Ieva Zībārte ar domubiedriem – Andreju Strokinu, Evelīnu Ozolu un Matīsu Groskaufmani - ir sagatavojusi pētījumu par Rīgas radošajiem kvartāliem – tādiem kā Miera iela, Kalnciema ielas kvartāls, Spīķeri u.tml. 2001.-2012. gadā. Šajos kvartālos tieši ekonomiskās krīzes laikā – ap 2009. gadu – viens otram līdzās saradās kafejnīcas, dizaina darbnīcas, kultūras centri u.tml.
Pētījumā aptaujāti vairāk kā 40 jaunie uzņēmēji, izvērtēts, kā kvartāli attīstījušies, apkopoti secinājumi par veiksmēm un kļūdām, fiksētas tendences.
Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem, Ieva Zībārte & co
Paredzams, ka drīzumā Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datu bāzē, kā arī attiecīgo ministriju mājaslapās būs publiski pieejami pētījumi, kas tapuši par Eiropas Savienības fondu finansējumu. Jau šobrīd Valsts kancelejas pētījumu datu bāzē ikviens interesents var iepazīties ar pētījumiem, kas līdz šim veikti valsts pārvaldes iestādēs, tostarp par ES fondu līdzekļiem: http://petijumi.mk.gov.lv/ui/.
Šo piektdien, 15.septembrī, plkst. 12:30 Valsts kancelejas bibliotēkā, 459.kabinetā tiks prezentēts pētījums par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu.
Prezentācijas programma:
| Plkst. 12:30 |
Aktuālās problēmas valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanā un pārraudzībā un to risinājumi
Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte
|
| Plkst. 12:45 |
Ārvalstu pieredze valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanā un ekspertu rekomendācijas efektīvākam deleģēšanas procesam Latvijā
Pētniece, ZAB „Eversheds Bitāns”, vecākā juriste Ginta Sniedzīte, zvērināts advokāts Māris Vainovskis
|
| Plkst. 13:10 |
Praktiskā pieredze deleģēto uzdevumu īstenošanā, ieguvumi un problēmas
Zemkopības ministrijas Stratēģiskā analīzes departamenta vadītājs Jānis Šnakšis
|
| Plkst. 13:20 |
Praktiskā pieredze valsts deleģēto uzdevumu īstenošanā, ieguvumi un to problēmas
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis
|
| Plkst. 13:30 |
Jautājumi / atbildes |
Pētījuma gala ziņojums pieejams te: Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas (.pdf)
Eiropas parlamenta uzdevumā tapis pētījums par ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement). Tajā paustas bažas par līguma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām un to, kā līguma prasības tiks ieviestas dalībvalstīs.
Vairākas Eiropas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību, brīvību un privātuma aizsardzības jomā – Privacy International, Electronic Privacy Information Center (EPIC) un Center for Media and Communications Studies (CMCS) – ir veikušas salīdzinošo pētījumu par personas datu aizsardzību Eiropas Savienībā.
Pēc vidējā vērtējuma Latvija ir vienlīdz sliktā līmenī kā pārējas ES valstis. Mazliet sliktāks stāvoklis par ES vidējo ir Itālijā un Lielbritānijā, bet mazliet labāks – Grieķijā un Kiprā.
Ir pieejami arī pētījumi par katru dalībvalsti atsevišķi, tajā skaitā Latviju (https://www.privacyinternational.org/node/6923).
Uzgāju avīzes The Economst apkopojumu par pasaules valstu parādiem (public debt). Tur ir arī dati par Latviju. Visai interesanti paskatīties uz valsts parāda pieaugumu pa gadiem. Šobrīd tas ir 10,8 miljardi ASV dolāru jeb 50,3% no valsts iekšējā kopprodukta. Vēl 2007. gadā parāds bija 2,7 miljardi jeb 9,2% no valsts iekšējā kopprodukta.
Pavsam nesen pārdzīvojām Saeimas vēlēšanas un to sakarā atkal tika pacelts jautājums par e-vēlēšanu iespēju Latvijā. Oficiāli e-vēlēšanu projekts ir nolikts maliņā uz nenoteiktu laiku – kamēr pienāks labāki laiki. Tomēr Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pauž gatavībujau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā nodrošināt iespēju balsot elektroniski. Nezinu gan kā LVRTC ir ieplānojis nodrošināt e-vēlēšanu norisi, jo uzdevums nav viegls: balsošanai jābūt drošai, ērtai un anonīmai un speciālisti kritizē praktiski visus izstrādātos risinājumus.
Tiem, kurus interesē e-vēlēšanas – EPIC (The Electronic Privacy Information Center) ir atjauninājis savu 2008 gadā izdoto pētījumu "E-Deceptive Campaign Practices: Technology and Democracy 2.0". Tajā tiek apskatīti potenciālie draudi e-vēlēšanu sistēmām, kā arī doti padmi to novēršanai.
Privātums ir nozīmīgs daudziem interneta lietotājiem. Pārlūku ražotāji to zina un tāpēc visos lielākajos interneta pārlūkos šobrīd ir funkcija “Private browsing”, kas ļauj palielināt interneta pārlūkošanas privātumu, izdzēšot pārlūkošanas “pēdas” no datora un palielinot pārlūkošanas anonimitāti. Tomēr ASV zinātnieki savā pētījumā nonākuši pie secinājuma, ka realitātē pārlūki nenodrošina tās prasības, ko sagaida lietotāji. Vislielāko apdraudējumu rada dažādi pārlūku spraudņi, kas var būt nesaderīgi ar privātas pārlūkošanas režīmu.
Ar pētījumu var iepazīties te (PDF fails, 492KB).
EDSO ir publicējis pētījumu par naida virzītiem noziegumiem (hate crimes) Eiropā 2008. gadā. Pētījums pieejams lejupielādēšanai par brīvu PDF formātā.
