Valsts pārvalde cenšas iet līdzi laikam un tiek plānots ar 2011. gada 1. janvāri atteikties no laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas kā oficiālās publikācijas avota un ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju internetā, piešķirot tai juridiski saistošu statusu. To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Oficiālo publikāciju likums.
Oficiālais elektroniskais izdevums „Latvijas Vēstnesis” būs pieejams brīvi un bez maksas vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskais izdevums. Ar to varēs bez maksas iepazīties valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos. Savukārt, lai nodrošinātu oficiālās publikācijas pastāvīgu saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu tiks veidots izdruku kopums un nodots Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Tādējādi būs iespēja iepazīties arī ar oficiālā elektroniskā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” izdruku papīra formā.
Vienlaikus ir paredzēts samazināt laiku, kas nepieciešams oficiālās publikācijas sagatavošanai – publisku reģistru ierakstus publicēs vienas darba dienas laikā, bet tiesību aktus – divu darba dienu laikā.
Ar normatīvo aktu tekstiem joprojām varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Lasīt tālāk…
Ja kādreiz policistu fotografēšana Londonā bija ļoti populāra, jo policisti līdz ar Bigbenu, divstāvu autobusiem un sarkanajām telefona būdiņām tiek uzskatīti par Londonas simbolu, tad tagad par to nāksies aizmirs. Jo vairāk – dodoties uz Lielbritāniju jāliek cieši aiz auss, ka policistus fotografēt vai filmēt nedrīkst nekādā gadījumā – pat ar mobilo telefoniu ne. Citādi tas var beigties bēdīgi. Pat ļoti bēdīgi – ar 10 gadiem cietumā. To paredz nesen pieņemtais pretterorisma likums. Līdz šim par aizliegumu fotografēt policistus biju dzirdējis, ka tāds ir Ukrainā. Bet tā ir valsts ar mazliet citām tradīcijām.
Jaunzēlandieši sākuši protesta kampaņu pret izmaiņām autortiesību likumā, kas nosaka, ka interneta pakalpojuma sniedzējam ir jāpārtrauc interneta pieslēgums tiem lietotājiem, kuri tiek apsūdzēti autortiesību pārkāpumos.
Virāk informācijas:
Eiropas pilsonībai jānozīmē pārvietošanās brīvību un konsulāro aizsardzību ārvalstīs. Tomēr, lai arī šī ideja ir ietverta Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, pagaidām tā izskatās tikai pēc iedomāta jēdziena, kas realitātē īsti neeksistē. Taču lietas varētu mainīties nākamajā pusgadā, kad tiks pārskatīta ES tieslietu un iekšlietu politika. Vismaz tā cer Eirpas parlamenta locekļi, kas sagatavojuši ziņojuma projektu par Eiropas pilsonību.
Ministru kabineta 10.februārī pieņemtie noteikumi paredz, ka Latvijas tiesu portālā tiesas.lv publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.
Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, publicējot spriedum, šie dati tiks dzēsti, aizstājot ar atbilstošu norādi.
Publicēta tiks arī informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam.
No 25.februāra tiks pacelts sods par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Turpmāk sodi būs šādi:
1) pilsētas nozīmes maršrutos – no diviem līdz pieciem latiem;
2) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos – no pieciem līdz desmit latiem;
3) reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos – no desmit līdz piecpadsmit latiem.
Eiropas Savienība plāno ieviest datu apmaiņas sistēmu par automašīnas vadītāju veiktajiem pārkāpumiem citās ES dalībvalstīs, jo līdz šīm bieži vien par citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarītajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vadītāji paliek nesodīti. Jaunā kartība, kuru 17.decembrī apstiprināja Eiropas Parlaments, attieksies uz četriem pārkāpuma veidiem – ātruma pārsniegšanu, vadīšanu alkohola reibumā, braukšanu bez drošības jostas un pie sarkanās gaismas. Lai izvairītos no tā, ka naudas sods paliek nesamaksāts, tiesībsargājošām iestādēm sodu izpilde būs jānodrošina tāpat, kā to dara ar līdzīgiem attiecīgajā valstī piespriestiem sodiem.
Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājas lapā.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir sagatavojis likumprojekts „Elektronisko pakalpojumu likums”. Likumprojekts nosaka vienotu kārtību valsts un pašvaldību iestāžu elektronisko pakalpojumu izveidei. Šobrīd normatīvie akti neparedz vienotu kārtību valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijai un, līdz ar to, iestādes katra patstāvīgi veido savu pakalpojumu elektronizācijas kārtību.
Likumprojektā tiek izskaidrota ar elektroniskajiem pakalpojumiem saistītā terminoloģija, noteikti vispārējie pakalpojumu sniegšanas principi, personas identifikācijas un autentifikācijas nosacījumi elektroniskā vidē, kā arī reglamentētas pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesā.
Eiropas Savienības valstīs 1.decembrī stājušies spēkā jauni noteikumi par muitas un nodokļu atbrīvojumu no trešajām valstīm ievestajām precēm. Šie noteikumi ir labvēlīgi ieceļotājiem ES valstīs, jo preču personīgajā bagāžā drīkstēs būt vairāk. Savukārt dalībvalstis izvairīsies no pašreizējām administratīvajām izmaksām par nelielu nodevu un nodokļu summu iekasēšanu. ES iebraukušie ceļotāji varēs ievest preces ar lielāku vērtību nekā līdz šim. Eiropas Komisija no 175 eiro līdz 430 eiro paaugstinājusi pa gaisu un jūru ievesto preču vērtību, par kuru nav jāmaksā ievedmuita. Tāpat no 1.decembra ceļotāji varēs gandrīz dubultot ievesto alkoholisko dzērienu apjomu. Līdz šim noteiktais maksimālais daudzums smaržām, kafijai un tējai ir atcelts. Turpmāk varēs brīvi ievest četras negāzēta vīna pudeles agrāko divu vietā, bet alum maksimālais daudzums ir 16 litri. Katra dalībvalsts pati varēs noteikt maksimālo tabakas izstrādājumu daudzumu, ko drīkst ievest valstī.
