Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.
Nesen izskanēja ziņa, ka Ķīna novēro un cenzē (un, protams, saglabā vēlākai izmantošanai – mutes palaidēju atrašanai un sodīšanai) tiešsaistes ziņojumus, kas nosūtīti izmantojot Ķinas portālu TOM Online. Par to jau rakstīja gan Tribīne, gan Datuve. Vien norādīšu, ka pētījums ir pieejams šeit (PDF formātā).
Tas, ka Ķina cenzē internetu nav nekāds jaunums. Sautraucošs ir kas cits. Proti, cenzētājs ir Ķīnas operatora TOM un eBay kopuzņēmums TOM-Skype, bet informācijas vākšanu un cenzēšana notiek izmantojot Skype programmatūru. Tas ir pretrunā Skype dotajiem apgalvojumiem, ka programmatūra nodrošina pilnīgu drošību un lietotāju privātumu, pat lietotājiem Ķīnā.
Lasīt tālāk…
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas no 15.septembra sākušas pieņemt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli. Šāds papildu elements pasēs tiek iekļauts ar nolūku mazināt pasu viltošanas, dokumentu nelegālas izmantošanas un ar identitātes zādzībām saistīto noziegumu risku.
Latvija ir otrā Eiropas Savienības dalībvalsts (aiz Vācijas), kas būs ieviesusi pases ar pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem mikroshēmās. Līdz 2009.gada 28.jūnijam visām ES dalībvalstīm ir jāsāk izdot elektroniskās pases ar pases mikroshēmā saglabātiem diviem personas pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem.
Jauno pasu vizuālais izskats un personalizācijas tehnoloģijas būs tādas pašas kā pasēm ar biometrisko sejas attēlu, kuras izdod kopš 2007.gada 20.novembra. Tomēr personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiek ieviestas jauna parauga pases - derīgumu saglabā visas iepriekš izsniegtās Latvijas Republikas pases, kurām nav beidzies termiņš. Ierobežotas izmantošanā ir tikai līdz 2002.gada 30.jūnijam izsniegtās pases (ar līmēto fotogrāfiju), kuras no šā gada 1.jūlija vairs nav derīgas ceļošanai ārpus Latvijas. Kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā šīs pases ir derīgas līdz termiņa beigām.
Avots: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=181106
Identitāte internetā - daudzi par to vēl neaizdomājas, citiem tā šobrīd nešķiet svarīga, bet kādu citu pārņem paranoja domājot par to, cik daudz informācijas par mums ir atrodama internetā. Iespējams, ka privātuma aktīvisti mazliet pārspīlē, taču domāju, ka informāciju par sevi lieki atklāt nevajadzētu – nekad nevar zināt kas un kā to izmantos. Te būs daži padomi no PC World kā pasargāt savu identitāti internetā.
Paredzams, ka Eiropas Savienības keonkurenci uzraugošās institūcijas gatavojas akceptēt kompāniju Google un DoubleClick apvienošanos neizvirzot nekādus papildu nosacījumus, uzskata CNN. Kompāniju apvienošanos jau apstiprinājusi ASV federālā tirdzniecības komisija (US Federal Trade Commission).
Google gatavojas samaksāt 3,2 miljardu ASV dolāru par interneta reklāmas kompāniju DoubleClick. Pret kompāniju apvienošanos iebilst Microsoft, kas uzskata, ka šī apvienošanās dos Google nesamērīgas priekšrocības interneta reklāmas tirgū. Google kontrolē 70% interneta meklētāju tirgus, savukārt DoubleClick rokās ir 80% interneta reklāmas tirgus.
Abu kompāniju apvienošanās rada bažas arī cilvēktiesību aizstāvjos, kuri norāda, ka Google rokās nonāks pārāk daudz interneta lietotāju personoskās informācijas. Apvienojot datus Google spēs piedāvāt lietotāja interesēm atbilstošāku reklāmu, tā palielinot tās efektivitāti.
Īss salīdzinājums būtiskākajām atšķirībām personas datu aizsardzībā Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Un, proti - ASV, atšķirībā no Eiropas Savienības, nav stirngru noteikumu šajā jomā, tāpēc katra kompānija ir tiesīga neierobežotā veidā izmantot tos personu datus, kas likumīgi nonākuši tās rīcībā. Izņēmums:
- persona sniegusi datus, vienlaikus norādot, ka to izmantošana ir ierobežota;
- kompānija nespēj izpildīt noteiktus pienākumus, ko tai uzliek normatīvie akti;
- dati iegūti nelikumīgi. Lasīt tālāk…
Google inc., kurai bieži pārmesta privātuma neievērošana (pēc daudzu domām tā ievāc pārāk daudz informācijas par saviem lietotājiem un to dabībām un glabā to pārlieku ilgi) pagājušajā nedēļā aicināja noteikt starptautiskus standartus personas datu vākšanā un izmantošanā. Pēc Google domām, starptautiskie standarti šajā jomā ir pārāk “sadrumstaloti” un dažādu valstu atšķirīgie standarti un normatīvais regulējums traucē uzņēmumu darbībai, kā arī neaizsargā patērētājus. Tāpēc kādai no starptautiskajām organizācijā, piemēram, ANO, vajadzētu uzņemties vadošo lomu šādu standartu radīšanā, nosakot tādus minimālos standartus attiecībā personas datu iegūšanu un izmantošanu, kuri apmierinātu gan patērētājus, gan uzņēmējus, gan valsts institūcijas.
Taču Google kritiķi norāda, ka ir visai dīvaini šādu aicinājumu dzirdēt no Google. Pēdējā laikā kritikas objekts ir plānotā Google apvienošanās ar reklāmas tīklu DoubleClick, kura, tāpat kā Google, ir izveidojusi visnotaļ iespaidīgu datu bāze par lietotājiem. Turklāt Eiropas Savienība ir sākusi izmeklēt Google praksi attiecībā uz darbībām ar personas datiem.
Sīkāk: The Washington Post: Google Calls for International Standards on Internet Privacy
