2. Neliels The New York Times rakstiņš par vietas (lokācijas) privātumu:  A Casualty of the Technology Revolution: ‘Locational Privacy’.
3. 20,000 March In Berlin As Protests Erupt Against European Surveillance
4. Swiss privacy watchdog demands withdrawal of Swiss Street View

Vairāk: US building tech tools to foil online censors

Radošumam nav tiešas korelācijas ar naudu. nauda, iespējams, palīdz radīt (nodrošina autoram iespējas nodoties radīšanai), taču arvien vairāk nopelnītas naudas nenozīmē, ka tiek (tiks) radīti labāki darbi. ja palūkojamies uz mūziķiem, nav grūti atrast piemērus pretējam apgalvojumam.

Turklāt jāatzīst, ka nekas nerodas tukšā vietā – proti, neviens darbs nav 100% inovatīvs. Tas balstās kultūrā - iepriekšējos cilvēces sasniegumos, saitēs starp cilvēkiem un brīvas pieejas radītajiem darbiem.