Britu premjers Deivids Kamerūns, reaģējot uz ziņām, ka nemiernieki aktīvi izmanto sociālos tīklus (jo īpaši Facebook un Twitter) un saziņas līdzekļus (kā BlackBerry Messenger), lai koordinētu savu darbību, paziņoja, ka valdība izskata veidus, kā cenzēt sociālos tīklus. Viņš aicina Twitter, Facebook, and Blackberry dzēst ziņojumus, kas varētu iedvesmot turpmākiem nemieriem valstī. Twitter jau „Arābu pavasara” sākumā paziņoja, ka nepakļausies valdību spiedienam cenzēt sarunas savā tīklā vai bloķēt lietotāju kontus. Tāpat viņš norādīja, ka medijiem, piemēram, BBC un Sky News, būtu jāiesniedz policijai neizmantotais safilmētais materiāls, kam mediji iebilst baidoties par savu redakcionālo neatkarību.
Deivida Kamerūna paziņojums skan ironiski, jo ne tik sen – šī gada februārī – britu premjers, sniedzot uzrunu Kuveitā, paziņoja, ka izpausmes brīvība ir jārespektē „Tarira laukumā tāpat kā Trafalgaras laukumā”. Jāatzīmē, ka šādi paziņojumi norāda uz „demokrātisko” valstu vadītāju divkosību, sludinot principus, kuri netiek ievēroti pašu valstīs.
FITwatch ir organizācija, kas seko līdzi policijas aktivitātēm saistībā ar informācijas ievākšanu par politiskajem aktīvistiem. Britu policijai ir pat īpašas vienības (Forward Intelligence Teams), kas pastāvīgi vāc informāciju par politiskajiem aktīvistiem, tajā skaitā – tos filmējot un fotografējot. Taču šāda informācijas vākšana bieži vien notiek prettiesiski.
Tātad Britu policijai ir iemesls nemīlēt politiskos aktīvistus no FITwatch. Tāpēc tā ķērās pie vienkārša līdzekļa – FITwatch mājas lapas dzēšanas. Tā nosūtīja lapas uzturētājam ASV formālu pieprasījumu mājas lapu dzēst, norādot, ka lapa tiek izmantota “kriminālām aktivitātēm”. Lapas uzturētājs, protams, īpaši neiedziļinājās lapas saturā un to dzēsa.
Tiesa, ņemot vērā saiedrības spiedienu, policija ir atsaukusi savu rīkojumu un FITwatch mājas lapa atkal darbojas.
Ko no tā mācīties?
1. Vara tiek izmantota prettiesiski un cenzūras mēģinājumi notiek pat tādās “demokrātijas citadelēs” kā Lielbritānija.
2. Arvien biežāk tiek pierādīts, ka mājas lapas turēšana citā valstī ne vienmēr ir risinājums, kā nodrošināt savas lapas “neaizskaramību”. Praktiski ikviena valsts var mēģināt realizēt savu jurisdikciju pār mājas lapu, ja uzskata, ka tā skar tās intereses, neatkarīgi no mājas lapas atrašanās vietas.
3. Sociālie mediji ir spēks.
Robeža starp erotiku un pornogrāfiju ir ļoti izplūdusi. Latvijā pat bija doma dibināt ekspertu komisiju, kas spētu šādu robežu novilkt. Taču vēlāk atmeta ar roku. Laikam pietrūka ekspertu. Taču problēma paliek. Īpaši, ja to, piemēram, nosauc par mākslu un piekar pie sienas publiskā telpā. Un, nedo’ Die’s, ja kaildarbā ir bērni. Tad var sanākt pavisam traki, jo vienmēr atradīsies kāds pervelis formastērpā, kas tur nepārprotami saskatīs pornogrāfiju. Atcerēsimies kaut vai skandālu ar “operas puisēnu”. Kādu laiku atpakaļ briti bloķēja pieeju wikipedia.org dēļ vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņa ar kailu meiteni.
Šoreiz liksta atkal piemeklējusi Britus. Galerijas Tate Modern kuratori nezin, ko iesākt ar mākslinieka Ričarda Prinsa (Richard Prince) darbu, kurā tas reproducējis Garija Grosa (Gary Gross) fotogrāfiju ar kailu tolaik vēl 10 gadus jauno aktrisi Brūku Šīldsu (Brooke Shields). Bildes kompozīcija ir neapšaubāmi seksuāla – ne velti tās nosaukums: Sieviete bērnā (The woman in the child). Tāpēc izstādes kuratori ir neziņā par to vai turpināt bildi izstādīt un viņiem savu padomu dāsni atvēl policija.
Taču šim jautājumam ir viens ļoti būtisks aspekts, kurš parasti tiek apskatīts ļoti abstrakti. Proti – kāda ir bērna attieksme pret fotogrāfiju? Tās taču ir bērnu intereses, kuru aizsardzība ir pamats šādu bilžu izgatavošanas un izplatīšanas aizliegumam. Gan “operas pusēna”, gan Scorpions gadījumā uzņēmumu autores bija bērnu mātes. Meitene uz “Virgin Killer” vāciņa nu jau ir liela un norāda, ka viņai šī bilde nav sagādājusi nekādas problēmas. Citādi ir ar Brūku – viņa ir loti neapmierināta ar šīs bildes klejošanu publiskajā telpā. Lai ierobežotu tās izplatību Brūka ir vērsusies tiesā, taču nesekmīgi, jo mātes parakstītais līgums deva fotogrāfam neierobežotas tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu. Taču nevienā no gadījumiem bildes “subjekta” attieksmei pret to nav bijusi nozīme izskatot jautājumu par tās izplatīšanas ierobežošanu.
Vairāk par šo tēmu:
Lielbritānijas youtube.com lietotājiem atkal ir iespējas vērot mūziķu videoklipus. Par iemeslu tam – septembra sākumā YouTube beidzot vienojās ar Britu autortiesību aģentūru PRS. Autoratlīdzības apmērs, kādu YouTube maksās PRS pagaidām nav zinams.
Pus gadu atpakaļ YouTube liedza Lielbritānijas iedzīvotājiem piekļuvi mūziķu oficiālajiem kanāliem, jo tai radās domstarpības ar autortiesību aģentūru par autoratlīdzību. Šādu pat domstarpību dēļ ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA mūziķu oficiālie videokanāli nebija pieejami arī Latvijā.
Atgādināšu, ka runa ir par videoklipiem, ko youtube.com oficiāli ievieto mūzikas izdevniecības. Neoficiāli ievietotos mūzikas klipus var skatīties joprojām (protams, līdz brīdim, kad tie tiem izņemti no lapas pēc autortiesību aģentūru prasībām).
Glāzgovas pilsētas dome beidzot ir atcēlusi aizliegumu izrādīt Glasgovas kinoteatros filmu “Braiena dzīve”, ko tā pieņēma pirms 30 gadiem – līdz ar fimas iznākšanu 1979.gadā.
