Nesen Eiropas padome (Council of Europe) ir izdevusi ziņojumu “Dzīvojot kopā” (Living together. Combining diversity and freedom in 21st-century Europe. Report of the Group of Eminent Persons of the Council of Europe). Ziņojuma autori ir Eiropā pazīstami cilvēki kā Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers (Joschka Fischer), Havjers Solana (Javier Solana) un citi.
Vairākas Eiropas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību, brīvību un privātuma aizsardzības jomā – Privacy International, Electronic Privacy Information Center (EPIC) un Center for Media and Communications Studies (CMCS) – ir veikušas salīdzinošo pētījumu par personas datu aizsardzību Eiropas Savienībā.
Pēc vidējā vērtējuma Latvija ir vienlīdz sliktā līmenī kā pārējas ES valstis. Mazliet sliktāks stāvoklis par ES vidējo ir Itālijā un Lielbritānijā, bet mazliet labāks – Grieķijā un Kiprā.
Ir pieejami arī pētījumi par katru dalībvalsti atsevišķi, tajā skaitā Latviju (https://www.privacyinternational.org/node/6923).
Savācu pārīti interesantu lasāmgabalu, kurus ceru pārredzamā nākotnē izlasīt arī pats.
EDSO ir publicējis pētījumu par naida virzītiem noziegumiem (hate crimes) Eiropā 2008. gadā. Pētījums pieejams lejupielādēšanai par brīvu PDF formātā.
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis – Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).
Scribd piedāvā bezmakasas lasīšanai (gan tiešsaistē, gan lejupielādējot) apjomīgu (835 lappuses) Pītera Maršala (Peter Marshall) grāmatu “Demanding the Impossible – History of Anarchism“. Šā ir viena no lielākajām esejām par tēmu un ietver nozīmīgākās kustības, personas un idejas, kurām ir saistība ar anarhismu (pat ja paši šo ideju nesēji sevi nesauc par anarhistiem): sākot ar taoistu mūkiem līdz pat 70-to gadu pankiem. Īpaši iesako tiem, kuriem anarhisms saistās tikai ar grautiniem un kaiminmājas kāpņutelpas piečurāšanu.
Tērēt mazāk – tas nebūt nenozīmē dzīvot sliktāk. Svarīgi apzināties, vai tēriņi ir tā vērti. Turklāt daudzas lietas dzīvē ir bez maksas vai iegūstamas ar nelielu resursu patēriņu. Taču pats būtiskākais – saprast kuras lietas dzīvē mums ir nepieciešamas un kures – nē.
Daži labi padomi tam, kā dzīvē iegūt vairāk tērejot mazāk, ir atrodami bezmaksas e-grāmatā Thriving on Less: Simplifying in a Tough Economy.
16.decembrī Ministru kabinets pienēma zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”. Saskaņā ar ziņojumu divu gadu laikā ievērojami pieaudzis droša e-paraksta pieprasījums. Tomēr tiek atzīts – lai arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir nodrošināti ar droša e-paraksta radīšanas līdzekļiem un viedkaršu lasītājiem, plaša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm nav izplatīta.
Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.
