Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.

Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.

Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.

Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.

Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties  opozīcijas pārstāvju sarunas.

Avoti:

Rīt – sestdien, 28. aprīlī, LU Botāniskā dārza Pavasara svētku ietvaros notiks Latvijā pirmais sēklu maiņas pasākums un “Sēklu sarunas”. Pasākums noritēs no 12:00-14:00 pie LU Botāniskais dārza (Rīgā, Kandavas ielā 2) Palmu mājas. No 12.00 – 12:30 notiks “Sēklu sarunas” – neformāla diskusija par “tomātu dumpja” ietekmi uz Latvijas dārzniekiem, iespēja izteikt savu viedokli par Eiropas un Latvijas sēklu apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt, no 12.30 – 14.00 notiks sēklu apmaiņa.

Vairāk informācijas:

http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/11454/

http://gmo.lv/2012/04/latvija-pirmais-seklu-mainas-pasakums-%e2%80%9cseklas-un-sarunas%e2%80%9d-2012-g-24-aprili/

 

Eiropas Padomes (EP) dalībvalstis ceturtdien Lielbritānijā vienojās par nepieciešamību reformēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), lai novērstu tās pārslogotību un padarītu tiesas darbību efektīvāku. To paredzēts panākt palielinot ECT finansējumu un personālu. Tāpat tiesai būs vienkāršāk noraidīt pieteikumus. Šobrīd ECT aizkavēta 150 000 lietu izskatīšana. Vidējais lietas izskatīšanas laiks sasniedzis četrarpus gadus, taču aptuveni 90% no iesniegtajām prasībām tiek atzītas par nepamatotām.

Eiropas Padomes Braitonas deklarācija: http://www.coe.int/en/20120419-brighton-declaration/

Avots: AFP

Ir nopublicēts jaunās Creative Commons licences 4.0 versijas pirmais projekts, kas tagad pieejams publiskai apspriedei un kometēšanai.

Būtiskākās izmaiņas un papildinājumi:

tiek plānota vienota, vienkārāka standartizēta un starptautiski piemērojama versija, pretstatā Creative Commons 3.0 nacionāli pielāgotajām (ported) versijām.

  • datu bāzu tiesības: licence paredz datu bāzu izmantošanu pilnā apmērā ar tādiem pat noteikumiem kā autortiesībām un blakustiesībām, turklāt licence ir piemērojama tikai tajos gadījumos, kad licences devējam ir tiesības uz datu bāzes aizsardzību.
  •  autora personiskās tiesības: ja šobrīd dažādas licences versijas paredz atšķirīgu pieeju attiecībā uz autora atteikšanos no savām personiskajām tiesībām, tad 4.0 versijā autors saglabā visas savas personiskās, taču apņemas neizmantot tās tiesības, kas saistītas ar darba izmantošanu (tiesības uz darba atsaukšanu, neaizskaramību un pretdarbību).

Darbs pie Creative Commons licences 4.0 versijas joprojām turpinās, jo ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, joprojām tiek strādāts pie licencēm būtiskā termina „nekomerciāls” definīcijas.

Licenču izstrādē var piedalīties ikviens – ir izveidota īpaša wiki lapa jaunajai versijai, tās salīdzinājuma tabula ar 3.0 versiju, kā arī joprojām aktīva ir diskusiju grupa.

Tā kā jau nākamnedēļ Latvijā tiek ieviests jauna veida dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piektdien, 30.martā, no plkst.11 līdz 12 rīkos jautājumu un atbilžu sesiju sociālās saziņas portālā Twitter.com.

Izmantojot norādi #eIDkarte, ikvienam mikroblogošanas vietnes Twitter.com lietotājam būs iespējams uzdot savu jautājumu par personas apliecībām, to lietošanu un noformēšanas iespējām. Uz interesentu jautājumiem atbildēs PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.

Jau vēstīts, ka ar 2.aprīli Latvijā tiek ieviests jauna veida personu apliecinošs dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID). Salīdzinot ar pasēm, personas apliecības priekšrocība būs tāda, ka tā ļaus apliecināt identitāti ne tikai tiekoties klātienē, bet arī attālināti – izmantojot internetu.

