Raksts Latvijas Vēstnesī par dokumentu legalizāciju – noderīgi, ja ārzemēs jāizmanto Latvijā izdoti dokumenti vai Latvijā – ārzemēs izdotie. Skaidrots, kad un kā veicama dokumentu legalizācija un apostilizācija un kad var iztikt bez šīm procedūrām.
Papildus informācija: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/legalizacija/
Šodienas Jurista vārdā interesants raksts par privāto autostāvvietu piekopto negodīgo komercpraksi – maldinošas informācijas sniegšanu, pārmērīgiem līgumsodiem un prettiesisku riteņu bloķētāju izmantošanu.
Šī gada 5. aprīlī pieņemta un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī publicēta jaunā regula par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, kas atceļ iepriekšējo regulu.
15. aprīlī beidzot tika pieņemts plašas diskusijas izraisījušais starptautiskais “pretpirātisma” līgums Anti-Counterfeiting Trade Agreement (ACTA). Tā pēdējā versijas ir publicēta un atvērta valstīm parakstīšanai līdz pat 2013. gada maijam. Ar līguma tekstu var iepazīties te: http://acta.ffii.org/?p=633
Pirms laika presē izskanēja ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasa ārvalstīs (pārsvarā Īrijā un Lielbritānijā) strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem samaksāt Latvijas valstij starpību starp ārvalstī samaksātajiem nodokļiem un to summu, ko būtu bijis jāsamaksā piemērojot Latvijas normatīvos aktus. Tā kā ārvalstīs zemām algām parasti piemēro arī zemas nodokļu likmes, bet Latvijā nodokļu likme praktiski ir vienāda, tad šī starpība ir ievērojama.
Latvijas vēstnesī publicēts komentārs par šo tēmu, norādot, ka vismaz attiecībā uz Lielbritāniju nav pamata prasīt nodokļu starpības atmaksu:
Diemžēl mediju sniegtajā informācijā tiek noklusēts, ka šā paša likuma 24. panta pirmā un otrā daļa paredz arī pavisam ko citu. Proti, ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.
Viss komentārs lasāms te: http://www.lv.lv/?menu=doc&id=230669
Saeima 3. un galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas cita starpā paredz pienākumu elektronisko sakaru komersantiem pēc tiesas pieprasījuma sniegt to rīcībā esošās ziņas par sakaru abonementiem un noslodzes datus arī civilprocesā. Līdz šim tiesa minētās ziņas varēja pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem pienākums tās sniegt bija tikai kriminālprocesā.
Drīz spēkā stāsies grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz, ka ar 2014. gada 1. janvāri fiziskajām personām deklarācijas būs jāiesniedz tikai elektroniski. Līdz šim datumam persona varēs izvēlēties – iesniegt deklarāciju elektroniski vai papīra formā.
“99.1 Šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem – fiziskajām personām – piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji – fiziskās personas – ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā.”
Likuma grozījumi: http://www.likumi.lv/doc.php?id=229486&version_date=03.05.2011
Izskatās, ka esam vēl vienu soli tuvāk tam, ka “Latvijas Vēstnesis” iznāks tikai elektroniski. Vakar Ministru kabineta komiteja atbalstīja Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz no šā gada 1.jūlija vairs neizdot papīra formātā oficiālo laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” un ieviest oficiālo elektronisko publikāciju.
Oficiālais elektroniskais izdevums “Latvijas Vēstnesis” būs pieejams bez maksas vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskais izdevums. Tajā paredzēts publicēt visu to informāciju, kura šobrīd saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir publicējama laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Atteikšanās no papīra izdevuma ļaus ietaupīt resursus (ne tikai naudu, bet arī lieki nocirstos kokus) un padarīt publicēšanu ātrāku.
Iepriekš tika plānots, ka likums tiks pieņemts jau pagājušogad un stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī. Lai likums stātos spēkā, to vēl jāapstiprina valdībai un Saeimai.
Iespējams, drīzumā ceļotāju, kas šķērso Eiropas Savienības robežu ar lidmašīnām, dati tiks uzkrāti un nodoti ES dalībvalstu drošības dienestiem (līdzīgi kā tas notiek ASV un par spīti praksei, kas pierādījusi šādu pasākumu bezjēdzību) – ja Eiropas Parlaments pieņems Eiropas Komisija priekšlikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem pasažieru datus (“Passenger Name Record” jeb PNR), kas cita starpā ietver mājas adresi, mobilā tālruņa numuru, kredītkartes datus un e-pastu, pārbaudīs īpašas vienības un personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību terorismā vai smagos noziegumos (piemēram, narkotiku vai cilvēku tirdzniecība) var tikt liegta iespēja izbraukt no ES. Tāpat paredzams, ka ES valstis savā starpā apmainīsies ar šādu informāciju.
Šādi pasākumi pagaidām netiks ieviesti ES iekšējos lidojumos, taču tas ir tikai laika jautājums.
Vairāk info: http://euobserver.com/9/31731
Tāds sīkums, kas iekrita acīs saistībā ar normatīvo aktu pieņemšanu, bet man likās interesants.
2010.gada 20.decembrī Saeima pieņem likumu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kurā nosaka 2 lietas:
1) to, ka līdz 2010. gada 31. decembrim Ministru kabinetam jāpieņem noteikumi par patērētāja kreditēšanu un
2) to, ka grozījumi likumā stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Lai Ministru kabinets varētu pieņemt noteikumus, tam jābūt likumā noteiktam pilnvarojumam – taču pilnvarojums stājas spēkā tikai nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa iestāšanās. Protams, arī Ministru kabinets šajā gadījumā nav atpalicis veiklībā un jau 2010. gada 28. decembrī (tātad – vēl pirms likumā minētais uzdevums un pilnvarojums stājas spēkā) pieņem noteikumus par patērētāja kreditēšanu, kuri tiek publicēti 2011. gada 5. janvārī (spēkā stājas nākamajā dienā – 6. janvārī), bet piemērojam ir jau no 1. janvāra. Tas, protams rada zināmas problēmas kredīta devējiem, jo tā vietā, lai laicīgi iepazītos ar noteikumiem un attiecīgi pielāgotu savu darbību, var izrādīties, ka pāris dienas līgumi ir slēgti un pakalpojumi reklamēti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.
