ST noteikumus par materiālo nesēju atlīdzību atzīst neatbilstošiem Satversmei

by Atis

2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”, atzīstot, ka minētie noteikumu punkti neatbilst Satversmes 113. pantam, 2012. gada 1. novembra, ja Ministru kabinets nepārvērtē nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34. pantā ietvertajam deleģējumam saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.

Pieteikuma iesniedzējas – biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, „Latvijas Kinoproducentu asociācija” un „Latvijas Profesionālo aktieru apvienība”, – uzskata, ka Autortiesību likuma 34. panta pirmā daļa un 54. panta piektā daļa nosakot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumu, jo atļaujot darbu reproducēšanu bez to autoru piekrišanas. Vienlaikus minētās normas autoriem paredzot arī tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Tomēr tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību tiekot ierobežotas ar apstrīdētajām normām, jo tās paredzot nesēja atlīdzības iekasēšanu tikai atsevišķos gadījumos.

Savā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir gan piešķīris Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem veidojams izsmeļošs nesēju un iekārtu saraksts, gan noteicis šāda saraksta izstrādes pienākumu. Tiesa nevērtēja tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu vai iekasēšanas kārtību, nedz arī to, vai noteikumos ietvertais nesēju un iekārtu saraksts ir atbilstošs mūsdienu situācijai, bet tikai to vai Ministru kabinets ir nodrošinājis pienācīgu šī saraksta izvērtēšanu un atjaunināšanu.

Satversmes tiesa norādīja, ka Ministru kabinetam tāpat kā likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Proti, Ministru kabinetam ir pienākums sekot tehnoloģiju attīstībai un pilnveidot apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu.

Ja Ministru kabinets šo pienākumu nepilda, tad netiek nodrošināta pienācīga Satversmes 113. pantā nostiprināto pamattiesību aizsardzība. (Sprieduma 14.1. punkts)

Tiesa secināja, ka, lai arī ka Kultūras ministrija bija izveidojusi darba grupu, piesaistot gan autoru mantisko tiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas, gan nesēju un iekārtu ražotājus un importētājus pārstāvošās organizācijas, tomēr Kultūras ministrija (ņemot vērā, ka vairāku gadu garumā darba grupā nav bijis iespējams panākt kompromisu par iespējamiem apstrīdēto normu grozījumiem) nav izvērtējusi nesēju un iekārtu sarakstu, t.i., nav pieņēmusi lēmumu par to vai šis saraksts ir grozāms vai nē. Satversmes tiesa norādīja, ka neatkarīgi no darba grupā iesaistīto personu viedokļiem Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai bija jāizvērtē apstrīdēto normu grozīšanas nepieciešamība pēc būtības. Tāpat tiesa norādīja, ka,

[k]aut arī ieinteresēto personu uzklausīšana ir lietderīga un pozitīvi vērtējama normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, likumdošanas procesu nevar padarīt atkarīgu no indivīdu pozitīvās vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu. (Sprieduma 14.1. punkts)

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, 2. maijā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2011-17-03%20spriedums.pdf

 

Vēl par šo tēmu:

Igaunijā tiesas pavēstes sūtīs caur sociālajiem tīkliem

by Atis

Kā vēsta Dienas bizness, Igaunijas Tieslietu ministrija lūgusi parlamentam izstrādāt likumdošanas grozījumus, kas ļautu tiesām izmantot Facebook un Twitter, lai sazinātos ar aizdomās turamajiem par nozieguma izdarīšanu. Kā pamatojums likumprojekta nepieciešamībai tiek minēts tas, ka viens no galvenajiem iemesliem tiesas prāvu lēnajai virzībai Igaunijā bieži vien ir lēnā attiecīgo dokumentu piegāde iesaistītajām pusēm. Tāpēc kā viens no risinājumiem tiek saskatīts iespējā paplašināt tiesu iespējas šos dokumentus piegādāt elektroniskā veidā, izmantojot sociālos tīklus, jo tos izmanto liela daļa sabiedrības:

Saskaņā ar nesenas aptaujas datiem – 65% no visiem Igaunijas interneta lietotājiem (80% no tiem, kas ir jaunāki par 40 gadiem), izmanto Facebook vismaz vienu reizi nedēļā. Mikroblogošanas vietne Twitter ir mazāk populāra, vismaz reizi nedēļā to izmanto 5% Igaunijas interneta lietotāju.

