Eiropas Parlaments vēlas uzraudzīt interneta cenzūru

by Atis

Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.

Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.

Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.

Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.

Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties  opozīcijas pārstāvju sarunas.

Avoti:

ST noteikumus par materiālo nesēju atlīdzību atzīst neatbilstošiem Satversmei

by Atis

2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”, atzīstot, ka minētie noteikumu punkti neatbilst Satversmes 113. pantam, 2012. gada 1. novembra, ja Ministru kabinets nepārvērtē nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34. pantā ietvertajam deleģējumam saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.

Pieteikuma iesniedzējas – biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, „Latvijas Kinoproducentu asociācija” un „Latvijas Profesionālo aktieru apvienība”, – uzskata, ka Autortiesību likuma 34. panta pirmā daļa un 54. panta piektā daļa nosakot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumu, jo atļaujot darbu reproducēšanu bez to autoru piekrišanas. Vienlaikus minētās normas autoriem paredzot arī tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Tomēr tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību tiekot ierobežotas ar apstrīdētajām normām, jo tās paredzot nesēja atlīdzības iekasēšanu tikai atsevišķos gadījumos.

Savā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir gan piešķīris Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem veidojams izsmeļošs nesēju un iekārtu saraksts, gan noteicis šāda saraksta izstrādes pienākumu. Tiesa nevērtēja tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu vai iekasēšanas kārtību, nedz arī to, vai noteikumos ietvertais nesēju un iekārtu saraksts ir atbilstošs mūsdienu situācijai, bet tikai to vai Ministru kabinets ir nodrošinājis pienācīgu šī saraksta izvērtēšanu un atjaunināšanu.

Satversmes tiesa norādīja, ka Ministru kabinetam tāpat kā likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Proti, Ministru kabinetam ir pienākums sekot tehnoloģiju attīstībai un pilnveidot apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu.

Ja Ministru kabinets šo pienākumu nepilda, tad netiek nodrošināta pienācīga Satversmes 113. pantā nostiprināto pamattiesību aizsardzība. (Sprieduma 14.1. punkts)

Tiesa secināja, ka, lai arī ka Kultūras ministrija bija izveidojusi darba grupu, piesaistot gan autoru mantisko tiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas, gan nesēju un iekārtu ražotājus un importētājus pārstāvošās organizācijas, tomēr Kultūras ministrija (ņemot vērā, ka vairāku gadu garumā darba grupā nav bijis iespējams panākt kompromisu par iespējamiem apstrīdēto normu grozījumiem) nav izvērtējusi nesēju un iekārtu sarakstu, t.i., nav pieņēmusi lēmumu par to vai šis saraksts ir grozāms vai nē. Satversmes tiesa norādīja, ka neatkarīgi no darba grupā iesaistīto personu viedokļiem Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai bija jāizvērtē apstrīdēto normu grozīšanas nepieciešamība pēc būtības. Tāpat tiesa norādīja, ka,

[k]aut arī ieinteresēto personu uzklausīšana ir lietderīga un pozitīvi vērtējama normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, likumdošanas procesu nevar padarīt atkarīgu no indivīdu pozitīvās vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu. (Sprieduma 14.1. punkts)

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, 2. maijā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2011-17-03%20spriedums.pdf

 

Vēl par šo tēmu:

Pieņem biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumus

by Atis

Šodien, 3.aprīlī, Ministru kabinets pieņēma “Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumus”, kas paredz noteikt kārtību, kādā iegūst, ievada, aktualizē un iznīcina biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamos datus, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes tām noteikto uzdevumu ietvaros izmanto sistēmu un tajā ietvertos datus.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām e-pakalpojuma ietvaros tuvāko mēnešu laikā arī Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja saņemt informāciju par personas uzkrātajiem datiem Biometrijas datu apstrādes sistēmā un nepieciešamības gadījumā nosūtīt datu aktualizācijas pieprasījumu. E-pakalpojumu plānots izvietot portālā www.latvija.lv, bet pakalpojuma saņemšanai varēs izmantot portālā pieejamos autentifikācijas līdzekļus (e-parakstu un internetbankas autentifikāciju).

