Latvijas Vēstnesī publicēts raksts par lobijiem un lobēšanu Eiropas Savienībā, skaidrojot kas ir lobēšana, kā tā darbojas un kādas jaunas prasības tiks izvirzītas lobijiem : http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233182.
“Latvijas Vēstnesī” raksts par interneta veikalu pircēju tiesībām un ko der atcerēties pirms iepirkšanās internetā: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232836.
Eiropas komisija (EK) ir nopietni ķērusies pie mobilo sakaru viesabonēšanas regulēšanas, lai cīnītos ar augstajām viesabonēšanas cenā. Pirmais solis bija balss un īsziņu viesabonēšanas cenu samazināšana. Tagad kārta ir datu viesabonēšanai, kas, līdz ar pieaugošo viedtālruņu popularitāti, skar arvien vairāk tālruņa lietotāju.
Kā pirmais pasākums ir paredzēta tieša maksimālās cenas noteikšana:
Pagaidām datu pārraides viesabonēšanas cenu samazinājums palīdzētu ierobežot maksu, lai tā nepārsniegtu 90 centus par megabaitu (MB) no 2012. gada jūlija un saruktu līdz 50 centiem no 2014. gada jūlija.
Taču Komisijas plāni sniedzas daudz tālāk, vēloties panākt nopietnas izmaiņas mobilo sakaru tirgū:
Ierosināts ķerties pie augsto viesabonēšanas cenu iemesla — konkurences trūkuma, atverot tirgu arī citiem operatoriem un radot patērētājiem lielākas izvēles iespējas.
"Uzreiz samazinātos datu viesabonēšanas cenas, no kurām uzņēmēji patlaban gūst pasakainu peļņu," saka par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iekšzemes operatoriem būs jāļauj citiem pakalpojumu sniedzējiem izmantot viņu tīklus par regulētām vairumtirdzniecības cenām.
Patērētāji varēs arī mainīt savu iekšzemes operatoru pret citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī maiņa notiks automātiski — nemainot ne tālruņa numuru, ne SIM karti.
Avots: http://ec.europa.eu/news/science/110706_lv.htm
Latvijas Vēstnesī publicēts īss rakstiņš par plaģiātismu mākslā ar divu advokātu komentāriem: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233151
Galvenās atziņas:
Eiropas savienībā notiek diskusijas par to, kā marķējami pārtikas produkti un kas šajos marķējumos norādāms. Sīkāk par to var lasīt “Latvijas Vēstnesī”: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232602.
Raksts Latvijas Vēstnesī par dokumentu legalizāciju – noderīgi, ja ārzemēs jāizmanto Latvijā izdoti dokumenti vai Latvijā – ārzemēs izdotie. Skaidrots, kad un kā veicama dokumentu legalizācija un apostilizācija un kad var iztikt bez šīm procedūrām.
Papildus informācija: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/legalizacija/
Šodienas Jurista vārdā interesants raksts par privāto autostāvvietu piekopto negodīgo komercpraksi – maldinošas informācijas sniegšanu, pārmērīgiem līgumsodiem un prettiesisku riteņu bloķētāju izmantošanu.
Šī gada 5. aprīlī pieņemta un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī publicēta jaunā regula par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, kas atceļ iepriekšējo regulu.
15. aprīlī beidzot tika pieņemts plašas diskusijas izraisījušais starptautiskais “pretpirātisma” līgums Anti-Counterfeiting Trade Agreement (ACTA). Tā pēdējā versijas ir publicēta un atvērta valstīm parakstīšanai līdz pat 2013. gada maijam. Ar līguma tekstu var iepazīties te: http://acta.ffii.org/?p=633
Pirms laika presē izskanēja ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasa ārvalstīs (pārsvarā Īrijā un Lielbritānijā) strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem samaksāt Latvijas valstij starpību starp ārvalstī samaksātajiem nodokļiem un to summu, ko būtu bijis jāsamaksā piemērojot Latvijas normatīvos aktus. Tā kā ārvalstīs zemām algām parasti piemēro arī zemas nodokļu likmes, bet Latvijā nodokļu likme praktiski ir vienāda, tad šī starpība ir ievērojama.
Latvijas vēstnesī publicēts komentārs par šo tēmu, norādot, ka vismaz attiecībā uz Lielbritāniju nav pamata prasīt nodokļu starpības atmaksu:
Diemžēl mediju sniegtajā informācijā tiek noklusēts, ka šā paša likuma 24. panta pirmā un otrā daļa paredz arī pavisam ko citu. Proti, ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.
Viss komentārs lasāms te: http://www.lv.lv/?menu=doc&id=230669