Turklāt cilvēku sasniegšana, izmantojot elektroniskos veidus, ir gan lētāka, gan arī ātrāka salīdzinot ar pasta sūtījumiem. Sociālo tīklu izmantošana tiesas dokumentu piegādei nav nekas jauns – arvien vairāk parādās ziņas par to, ka tiesas tos izmanto dokumentu vai ziņu nosūtīšanai (piemēram, te, te, te un te).
Tomēr, lai tiesa varētu būt droša, ka informācija ir pienācīgi piegādāta, ir jāpārliecinās, ka: 1) informācija ir piegādāta un 2) tā ir piegādāta pareizajai personai. Vairums sociālo tīklu kā trešo pušu risinājumi, turklāt bez nopietnas identitātes kontroles, tiesām nespēs nodrošināt ne pirmo ne otro. Tāpēc, lai pārliecinātos, ka informācija ir piegādāta pareizajai personai, tiek piedāvāts šāds risinājums:

Saskaņā ar paredzētajām likumdošanas izmaiņām persona, ar kuru tiesas sazināsies, izmantojot e-pastu, Facebook vai Twitter, saņems vēstuli, kurā būs iekļauta saite uz tiesvedības dokumentiem. Tiesas pavēste skaitīsies juridiski piegādāta, kad persona apmeklēs attiecīgo vietni, kurai piekļuve iespējama ar elektroniskās identifikācijas kartēm.

Interesants ir rakstā paustais viedoklis, ka šis lēmums pietuvinās „sociālo tīklu informācijas atzīšanai par derīgu kā pierādījumu tiesā”:

Eksperti norāda, ka šāds lēmums Igauniju pietuvinās sociālo tīklu informācijas atzīšanai par derīgu kā pierādījumu tiesā. «Tas būtu noderīgi situācijās, kad viens vecāks atsakās maksāt alimentus un apgalvo, ka ir pārāk nabadzīgs, bet tajā pašā laikā Facebook izvietojis fotogrāfijas ar dārgu automašīnu un māju,» laikrakstam Paevaleht norādīja juristi Marets Hallikma un Antons Sigals.

Pirmkārt, jau šobrīd nekas neliedz izmantot sociālajos tīklos esošo informāciju kā pierādījumu (un daudzās valstīs tas jau tiek darīts), ja kāds spēj pierādīt, ka šī informācija ir drošticama. Tomēr praktiski tam varētu būt dažādi šķēršļi. Pirmkārt, sociālajos tīklos publicētā informācija nav tā uzticamākā – ikviens var nopublicēt jebko, kas ienāk prātā. Otrkārt, neviens nevar būt 100% pārliecināts par informācijas autoru – piemēram, ka attiecīgo draugiem.lv profilu ir izveidojis īstais Andris Bērziņš un tieši viņš ir publicējis konkrēto saturu. Treškārt, nav nemaz tik vienkārši fiksēt notikumus elektroniskā vidē, lai tie neradītu šaubas par patiesumu. Minētais likums te nez vai daudz palīdzēs. Pie tam – ko gan apliecina „fotogrāfijas ar dārgu automašīnu un māju”? Neviens man neliedz safotografēties pie dārgiem auto un mājām un Facebook vai Twitter paziņot, ka tās ir manas. Tajā pat laikā – elektroniskie pierādījumi jau tiek vākti un izmantoti tiesā. Galvenais ir nodrošināt to ticamību.

Eiropas Savienības tiesa vērtēs ACTA

by Atis

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) izraisīja plašas diskusijas un protestus, kā rezultātā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu. Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par ACTA un tās reālo ietekmi uz iedzīvotājiem un interneta brīvības principiem.