Biometrijas datu apstrādes sistēmu ir tiesīgas izmantot izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, prokuratūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze un valsts drošības iestādes, lai nodrošinātu svešas personas identitātes izmantošanas novēršanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un noziedzīgu nodarījumu izdarījušu personu meklēšanu. Tāpat minētās iestādes sistēmu ir tiesīgas izmantot aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu identitātes pārbaudei, neatpazītu līķu identifikācijai, bezvēsts pazudušu personu meklēšanā.

Biometrijas datu sistēmu ir tiesīga izmantot arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ārlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un tiesas personu identitātes pārbaudei personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju, transportlīdzekļa vadītāja apliecību un citu dokumentu izsniegšanas procesā.

Noteikumu projekts: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IEMNot_160312_BDAS.152.doc
Anotācija: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IEMAnot_170112_BDAS.152.doc

Grozījumi iesniegumu likumā

by Atis

Saeima 15.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iesniegumu likumā, kuri cita starpā paredz, ka no 1.septembra iedzīvotāji sarakstei ar valsts un pašvaldību institūcijām arī vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tas nozīmē, ka iestādei adresēts elektroniskas formas iesniegums vairs nebūs obligāti jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, bet, to varēs iesniegt ar portāla starpniecību, autentificējoties portālā ar interneta bankas (vai elektroniskās identifikācijas kartes vai e-paraksta viedkartes) starpniecību. Iesniedzēja identitāti iestāde noskaidros izmantojot autentifikācijas datus.
Iespēja iesniegt iesniegumu izmantojot portālu ļaus iedzīvotājiem efektīvāk līdzdarboties valsts pārvaldē, jo elektroniskai saziņai ar iestādēm vairs nebūs obligāti jāizmanto drošs elektroniskais paraksts. Protams, šāda iespēja neapmierina LVRTC, kas uzskata ka saziņā ar valsti ir jāizmanto tikai ar drošs e-paraksts.

Portālā www.latvija.lv lietotājs varēs izvēlēties kam un kādā formā adresēt iesniegumu, turpat to aizpildīt un iesniegt. Informāciju par atbildes saņemšanu persona varēs saņemt savā e-pastā, savukārt atbildi uz iesniegumu varēs izlasīt savā portāla lietotāja profilā.
Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm būs jāintegrē sava dokumentu vadības sistēma, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvāto tehnisko risinājumu vai izvēloties savu. Iestāde saņems paziņojumu par jauna iesnieguma saņemšanu, un tai būs jāizvērtē, vai iesniegums atbilst iestādes kompetencei. Ja iesniegums atbildīs adresētās iestādes kompetencei, tai būs jāsniedz atbilde ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Ja iesniegums neatbildīs iestādes kompetencei, tai būs jāinformē par to iesniedzējs vai, ja tā atzīs to par lietderīgu, jāpārsūta iesniegums citai iestādei, informējot iesniedzēju.
Likums nosaka, ka vienoto pakalpojumu portālu savstarpējai sarakstei varēs izmantot arī valsts iestādes un institūcijas, tostarp gatavojot kopīgas atbildes uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem. Tādējādi pakāpeniski tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, kas ļaus iesniegumus izskatīt ātrāk.
Personai, ja tā nebūs apmierināta ar saņemto atbildi, būs tiesības atbildi pārsūdzēt. Patlaban iestāde uz elektroniski sūtītu iesniegumu, kas nav elektroniski parakstīts, var neatbildēt un persona nevar prasīt sniegt atbildi tiesas ceļā.
Tāpat Iesnieguma likumā paredzēta iespēja ne tikai iestāžu mājaslapās, bet arī portālā www.latvija.lv publicēt iedzīvotāju iesniegumus par jautājumiem, kas izraisījuši pastiprinātu sabiedrības interesi. Portālā tiks publicētas arī iestāžu atbildes uz šādiem iesniegumiem, tostarp ar attiecīgo likumu normu skaidrojumiem.
Likuma jaunā redakcija paredz tiesības iestādei neatbildēt uz iesniegumu, ja iesniegums nav parakstīts, nav norādīts iesniedzējs, jau ir sniegta atbilde uz līdzīga satura iesniegumu vai tā saturs neprasa atbildi pēc būtības. Iestāde šādu iesniegumu pieņems zināšanai un izmantos darba vajadzībām. Tāpat iestāde būs tiesīga neinformēt iesniedzēju par iesnieguma saņemšanu.
Lai mazinātu tiesu noslodzi un novērstu situāciju, ka persona par saņemto atbildi tiesājas vairākkārt, likums paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat paredzēts, ka par laikus nesaņemtu atbildi persona varēs sūdzēties tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums.
Iesniegumu likumā esošo noteikto kārtību šie grozījumi neietekmēs, jo iesniegumu iesniegšana caur portālu www.latvija.lv noteikta kā papildu alternatīva iespēja un joprojām iesniegumus varēs iesniegt arī rakstiski. Tāpat likuma jaunā redakcija neietekmēs citus iesnieguma veidus, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, epakalpojumi.lv, un to apstrādes kārtību, kā arī drošā e-paraksta darbību.
Portāls www.latvija.lv ir valsts informācijas sistēma, un uz to attiecas normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, kuras portālam ir jāievēro. Apvienojumā ar banku piedāvāto identifikācijas drošību, portālā būs nodrošināts atbilstošs juridisko personu un iedzīvotāju datu aizsardzības līmenis.
Latvijas Vēstnesis: Par grozījumiem Iesniegumu likumā: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=245548&laidiens_id=11127

