2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”, atzīstot, ka minētie noteikumu punkti neatbilst Satversmes 113. pantam, 2012. gada 1. novembra, ja Ministru kabinets nepārvērtē nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34. pantā ietvertajam deleģējumam saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.

Pieteikuma iesniedzējas – biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, „Latvijas Kinoproducentu asociācija” un „Latvijas Profesionālo aktieru apvienība”, – uzskata, ka Autortiesību likuma 34. panta pirmā daļa un 54. panta piektā daļa nosakot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumu, jo atļaujot darbu reproducēšanu bez to autoru piekrišanas. Vienlaikus minētās normas autoriem paredzot arī tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Tomēr tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību tiekot ierobežotas ar apstrīdētajām normām, jo tās paredzot nesēja atlīdzības iekasēšanu tikai atsevišķos gadījumos.

Savā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir gan piešķīris Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem veidojams izsmeļošs nesēju un iekārtu saraksts, gan noteicis šāda saraksta izstrādes pienākumu. Tiesa nevērtēja tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu vai iekasēšanas kārtību, nedz arī to, vai noteikumos ietvertais nesēju un iekārtu saraksts ir atbilstošs mūsdienu situācijai, bet tikai to vai Ministru kabinets ir nodrošinājis pienācīgu šī saraksta izvērtēšanu un atjaunināšanu.

Satversmes tiesa norādīja, ka Ministru kabinetam tāpat kā likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Proti, Ministru kabinetam ir pienākums sekot tehnoloģiju attīstībai un pilnveidot apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu.

Ja Ministru kabinets šo pienākumu nepilda, tad netiek nodrošināta pienācīga Satversmes 113. pantā nostiprināto pamattiesību aizsardzība. (Sprieduma 14.1. punkts)

Tiesa secināja, ka, lai arī ka Kultūras ministrija bija izveidojusi darba grupu, piesaistot gan autoru mantisko tiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas, gan nesēju un iekārtu ražotājus un importētājus pārstāvošās organizācijas, tomēr Kultūras ministrija (ņemot vērā, ka vairāku gadu garumā darba grupā nav bijis iespējams panākt kompromisu par iespējamiem apstrīdēto normu grozījumiem) nav izvērtējusi nesēju un iekārtu sarakstu, t.i., nav pieņēmusi lēmumu par to vai šis saraksts ir grozāms vai nē. Satversmes tiesa norādīja, ka neatkarīgi no darba grupā iesaistīto personu viedokļiem Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai bija jāizvērtē apstrīdēto normu grozīšanas nepieciešamība pēc būtības. Tāpat tiesa norādīja, ka,

[k]aut arī ieinteresēto personu uzklausīšana ir lietderīga un pozitīvi vērtējama normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, likumdošanas procesu nevar padarīt atkarīgu no indivīdu pozitīvās vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu. (Sprieduma 14.1. punkts)

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, 2. maijā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2011-17-03%20spriedums.pdf

 

Vēl par šo tēmu:

ACTA gals?

by Atis

ACTA kritizētājiem šobrīd pievienojušies gandrīz visi. 12. aprīlī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents Deivids Martins (David Martin) paziņoja, ka ieteiks Eiropas Parlamentam neapstiprināt nolīgumu. Pavisam nesen  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli) norādīja, ka ACTA paredzētie intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļi nav samērīgi ar indivīda tiesībām.  Arī Eiropas Komisijas pārstāve Nelī Krusa (Neeli Kroes) nu atzīst, ka ACTA “ir pagalam”. Tāpat pret ACTA ir arī Eiropas Parlamenta partijas, kuras pārstāv vairāk kā pusi EP biedru.

Tas nozīmē, ka nolīgums Eiropas Parlamentā, visticamāk, netiks apstiprināts (ACTA pieņemšanas process attēlots šajā infografikā). Tomēr. Pret ACTA apstiprināšanu noskaņoto eiroparlamentāriešu ir tikai mazliet vairāk par ACTA atbalstītājiem. Pastāv iespēja, ka parlamenta biedri varētu balsot atšķirīgi no partijas nostājas. Tāpat balsošanas rezultātu var ietekmēt tas, ka daļa parlamentāriešu var nepiedalīties balsojumā.