Tāpēc pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) izvērtēt ACTA atbilstību ES tiesību normām, un īpaši fundamentālajām tiesībām un brīvībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību. Šo soli komisija skaidro ar vēlmi kliedēt šaubas un baumas par nolīgumu, kā arī noņemt šī jautājuma sakarā sabiedrībā radušos spriedzi.

Lēmuma pieņemšana EST varētu prasīt 12-18 mēnešus. Tomēr, arī pozitīvs EST nolēmums (par to, ka ACTA atbilst ES normatīvajiem aktiem), ja tāds tiks pieņemts, nenozīmēs, ka ACTA neradīs draudus ES pilsoņu tiesībām. Katras dalībvalsts pašas ziņā būs nodrošināt savu normatīvo aktu ACTA prasībām un tā, ņemot vērā daudzās nolīgumā esošās izvēles normas un neskaidrās definīcijas, var notikt neatbilstoši ES pamattiesībām. Savukārt otrs apstāklis, kas jāņem vērā – kā prasības tiks ievērotas praksē.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde. Savukārt rīt, 1. martā, tiks rīkota noklausīšanās, kurā EP deputāti, akadēmiskās vides pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ES amatpersonas apspriedīs ACTA iespējamās priekšrocības un trūkumus.

Ja arī ES neratificēs ACTA, tas neliedz dalībvalstīm individuāli pievienoties līgumam. ACTA ir parakstījušas 22 no 27 ES valstīm. Tomēr ES savienības kā arī Vācijas un Polijas (kuras šobrīd ir apturējušas pievienošanās procesu) atbalsts ir būtisks nolīguma „iedzīvināšanai”.

Avoti:

  1. http://www.out-law.com/en/articles/2012/february/commission-asks-ecj-to-rule-on-acta-compatibility/
  2. http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/12/128
  3. http://www.bbc.co.uk/news/technology-17125469
  4. http://www.edri.org/ACTA_referral

Kultūras ministrija pret fotogrāfiju

by Atis

Esam jau pieraduši, ka dažādos pasākumos tiek noteikti dažādi vairāk vai (parasti)  mazāk racionāli ierobežojumi. Arvien biežāk sastopams aizliegums pasākuma norises vietā ienest “profesionālo” fotoaparatūru. Protams, privātie pasākuma rīkotāji nosaka kādas prasības vēlas un tāpat arī apmeklētāji – ja grib – apmeklē, ja ne, tad ne. Es parasti pasākumus, kuros aizliegts fotografēt, neapmeklēju. Ne tik daudz aiz nepārvaramas vēlmes fotografēt, cik pārliecības, ka ar šādiem muļķīgiem ierobežojumiem pasākuma organizatori pauž necieņu pret apmeklētāju.

Mazliet citādi – ja pasākuma rīkotāja ir valsts un pasākums ir viens no svarīgākajiem Latvijas kultūras dzīvē, t.i., – Dziesmu svētki. Proti, arī Kultūras ministrija kā Dziesmu svētku rīkotāja ir sekojusi aktuālajām pasākumu rīkošanas tendencēm un noteikusi aizliegumu ienest pasākuma norises vietā profesionālās fotokameras. Es, personīgi, nekad neesmu sapratis nedz to, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta fotokameras “profesionalitāte”, nedz šāda aizlieguma mērķi.

Acīm redzami, to nav sapratuši arī citi foto mīļi, piemēram, Gatis Vanags, kurš par aizliegumu fotografēt 2008. gada dziesmu svētkos pret Kultūras ministriju cēlis prasību administratīvajā tiesā. Visu cieņu viņa, un, lai arī ne pilnībā pievienojos viņa apsvērumiem, viņa cīņu par taisno lietu atbalstu un aicinu atbalstīt arī citus. Lietas materiāli pieejami te: http://www.fotobuda.lv/tiesa/

Atgriežoties pie definīcijām. Kā savos paskaidrojumos tiesai norāda Kultūras ministrija:

“Par profesionālām kamerām tiek uzskatītas kameras, kurām ir noņemams objektīvs un/vai zibspuldze, kā arī fotokameras, kuru pārnēsāšanai nepieciešamas īpaši pielāgotas somas.”