Iesniegumu likums (spēkā esošā redakcijā): http://www.likumi.lv/doc.php?id=164501
Likumprojekts trešajam lasījumam: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CAD02B5AABD3EF75C22579BB00529015?OpenDocument
Vēl par šo tēmu:https://defense.lv/2012/02/27/grozijumi-iesniegumu-likuma-paredz-atseviskos-gadijumos-mikstinat-e-paraksta-nepieciesamibu/
news.lv: http://news.lv/Dienas_Bizness/2012/02/23/Diskute-par-eparaksta-vietu-sazina-ar-valsti
delfi.lv: http://bizness.delfi.lv/viedokli/lvrtc-iesniegumu-likuma-grozijumos-risku-vairak-neka-ieguvumu.d?id=42176750

Grozījumi Operatīvās darbības likumā

by Atis

Šodien izsludināti grozījumi Operatīvās darbības likumā, kas stāsies spēkā 4. aprīlī. Ar grozījumiem saskaņotas Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas.

Likumprojekts paredz precizēt Operatīvās darbības likuma 7. panta piekto daļu, nosakot, ka:

1) sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus, gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, saņemot prokurora piekrišanu, var uzsākt bez tiesneša akcepta;

2) šajā pantā noteiktajos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties un sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums ir uzsākts bez tiesneša akcepta, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ir jāsaņem tiesneša akcepts, kas lems par tā uzsākšanas neatliekamības kārtībā pamatotību un turpināšanas nepieciešamību. Ja tiesnesis atzīs sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts pasākuma rezultātā iegūto informāciju nekavējoties iznīcinās.

Likumprojekts paredz papildināt Operatīvās darbības likuma 6. panta pirmo daļu ar 12. punktu, kā arī 17. pantu ar ceturto punktu, ieviešot jaunu operatīvās darbības pasākumu – operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana. Tāpat tiek precizēta Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtā daļa, nosakot, ka operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana veicama sevišķā veidā.

Grozījumu teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=245577&version_date=21.03.2012

Anotācijas teksts: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/A7A8FEE6F5E6A1EEC2257933003768DE?OpenDocument

Operatīvās darbības likums: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57573

Tiesa atceļ aizliegumu Freimanim rīkot piketu 16. martā

by Atis

Kā jau paredzēju, Administratīvā rajona tiesa nolēmusi atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot Uldim Freimanim piketu 16. martā:

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Deme, tiesa, izskatot Freimaņa lietu, konstatēja, ka ne Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums, ne tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nesatur izvērtējumu par to, vai policija spēs novērst apdraudējumus, kas var rasties pasākuma norises laikā, kā arī nav atsevišķi vērtēta Freimaņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst, un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai. Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu – aizliegumu rīkot piketu, atzina Administratīvā rajona tiesa.

Tādējādi tiesa nosprieda, ka pašvaldības lēmums ir prettiesisks un atceļams.