Jauno karti būs iespējams noformēt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Valsts nodeva par kartes izgatavošanu standarta termiņā 10 darba dienu laikā noteikta 10 latu, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī pensionāriem un invalīdiem nodevas apmērs ir samazināts – Ls 5. Nepieciešamības gadījumā karti iespējams izgatavot arī paātrinātā kārtībā 2 darba dienu laikā. 

Avots: http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/?news_id=780

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi kārtību finansējuma saņemšanai elektromobiļu iegādei un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā.

To paredz otrdien, 22.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM izstrādātais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” nolikums” (turpmāk – noteikumu projekts).

Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atbalstot elektromobiļu iegādi un ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu uzlādes staciju izveidi.

Kopumā KPFI pieejamais finansējums ir LVL 3 522 621; no tiem LVL 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet LVL 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai.

Atbilstoši konkursa nosacījumiem projekta pieteikumus var iesniegt tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti un fiziskās personas.

Avots: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2012gads/03/220312-varam-07/

Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumu nodot Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) skatīšanai Eiropas Savienības tiesā. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentā jautājums par ACTA apstiprināšanu vai noraidīšanu tiks skatīts pēc paredzētā plāna – maija beigās. Šobrīd nav skaidra Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā – vai nolīgums tiks apstiprināts vai noraidīts. Eiropas Savienības tiesai gan nāksies izskatīt ACTA pamatojoties uz Eiropas Komisijas lūgumu.

Avots: http://www.ip-watch.org/2012/03/27/european-parliament-rejects-referral-of-acta-to-eu-high-court/

Maskavas Sarkanajā laukumā milicija (jeb tagad jau laikam oficiāli tā tiek dēvēta par policiju?) aiztus cilvēkus ar baltām lentām pie apģērba. Bez paskaidrojumiem par iemesliem. Protams, balta lenta ir simbols – kustībai pret Putina atrašanos pie varas. Taču izskatās, ka šobrīd Krievijas iedzīvotāji ir atgriezušies pilnīgā politiskā beztiesiskumā kā padomju gados.

Saeima 15.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iesniegumu likumā, kuri cita starpā paredz, ka no 1.septembra iedzīvotāji sarakstei ar valsts un pašvaldību institūcijām arī vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tas nozīmē, ka iestādei adresēts elektroniskas formas iesniegums vairs nebūs obligāti jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, bet, to varēs iesniegt ar portāla starpniecību, autentificējoties portālā ar interneta bankas (vai elektroniskās identifikācijas kartes vai e-paraksta viedkartes) starpniecību. Iesniedzēja identitāti iestāde noskaidros izmantojot autentifikācijas datus.
Iespēja iesniegt iesniegumu izmantojot portālu ļaus iedzīvotājiem efektīvāk līdzdarboties valsts pārvaldē, jo elektroniskai saziņai ar iestādēm vairs nebūs obligāti jāizmanto drošs elektroniskais paraksts. Protams, šāda iespēja neapmierina LVRTC, kas uzskata ka saziņā ar valsti ir jāizmanto tikai ar drošs e-paraksts.