Manuprāt, interesants skaidrojums, jo īpaši ņemot vērā, ka maināmi objektīvi, iespēja pievienot zibspuldzi un īpašas somas ir ļoti plašam spektram fotokameru, tostarp tādām, kas tiek dēvētas par “ziepju traukiem” un nekādi nav uzskatāmas par profesionālām kamerām. Nu jau maināmi objektīvi ir pat viedtālruņiem. Diemžēl ne lietā, ne paskaidrojumos nav nekādas norādes uz šī skaidrojuma avotu.

Savukārt, aizlieguma pamatojumu, izlasot pāris fotografēšanas pamatiem veltītus paragrāfus (pilnai laimei iztrūkst atsauces uz Vikipēdiju, tomēr atsauces uz internetiem ir – tādiem autoritatīviem avotiem kā notepad.lv un versatile.blogs.lv) mēs nonākam pie problēmas saknes – profesionālo kameru nemīlestības cēloņa:

“Fotografējot ar spoguļkameru fotografēšanas procesu pavada troksnis (klikšķēšana, dūkšana), ka nav raksturīgs kompaktkamerām.”

Tātad, “profesionālo” kameru klikšķēšna un dūkšana ir tas, kas neļauj ļaudīm baudīt pasākumus. Protams, tāds sīkumus kā “ziepju trauku” izdotās skaņas, kuras ne visi ir iemācījušies vai vēlējušies noņemt, un kas vairākkārtīgi skaļumā pārsniedz jebkuras “profesionālās” kameras klikšķēšnu un dūkšanu, nevienu it nemaz neuztrauc. Tāpat kā nevienu pasākumā netraucēja “apmeklētāji, kas sarunājās pa mobilo telefonu, ēda šašlikus u.tml.”.

Vēl daži interesanti citāti no sprieduma (pasvītrojums mans):

“Kā savā vēstulē pieteicējam norādija Kultūras ministrija un tiesas sēdē paskaidroja Kultūras ministrijas pārstāvis, tika ņemts vērā, ka personas, kas izmanto profesionalo fotoaparatūru ir vairāk ieinteresētas kvalitatīva un netraucēta fotoattēla iegūšanai, tādēļ pastāv lielāka iespējamība, ka veicot fotografēšanu ar profesionālo kameru tiktu traucēti citi skatitāji.”

un

“Tiesas ieskatā ir jāņem vērā apstāklis, ka fotografējot ar kompaktkameru displejā tiek atrasts konkrētais skats un tiek uzņemta fotogrāfija nospiežot pogu, proti, attēla asums un citi parametri noregulejas automātiski –  fotogrāfiju taisa fotokamera. Savukārt, fotografējot ar spoguļkameru to dara fotogrāfs sākot ar fotogrāfijas ideju un beidzot ar kadrējumu un vajadzīgajiem uzstādījumiem, līdz ar to vienas fotogrāfijas uzņemšanai nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās.”

Lai arī kādi būtu Kultūras ministrijas patiesie fotografēšanas aizlieguma iemesli, lasot spriedumu un Kultūras ministrijas paskaidrojumus, nepamet sajūta, ka aizliegums ir vēršanās pret kvalitatīvu fotogrāfiju, pret amatierfoto, pret foto kultūru sabiedrībā – ka kvalitatīvu fotogrāfiju ir tiesīgi uzņemt tikai profesionāļi, kuri akreditējas, bet pārējie – tie lauķi lai “sēž pie ratiem”.

Vairāk informācijas par tiesas procesu atrodams jau minētajā lapā: http://www.fotobuda.lv/tiesa/

Gatis Vanags arī aicina visus ieinteresētos paust atbalstu parakstoties, lai gūtu apliecinājumu, ka viņš nav vienīgais, kurš vēlas Dziesmu svētkos uzņemt fotogrāfijas. Parakstīties var līdz 11. decembrim Fotogrāfijas muzejā, Rīga, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas).