UPD.:  Tiesa atļauj rīkot 16. marta pasākumus arī “Apvienībai pret nacismu”

 

Satversmes tiesa izskatīs lietu par objektu sarakstu, par kuriem maksājama nesēja atlīdzība

by Atis

Šī gada 13. martā Latvijas Republikas Satversmes tiesa izskatīs lietu „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” (MK noteikumi Nr. 321) 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”.

Satversmes 64. pantā noteikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, 105. pants garantē personas tiesības uz īpašumu, bet 113. pants ietverts valsts pienākums atzīt zinātnisko, māksliniecisko un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargāt autortiesības un patenttiesības.

Savukārt MK noteikumos nr. 321 dots izsmeļošs objektu saraksts, par kuriem maksājama autoru atlīdzība: audiokasetes, videokasetes, DVD un kompaktdiski, audiomagnetofoni ar kasešu, CD, MD ieraksta funkciju, MP3 atskaņotāji ar integrētu cieto disku, CD, DVD rakstītāji u. c.

Pieteikumu tiesā iesniedza biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, „Latvijas Kinoproducentu asociācija” un „Latvijas Profesionālo aktieru apvienība”, kas uzskata, ka viņu tiesības uz īpašumu un autortiesībām aizskar tas, ka Ministru kabinets ir ierobežojis objektu sarakstu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, neiekļaujot tajā visas funkcionāli līdzīgas iekārtas, piemēram, zibatmiņs, ārējie cietie diski, mobilie telefoni, mūzikas atskaņotāji ar iebūvētu atmiņu u. tml.

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā

by Atis

Šodien, 8. martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL). Grozījumus sagatavojusi Satiksmes ministrija pamatojoties uz 2011. gada 20. decembrī valdības sēdē izskatīto Satiksmes ministrijas Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai. Saskaņā ar grozījumu anotāciju, tie izstrādāti, lai paplašinātu droša elektroniskā paraksta lietošanas iespējas, kā arī precizētu citus ar parakstu saistītus jautājumus.

Elektroniskā paraksta lietošanas paplašināšana

Grozījumi paredz samazināt gadījumus, kad elektroniskais paraksts nav izmantojams, paredzot tā izmantošanu arī darījumos ar nekustamo īpašumu, galvojuma līgumiem, kā arī ģimenes un īpašuma tiesību jomās.

Personai tiks radīta iespēja iesniegt dokumentus zemesgrāmatu nodaļai elektroniski ar zvērināta notāra starpniecību, nemaz neierodoties zemesgrāmatu nodaļā personīgi.

Tomēr likuma noteikumi joprojām nebūs piemērojami līgumiem, kuri saskaņā ar likumu nav spēkā, ja tie nav apliecināti likumā noteiktajā kārtībā.

Laika zīmoga tiesiskais regulējums

Precizēts arī laika zīmoga tiesiskais regulējums:

  • laika zīmogošanu var veikt tikai uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs (USPS);
  • drošs elektroniskais paraksts vienmēr jālieto kopā ar laika zīmogu.

Šobrīd spēkā esošā EDL redakcija neparedz, ka laika zīmogošanas pakalpojuma sniedzējam jābūt USPS. Tāpat laika zīmoga lietošana tika saistīta ar zīmoga lietošanu papīra dokumentos, lai gan „laika zīmogs” un „zīmogs” pēc savas būtības ir atšķirīgi termini:

EDL 3.panta trešā daļa salīdzina laika zīmoga lietošanu ar zīmoga lietošanu uz papīra dokumentiem. Atzīmējams, ka elektroniskam dokumentam laika zīmogs nosaka precīzu laiku, kad dokuments elektroniski parakstīts, savukārt papīra dokumentiem saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta otrās daļas 2.punktu zīmoga nospiedums kalpo tikai kā papildus rekvizīts organizācijas dokumenta juridiska spēka nodrošināšanai. Ievērojot minēto, un, lai novērstu EDL un Dokumentu juridiskā spēka likuma savstarpēju neatbilstību, ir nepieciešams izslēgt EDL 3.panta trešo daļu.

Atteikšanās no kvalificēta sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas

Ar grozījumiem paredzēts atteikties no kvalificēta sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas, ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu neparedz minētās iespējas, bet tikai tā anulēšanu.