Portālā www.latvija.lv lietotājs varēs izvēlēties kam un kādā formā adresēt iesniegumu, turpat to aizpildīt un iesniegt. Informāciju par atbildes saņemšanu persona varēs saņemt savā e-pastā, savukārt atbildi uz iesniegumu varēs izlasīt savā portāla lietotāja profilā.
Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm būs jāintegrē sava dokumentu vadības sistēma, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvāto tehnisko risinājumu vai izvēloties savu. Iestāde saņems paziņojumu par jauna iesnieguma saņemšanu, un tai būs jāizvērtē, vai iesniegums atbilst iestādes kompetencei. Ja iesniegums atbildīs adresētās iestādes kompetencei, tai būs jāsniedz atbilde ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Ja iesniegums neatbildīs iestādes kompetencei, tai būs jāinformē par to iesniedzējs vai, ja tā atzīs to par lietderīgu, jāpārsūta iesniegums citai iestādei, informējot iesniedzēju.
Likums nosaka, ka vienoto pakalpojumu portālu savstarpējai sarakstei varēs izmantot arī valsts iestādes un institūcijas, tostarp gatavojot kopīgas atbildes uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem. Tādējādi pakāpeniski tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, kas ļaus iesniegumus izskatīt ātrāk.
Personai, ja tā nebūs apmierināta ar saņemto atbildi, būs tiesības atbildi pārsūdzēt. Patlaban iestāde uz elektroniski sūtītu iesniegumu, kas nav elektroniski parakstīts, var neatbildēt un persona nevar prasīt sniegt atbildi tiesas ceļā.
Tāpat Iesnieguma likumā paredzēta iespēja ne tikai iestāžu mājaslapās, bet arī portālā www.latvija.lv publicēt iedzīvotāju iesniegumus par jautājumiem, kas izraisījuši pastiprinātu sabiedrības interesi. Portālā tiks publicētas arī iestāžu atbildes uz šādiem iesniegumiem, tostarp ar attiecīgo likumu normu skaidrojumiem.
Likuma jaunā redakcija paredz tiesības iestādei neatbildēt uz iesniegumu, ja iesniegums nav parakstīts, nav norādīts iesniedzējs, jau ir sniegta atbilde uz līdzīga satura iesniegumu vai tā saturs neprasa atbildi pēc būtības. Iestāde šādu iesniegumu pieņems zināšanai un izmantos darba vajadzībām. Tāpat iestāde būs tiesīga neinformēt iesniedzēju par iesnieguma saņemšanu.
Lai mazinātu tiesu noslodzi un novērstu situāciju, ka persona par saņemto atbildi tiesājas vairākkārt, likums paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat paredzēts, ka par laikus nesaņemtu atbildi persona varēs sūdzēties tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums.
Iesniegumu likumā esošo noteikto kārtību šie grozījumi neietekmēs, jo iesniegumu iesniegšana caur portālu www.latvija.lv noteikta kā papildu alternatīva iespēja un joprojām iesniegumus varēs iesniegt arī rakstiski. Tāpat likuma jaunā redakcija neietekmēs citus iesnieguma veidus, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, epakalpojumi.lv, un to apstrādes kārtību, kā arī drošā e-paraksta darbību.
Portāls www.latvija.lv ir valsts informācijas sistēma, un uz to attiecas normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, kuras portālam ir jāievēro. Apvienojumā ar banku piedāvāto identifikācijas drošību, portālā būs nodrošināts atbilstošs juridisko personu un iedzīvotāju datu aizsardzības līmenis.
Latvijas Vēstnesis: Par grozījumiem Iesniegumu likumā: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=245548&laidiens_id=11127

Iesniegumu likums (spēkā esošā redakcijā): http://www.likumi.lv/doc.php?id=164501
Likumprojekts trešajam lasījumam: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CAD02B5AABD3EF75C22579BB00529015?OpenDocument
Vēl par šo tēmu:https://defense.lv/2012/02/27/grozijumi-iesniegumu-likuma-paredz-atseviskos-gadijumos-mikstinat-e-paraksta-nepieciesamibu/
news.lv: http://news.lv/Dienas_Bizness/2012/02/23/Diskute-par-eparaksta-vietu-sazina-ar-valsti
delfi.lv: http://bizness.delfi.lv/viedokli/lvrtc-iesniegumu-likuma-grozijumos-risku-vairak-neka-ieguvumu.d?id=42176750

11. martā Šveicē notika vēlēšanas, kurās tika izmēģināta arī e-vēlēšanu sistēma. Amatpersonas e-vēlēšanas nosaukušas par veiksmīgām, taču IT speciālistos un novērotājos vēlēšanu norise radījusi bažas, jo amatpersonas spējušas modificēt balsojumu. Lai arī šajā gadījumā modifikācija bija tehniskas kļūmes dēļ divreiz nodotas balss dzēšana (ko amatpersonas nodēvējušas “par vienkāršu procedūru”), pats fakts, ka ir iespējams modificēt elektroniskās balsošanas urnas saturu, rada bažas par elektroniskā balsojuma uzticamību.

Nākamā lapa »