Eiropas Parlaments vēlas uzraudzīt interneta cenzūru

by Atis

Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.

Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.

Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.

Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.

Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties  opozīcijas pārstāvju sarunas.

Avoti:

Šodien – Pasaules preses brīvības diena!

by Atis

Šodien, 3. maijā, ar devīzi  „Preses brīvība palīdz mainīt sabiedrību” tiek atzīmēta Pasaules preses brīvības diena. Šī diena kalpo kā atgādinājums par preses brīvības nozīmi sabiedrībā, preses brīvības pārkāpumiem, uzbrukumiem žurnālistiem vai to darbības ierobežošanu, kā arī par to, ka lielā daļā pasaules valstu preses brīvība tiek ierobežota vai liegta pavisam.

Maskavā aiztur cilvēkus ar baltām lentām

by Atis

Maskavas Sarkanajā laukumā milicija (jeb tagad jau laikam oficiāli tā tiek dēvēta par policiju?) aiztus cilvēkus ar baltām lentām pie apģērba. Bez paskaidrojumiem par iemesliem. Protams, balta lenta ir simbols – kustībai pret Putina atrašanos pie varas. Taču izskatās, ka šobrīd Krievijas iedzīvotāji ir atgriezušies pilnīgā politiskā beztiesiskumā kā padomju gados.

Literāti aicina IZM novērst cenzūru literatūras mācību saturā

by Atis

Vairāki desmiti Latvijas literātu nosūtījuši izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei vēstuli ar aicinājumu izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumus, izstrādājot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu. Vēstules autori norādījuši, ka vēlas „paust stingru nostāju un protestu pret literatūras cenzēšanu, sagatavojot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu”.

Kā ziņots, trauksmi par iespējamu cenzūru ir cēlusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Veidojot mācību līdzekļu komplektu sešgadniekiem – grāmatas “Soli pa solim” 4.daļu “Ceļā uz vasaru” (Pētergailis, 2012), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz īpatniem ētikas principiem, pieprasījusi no grāmatas izņemt vairākus dzejnieka Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļus, piemēram, “Hakeru dziesma” no krājuma “Brīnumdzejoļi” (2006) un “Ko es daru, kad palieku viens?” no krājuma “Gliemezis un cīrulīte” (1995).

Pašlaik ar līdzīgu attieksmi nākoties saskarties citas mācību grāmatas sagatavošanā – Aijas Kalves un Ilzes Stikānes veidotajā 9.klases literatūras mācību grāmatā cenzūra vērsta pret citātiem no latviešu klasikas: Aleksandra Čaka dzejolis “Modernā idille” aizstāts ar dzejoli “Elēģija logā”, darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa “Dzērāja dziesma” vietā ievietots fragments no “Poēmas par ormani”, turklāt vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā “Alvas kliedziens”, Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.

Avots: http://www.leta.lv/fnews.php?id=20331D12-F5A4-4CD4-B7E9-CBE7AED3CA88

Prokuratūra ierosina slēgt pietiek.com

by Atis

Kā apgalvo portāls pietiek.com, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai nosūtījusi dokumentu, kurā cita starpā ierosināts apsvērt iespēju mēģināt slēgt portālu pietiek.com.

Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajām ziņām Ģenerālprokuratūras neapmierinātību izraisījis gan portāla aicinājums sabiedrībai ziedot, lai būtu iespējams iegādāties un publiskot skandalozākos sējumus no Vladimira Vaškeviča un Tāļa Kravaļa kukuļošanas lietas, kuras saturs oficiāli joprojām tiek slēpts no sabiedrības, gan arī janvāra un februāra laikā vairāk nekā 30 turpinājumos Pietiek publiskotās Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa, bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča, neoficiālā Vienotības „kasiera” Edgara Jaunupa un citu minētajā lietā iesaistīto personu liecības un telefonsarunu ieraksti.

Rīgas apgabaltiesai adresētajā dokumentā Ģenerālprokuratūra, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, izteikusi neapmierinātību ne tikai ar to, ka šī informācija nonākusi sabiedrības rīcībā, bet arī ar to, ka portāls vispār atļāvies mest ēnu uz tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, aicinot ziedot līdzekļus šādas informācijas iegādei un publiskošanai. Tāpēc, pēc Ģenerālprokuratūras uzskata, būtu nepieciešams brīdināt portālu par šādas rīcības nepieļaujamību vai pat izskatīt iespēju par PIETIEK slēgšanu.

Avots: http://pietiek.com/raksti/prokuratura_ierosina_slegt_pietiek,_kalnmeiers_megina_apgalvot,_ka_neko_nezinot

Tiesa atceļ aizliegumu Freimanim rīkot piketu 16. martā

by Atis

Kā jau paredzēju, Administratīvā rajona tiesa nolēmusi atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot Uldim Freimanim piketu 16. martā:

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Deme, tiesa, izskatot Freimaņa lietu, konstatēja, ka ne Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums, ne tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nesatur izvērtējumu par to, vai policija spēs novērst apdraudējumus, kas var rasties pasākuma norises laikā, kā arī nav atsevišķi vērtēta Freimaņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst, un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai. Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu – aizliegumu rīkot piketu, atzina Administratīvā rajona tiesa.

Tādējādi tiesa nosprieda, ka pašvaldības lēmums ir prettiesisks un atceļams.