Kvalificēta sertifikāta izsniegšana

Būtiski grozītas atkārtota kvalificēta sertifikāta izsniegšanas prasības, nosakot, ka tā var notikt attālināti, neidentificējot parakstītāju klātienē – parakstītājs atkārtoti pieteikties kvalificētam sertifikātam varēs elektroniski, parakstot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu, kas pēc kura pieteikuma saņēmējs varēs pārliecināties par parakstītāja identitāti.

Šādi grozījumi nodrošinās iespēju saņemt kvalificētu sertifikātu attālināti, tādejādi padarot šo procesu vienkāršāku gan parakstītājam, kam ir spēkā esoši kvalificēti sertifikāti, gan USPS. Tomēr, šāds risinājums palielina e-paraksta izmantošanas riskus un samazina tā drošumu, jo īpaši ņemot vērā, ka LVRTC uztur virtuālo eParakstu, kura drošība ir apšaubāma (gan tehniskais risinājums, kas divu faktoru – viedkartes un PIN – autentifikāciju būtībā aizvieto tikai ar PIN, gan pats pieteikšanās un saņemšanas process rada risku, ka pieeju tam var iegūt trešās personas). Tāpat šī norma radīs iespēju izmantot e-parakstu gadiem ilgi bez fiziskas parakstītāja identifikācijas. Savulaik īsais kvalificēta sertifikāta derīguma termiņš – divi gadi – tika noteikts tieši ar mērķi mazināt šāda veida riskus, nodrošinot, ka sertifikātus izmanto persona, kurai tie izsniegti.

USPS atbildības apdrošināšana

Šobrīd EDL nav noteiktas USPS atbildības robežas, taču praksē, apdrošinot USPS civiltiesisko atbildību, apdrošināšanas polisē tiek noteikti dažādi izņēmuma gadījumi, kuros zaudējumi netiek segti, jo nav iespējams noteikt neierobežotu atbildību. USPS maksimālo atbildības apmēru par zaudējumiem, kas radušies tā darbības rezultātā noteiks Ministru kabinets.

Citi grozījumi

1. Informācija par summas ierobežojumiem darījumiem, kuru veikšanai var izmantot kvalificētu sertifikātu, kvalificētā sertifikātā ir iekļaujama tikai nepieciešamības gadījumā, pēc parakstītāja pieprasījuma – šobrīd ir noteikts, ka tā ir iekļaujama obligāti.

2. Izslēgta prasība saņemt uzraudzības iestādes piekrišanu gadījumā, ja USPS deleģē kādu no savām funkcijām citai personai. Šī prasība noteikti nepalielina e-paraksta drošumu.

3. Noteiktas uzraudzības iestādes tiesības, ievērojot lietderības apsvērumus un īpašas nozīmes valsts pārvaldes uzdevumus (piemēram, elektroniskās vēlēšanas, elektroniskās identifikācijas karšu ieviešana) noteikt jomas, kurās USPS ir tiesīgs sniegt sertifikācijas pakalpojumus pēc akreditācijas iegūšanas.

Atzīmējams, ka arī Latvijā ir jomas, kurās nav vēlama vairāku USPS kvalificētu sertifikātu izmantošana, piemēram, elektroniskās vēlēšanas (interneta vēlēšanas) un elektroniskās identifikācijas kartes, jo tas krietni sadārdzinātu šo projektu izmaksas, radītu savietojamības problēmas, kā arī radītu apjukumu lietotāju vidū.

4. Izslēgts USPS pienākums nekavējoties informēt parakstītāja mantiniekus par kvalificēta sertifikāta anulēšanu vai tā darbības apturēšanu, ņemot vērā to, ka USPS netiek informēts par parakstītāja mantiniekiem, un tāpēc tas nevar izpildīt šo prasību.

 

Lai šie grozījumi stātos spēkā, tie jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Grozījumu projekts: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/SAMLik_210212_edl.269.doc

Anotācija: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/SAMAnot_210212_edl.269.doc

 

 

 

Eiropas Savienības tiesa vērtēs ACTA

by Atis

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) izraisīja plašas diskusijas un protestus, kā rezultātā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu. Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par ACTA un tās reālo ietekmi uz iedzīvotājiem un interneta brīvības principiem.

