Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas kartes (e-ID karte) ieviešana tuvojas noslēgumam – Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Personu apliecinošu dokumentu likumu un PMLP jau saņēmis pirmo sūtījumu ar 100 000 jaunajām kartēm. Jauno dokumentu varētu sākt izsniegt no šā gada 1. marta, tomēr par precīzu karšu ieviešanas laiku vēl lems Ministru kabinets.
Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Ministru kabinets noteiks elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
Personas apliecībā būs iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.
Papildus informācija:
Šodien publicētie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz, ka kā masu informācijas līdzekli varēs reģistrēt arī interneta vietni. Šobrīd likms neparedz interneta vietņu reģistrāciju kā masu informācijas līdzekli, lai arī praksē tas netika liegts. Tiesa, šādu iespēju līdz šim ir izmantojauši nedaudzi.
Papildus iepriekš minētajam grozījumi paredz, ka masu informācijas līdzekļu reģistrs tiek vests elektroniski un ierakstiem elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā lēmumam par ieraksta izdarīšanu. Tomēr – ja reģistra ieraksts neatbilst lēmumam par ieraksta izdarīšanu, noteicošais ir lēmums (kas, savukārt, nozīmē, ka uz ierakstiem elektroniski vestajā reģistrā tomēr nevar paļauties).
Tāpat grozījumi paredz pienākumu masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, pienākumu Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.
Grozījumi stāsies spēkā 20. oktobrī.
Grozījumu teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=237253&version_date=06.10.2011
Likuma teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=64879
Likumu izstrāde ir laikietilpīgs process, kurā ir iesaistītas dažādas institūcijas. Dažkārt likuma izstrāde var aizņemt pat daudzus gadus. Par to, kā Latvijā top likumi, kādas ir likumdošanas procesa stadijas, kā šajā procesā tiek iesaistīta sabiedrība u.c. var lasīt Latvijas Vēstneša rakstā “Kā top likums”?
Lai gan likuma izstrāde ir individuāls process, tomēr katram likumam, pirms tas stājas spēkā, ir jāiziet cauri četrām stadijām: likumdošanas iniciatīvai, likumprojekta apspriešanai, likuma pieņemšanai un likuma publicēšanai (izsludināšanai).
Latvijas Vēstnesī publicēts raksts par lobijiem un lobēšanu Eiropas Savienībā, skaidrojot kas ir lobēšana, kā tā darbojas un kādas jaunas prasības tiks izvirzītas lobijiem : http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233182.
Eiropas komisija (EK) ir nopietni ķērusies pie mobilo sakaru viesabonēšanas regulēšanas, lai cīnītos ar augstajām viesabonēšanas cenā. Pirmais solis bija balss un īsziņu viesabonēšanas cenu samazināšana. Tagad kārta ir datu viesabonēšanai, kas, līdz ar pieaugošo viedtālruņu popularitāti, skar arvien vairāk tālruņa lietotāju.
Kā pirmais pasākums ir paredzēta tieša maksimālās cenas noteikšana:
Pagaidām datu pārraides viesabonēšanas cenu samazinājums palīdzētu ierobežot maksu, lai tā nepārsniegtu 90 centus par megabaitu (MB) no 2012. gada jūlija un saruktu līdz 50 centiem no 2014. gada jūlija.
Taču Komisijas plāni sniedzas daudz tālāk, vēloties panākt nopietnas izmaiņas mobilo sakaru tirgū:
Ierosināts ķerties pie augsto viesabonēšanas cenu iemesla — konkurences trūkuma, atverot tirgu arī citiem operatoriem un radot patērētājiem lielākas izvēles iespējas.
"Uzreiz samazinātos datu viesabonēšanas cenas, no kurām uzņēmēji patlaban gūst pasakainu peļņu," saka par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iekšzemes operatoriem būs jāļauj citiem pakalpojumu sniedzējiem izmantot viņu tīklus par regulētām vairumtirdzniecības cenām.
Patērētāji varēs arī mainīt savu iekšzemes operatoru pret citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī maiņa notiks automātiski — nemainot ne tālruņa numuru, ne SIM karti.
Avots: http://ec.europa.eu/news/science/110706_lv.htm
Latvijas Vēstnesī publicēts īss rakstiņš par plaģiātismu mākslā ar divu advokātu komentāriem: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233151
Galvenās atziņas:
- Plaģiātisms ir autortiesību pārkāpums un ar to var cīnieties – prasot izbeigt vai novērst pārkāpumu, pieprasot kompensācijas samaksu u.c. Tajā skaitā – tiesas ceļā. Taču autoram pašam ir jāizlemj cik tas ir lietderīgi. Ieteicams konsltēties ar juristu – autortiesību speciālistu, kas spēs izskaidrot juridiskās nianses un ieteikt risinājumus.
- Ne viss, par ko mākslinieks sajūtas aizskarts ir autortiesību pārkāpums. Nematerializētas idejas Autortiesību likums neaizsargā. Tāpat ir jānošķir plaģiēšana un kopēšana no iedvesmošanās un līdzīgas tēmas vai ideju izmantošanas.