UPD.:  Tiesa atļauj rīkot 16. marta pasākumus arī “Apvienībai pret nacismu”

 

Rīgas dome aizliedz visus 16. marta pasākumus

by Atis

Kā jau katru gadu, arī šogad Rīgas dome nolēmusi aizliegt visus 16. martā plānotos pasākumus, kas saistīti ar latviešu leģionāru atceri. Rīgas domē 16. martā tika pieteikti septiņi pasākumi. Pieteikumi saņemti no “Daugavas Vanagu” Limbažu nodaļas, “Daugavas Vanagi Latvijā”, Pērkoņkrusta, “Autonoma darbība”, Uldia Freimaņa un “Apvienība pret nacismu”. Nav šaubu, ka lēmums tiks pārsūdzēts un, visticamāk, – ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi – domes lēmums tiks atcelts.

Var dažādi vērtēt gan pieteiktos pasākumus, gan to pieteicējus, taču redzams, ka Rīgas dome nemācās no savas pieredzes un stūrgalvīgi pieņem lēmumus, par kuru neatbilstību tiesikumam nav šaubu. Turklāt šāda ikgadēja ņemšanās tikai lieki pievērš mediju un sabiedrības uzmanību.

Kāpēc informācija grib būt brīva?

by Atis

Šīs vietnes devīze ir “Informācija grib būt brīva!” Šo frāzi jeb saukli izmanto daudzi aktīviskti, kas cīnās pret informācijas pieejamības ierobežošanu. Bet ko tas īsti nozīmē? Manuprāt, uz to ļoti labi atbildēts Times rakstā “Kāpēc jūsu personiskā informācija grib būt brīva?” Proti, tāda vienkārši ir informācijas (precīzāk – sabiedrības) daba, ka kādam atlāta tā turpina izplatīties. Pie tam – ģeometriskā progresijā (atceramies nesenās baumas par Swedbank?). Un, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, reiz puliskotu informāciju ir praktiski neiespējami apturēt vai izdzēst. “Cenzūru internets uztver kā bojājumu un to apiet.” Par spīti daudzu lielvalstu vēlmei cenzēt internetu, tas nav pilnībā iespējams. Cilvēki arvien atrod jaunas iespējas, kā apiet ierobežojumus.
Kad runājam par cenzūru, parasti nāk prātā tādas valstis kā Ķīna un Ziemeļkoreja. Vai arī ASV, kad tas saistās ar tās drošibas interesēm (Wikileaks) vai autortiesībām (SOPA, PIPA, ACTA). Taču ikvienā no mums iekšā sēž mazs cenzoriņš – ikvienam ir kāda informācija, ko tas nevēlas darīt publiski pieejamu, piemēram, personas dati. Tomēr informācijas iedaba būt brīvai attiecas arī uz to. Un tas ir jāpieņem – nevis jāmēģina ieviest principi un regulējums, kas nekad nestrādās (kā to mēģina, piemēram, Eiropas Savienība ar “tiesībām būt aizmirstam“), bet, piemēram, jau izstrādājot informācijas sistēmas jāparedz pienācīgi drošības un informācijas vadības mehānismi (piemēram, princips “privacy by default“). Un, pirmām kārtām, katram pašam jākontrolē informācija, ko tas publisko, nevis jācenšas pēc tam sasmelt nesasmeļamo.

ES ierobežos izsekošanas tehnoloģiju eksportu

by Atis

Eiropas Savienība Parlaments 27. septembrī pieņēma lēmumu ierobežot telefona sarunu un datu pārtveršanas jeb tā saucamo “izsekošanas” tehnoloģiju eksportu uz valstīm, kas izmanto šos rīkus, lai pārkāptu vai ierobežotu cilvēktiesības, demokrātijas pamatprincipus vai vārda brīvību. Lēmums tapis reaģējot uz ziņām, ka arābu valstu valdības eiropiešu tehnoloģijas izmantotāja, lai apspiest „Arābu pavasari” šā gada sākumā. Lēmuma izpilde ir atstāta katras dalībvalsts ziņā.

Britu premjers vēlas ķerties pie cenzūras

by Atis

Britu premjers Deivids Kamerūns, reaģējot uz ziņām, ka nemiernieki aktīvi izmanto sociālos tīklus (jo īpaši Facebook un Twitter) un saziņas līdzekļus (kā BlackBerry Messenger), lai koordinētu savu darbību, paziņoja, ka valdība izskata veidus, kā cenzēt sociālos tīklus. Viņš aicina Twitter, Facebook, and Blackberry dzēst ziņojumus, kas varētu iedvesmot turpmākiem nemieriem valstī. Twitter jau „Arābu pavasara” sākumā paziņoja, ka nepakļausies valdību spiedienam cenzēt sarunas savā tīklā vai bloķēt lietotāju kontus. Tāpat viņš norādīja, ka medijiem, piemēram, BBC un Sky News, būtu jāiesniedz policijai neizmantotais safilmētais materiāls, kam mediji iebilst baidoties par savu redakcionālo neatkarību.

Deivida Kamerūna paziņojums skan ironiski, jo ne tik sen – šī gada februārī – britu premjers, sniedzot uzrunu Kuveitā, paziņoja, ka izpausmes brīvība ir jārespektē „Tarira laukumā tāpat kā Trafalgaras laukumā”. Jāatzīmē, ka šādi paziņojumi norāda uz „demokrātisko” valstu vadītāju divkosību, sludinot principus, kuri netiek ievēroti pašu valstīs.

Nākamā lapa »