Tāpēc pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) izvērtēt ACTA atbilstību ES tiesību normām, un īpaši fundamentālajām tiesībām un brīvībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību. Šo soli komisija skaidro ar vēlmi kliedēt šaubas un baumas par nolīgumu, kā arī noņemt šī jautājuma sakarā sabiedrībā radušos spriedzi.

Lēmuma pieņemšana EST varētu prasīt 12-18 mēnešus. Tomēr, arī pozitīvs EST nolēmums (par to, ka ACTA atbilst ES normatīvajiem aktiem), ja tāds tiks pieņemts, nenozīmēs, ka ACTA neradīs draudus ES pilsoņu tiesībām. Katras dalībvalsts pašas ziņā būs nodrošināt savu normatīvo aktu ACTA prasībām un tā, ņemot vērā daudzās nolīgumā esošās izvēles normas un neskaidrās definīcijas, var notikt neatbilstoši ES pamattiesībām. Savukārt otrs apstāklis, kas jāņem vērā – kā prasības tiks ievērotas praksē.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde. Savukārt rīt, 1. martā, tiks rīkota noklausīšanās, kurā EP deputāti, akadēmiskās vides pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ES amatpersonas apspriedīs ACTA iespējamās priekšrocības un trūkumus.

Ja arī ES neratificēs ACTA, tas neliedz dalībvalstīm individuāli pievienoties līgumam. ACTA ir parakstījušas 22 no 27 ES valstīm. Tomēr ES savienības kā arī Vācijas un Polijas (kuras šobrīd ir apturējušas pievienošanās procesu) atbalsts ir būtisks nolīguma „iedzīvināšanai”.

Avoti:

  1. http://www.out-law.com/en/articles/2012/february/commission-asks-ecj-to-rule-on-acta-compatibility/
  2. http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/12/128
  3. http://www.bbc.co.uk/news/technology-17125469
  4. http://www.edri.org/ACTA_referral

Pret ACTA

by Atis

Šodien daudzās valstīs notiek preotesti pret ACTA. Latvijā šāds protests paredzēts pirmdien. Iet vai neiet uz šo akciju, protams, ir katra paša izvēle. Tomēr tos, kas svārstās, es aizinātu piedalīties. Vairākas ES valstis kā Čehija un Polija ir atlikušas ACTA ratifikāciju.

Lai ari nolīgums neparedz neko radikāli jaunu, tomēr tajā (pretēji Ekonomikas ministrijas apgalvojumiem) ir ietvertas normas, kurām Latvijas normatīviem akti pilnībā neatbilst. Piemēram, var nākties pārskatīt Krimināllikumu, atkal ieviešot normas, no kurām reiz esam atteikušies.

Kaut arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir paziņojis, ka uz laiku atliek ACTA virzīšanu ratifikācijai Saeimā, tas ir tikai uz laiku. Lielākā ACTA problēma ir bijusi tās sagatavošanas slepenība un sabiedrības neiesaistīšana. Par nolīgumu sabiedrība uzzināja tikai tad, kad tā teksts tika “nopludināts internetā”. Tāpat nopietnas bažas rada apstāklis, ka šādu dokumentu tapšanā sagatavotāji uzklausa tikai lielos izklaides industrijas pārstāvjus, ignorējot sabiedrību, tortarp “mazos” un nekomerciālos autorus.

ASV ir (vismaz uz laiku) atlikušas SOPA un PIPA pieņemšanu, iespējams, arī Eiropas Savienība mazliet piebremzēs ar ACTA. Tomēr centieni padarīt autortiesibu regulējumu un kotroli stingrāku, bet sankcijas – lielākas, nerimsies. Nupat vakar International Intellectual Property Alliance izplatīja paziņojumu ar aicinājumu ASV valdībai vēl cītīgāk cīnīties ar “pirātismu”. Savukārt Eiropas Savienība paziņojusi par plāniem pārskatīt autortiesību jomu regulējošos aktus. Jau top jauna nolīguma – Trans-Pacific Partnership Agreement – projekts. Eiropas Savienība tajā gan nav iesaistīta – pagaidām. Tāpēc sabiedrībai nepieciešams paust savu viedokli šajos jautājumos un darīt lēmumpieņēmējiem zināmu, ka to interesē autortiesību politika.

Nākamā lapa »