Vācijas tiesa atzīst CC licences

by Atis

Brelīnes reģionālā tiesa (Landgericht Berlin) ir atzinusi, ka Creative commons Attribution-ShareAlike (CC BY-SA) Unported licence ir piemērojama autordarbiem Vācijā. Tiesa nosprieda, ka Vācu galēji labējā mājas lapa publicējot Ninas Gerlahas (Nina Gerlach) fotogrāfiju nenorādot autoru un saiti uz darba oriģinālu (kā to nosaka licence, ar kuru darbs tika izplatīts) neievērojot ir pārkāpusi licences noteikumus. Tādejādi fotogrāfija tikusi izmantota nelikumīgi, pārkāpjot autora tiesības.

Pirātu Līcis zaudē

by Atis

Šodien Zviedrijas tiesa atzina četrus The Pirate Bay dalībniekus par vainīgiem autortiesību pārkāpumu atbalstīšanā un veicināšanā un piesprieda katram 1 gadu brīvības atņemšanas un no visiem četriem kopā piedzina zaudējumus 30 miljonus zviedru kronu.

Kā norādīja The Pirate Bay pārstāvis Peters Sunde (Peter Sunde), šim spriedumam var būt nopietnas sekas, jo saskaņā ar tiesas argumentāciju jebkuru interneta pakalpojumu sniedzēju var atzīt par vainīgu autortiesību pārkāpumos.

Avots: http://torrentfreak.com/the-pirate-bay-trial-the-verdict-090417/

Atsauc pusi apsūdzību Pirate Bay lietā

by Atis

piratebay.jpgPirmdien Zviedrijā sākās tiesas prāva pret The Pirate Bay uzturētājiem par autortiesību pārkāpšanu. Ja tiesa viņus atzīs par vainīgiem, viņiem draud cietumsods līdz pat diviem gadiem, kā arī naudas sods. Lapas uzturētāji apsūdzības noraida, norādot, ka viņu serveriem netiek glabāts neviens ar autortiesībām aizsargāts fails.

Lielās mūzikas kompāijas un to aizstāvji ir apņēmības pilni tikt galā ar The Pirate Bay. Tomēr jau otrajā tiesas dienā prokurori atsauca nopietnākas apsūdzības. Prokurori atteicās no apsūdzības par “līdzdalību autortiesību pārkāpšanā”, pārkvalificējot to par “līdzdalību ar autortiesībām azsargāta materiāla padarīsanu par pieejamu”. The Pirate Bay to noliedz, savu aizstāvību palsta uz principu, ka pakalpojums, kuru var izmantot gan likumīgos, gan nelikumīgos nolūkos, pats par sevi nevar tikt atzīts par nelikumīgu.

Vairāk informācijas:

Tiesas spriedumus publicēs internetā

by Atis

Ministru kabineta 10.februārī pieņemtie noteikumi paredz, ka  Latvijas tiesu portālā tiesas.lv publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.

Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, publicējot spriedum, šie dati tiks dzēsti, aizstājot ar atbilstošu norādi.

Publicēta tiks arī informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam.

Pret Cisco celta prasība par atvērtā koda licences pārkāpumiem

by Atis

Free Software Foundation (”FSF”) ir cēlis prasību pret Cisco par autortiesibu pārkāpumiem. FSF uzskata, ka Cisco ir pārkāpis atvērtā koda licenču  GPL v.2 un Lesser GPL versiju 2.0 un 2.1 noteikumus izplatot programmatūru bez pirmkoda (source code). Kā norāda FSF, Cisco Linksys nodaļa ir izplatījusi programmatūru (firmware) ar minēto licenču nosacījumiem, taču nepievienojot programmu izejas kodus, tā liedzot lietotājiem modificēt šo programmatūru.

Vairāk par šo lietu:

Prasība lejupielādējama šeit (PDF fails).

Lego kluči ir brīvi

by Atis

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir noraidījusi Lego klucīšus reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, pamatajot savu lēmumu ar to, ka klucīšu forma ir funkcionāla – tai tādai ir jābūt, lai klucīši darbotos kā paredzēts. Līdz ar to tagad ikviens ir tiesīgs ražot Lego lolojumam identiskus klucīšus.

Vairāk par šo tēmu:

Nākamā lapa »