Jāatceras, ka ACTA ir parakstījušas arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. No tām 6 (ieskaitot Latviju)  ir atlikušas nolīguma ratifikāciju. Taču, ja dalībvalsts ratificē nolīgumu, tas kļūst saistošs attiecīgajai valstij neatkarīgi no to, vai nolīgumu apstiprina arī ES.

Šobrīd politiķu nostāju ļoti ietekmē sabiedrības viedoklis – tieši pateicoties plašajiem protestiem ACTA apstiprināšana ES apstājās. Taču pastāv drauds, ka noplūkot sabiedrības interesei par šo tēmu, ACTA var tikt apstiprināta gan ES, gan dalībvalstīs. Vai arī – klusībā tiks sagatavots cits, līdzīga satura dokuments.

Drīz būs klāt 1. maijs ar savu tradīciju – velobraucienu “Kritiskā masa”. Satikšanās kā parasti - 1. maijā pie Dailes teātra plkst. 13:00.

Vairāk info: http://kritiskamasa.blogspot.com/

kritiska masa 2012

Satversmes tiesa ir izskatījusi lietu par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam izskatīšanu pēc būtības. Spriedums tiks pasludināts 2012. gada 2. maijā plkst. 14:00.

Avoti:

Satvesmes tiesas mājas lapa: http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19
Dienas bizness: http://www.db.lv/tehnologijas/spriedums-lieta-par-datu-nesejiem-gaidams-pec-menesa-369792

Tā kā jau nākamnedēļ Latvijā tiek ieviests jauna veida dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piektdien, 30.martā, no plkst.11 līdz 12 rīkos jautājumu un atbilžu sesiju sociālās saziņas portālā Twitter.com.

Izmantojot norādi #eIDkarte, ikvienam mikroblogošanas vietnes Twitter.com lietotājam būs iespējams uzdot savu jautājumu par personas apliecībām, to lietošanu un noformēšanas iespējām. Uz interesentu jautājumiem atbildēs PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.

Jau vēstīts, ka ar 2.aprīli Latvijā tiek ieviests jauna veida personu apliecinošs dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID). Salīdzinot ar pasēm, personas apliecības priekšrocība būs tāda, ka tā ļaus apliecināt identitāti ne tikai tiekoties klātienē, bet arī attālināti – izmantojot internetu.

Jauno karti būs iespējams noformēt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Valsts nodeva par kartes izgatavošanu standarta termiņā 10 darba dienu laikā noteikta 10 latu, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī pensionāriem un invalīdiem nodevas apmērs ir samazināts – Ls 5. Nepieciešamības gadījumā karti iespējams izgatavot arī paātrinātā kārtībā 2 darba dienu laikā. 

Avots: http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/?news_id=780

Saeima 15.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iesniegumu likumā, kuri cita starpā paredz, ka no 1.septembra iedzīvotāji sarakstei ar valsts un pašvaldību institūcijām arī vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tas nozīmē, ka iestādei adresēts elektroniskas formas iesniegums vairs nebūs obligāti jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, bet, to varēs iesniegt ar portāla starpniecību, autentificējoties portālā ar interneta bankas (vai elektroniskās identifikācijas kartes vai e-paraksta viedkartes) starpniecību. Iesniedzēja identitāti iestāde noskaidros izmantojot autentifikācijas datus.
Iespēja iesniegt iesniegumu izmantojot portālu ļaus iedzīvotājiem efektīvāk līdzdarboties valsts pārvaldē, jo elektroniskai saziņai ar iestādēm vairs nebūs obligāti jāizmanto drošs elektroniskais paraksts. Protams, šāda iespēja neapmierina LVRTC, kas uzskata ka saziņā ar valsti ir jāizmanto tikai ar drošs e-paraksts.

Portālā www.latvija.lv lietotājs varēs izvēlēties kam un kādā formā adresēt iesniegumu, turpat to aizpildīt un iesniegt. Informāciju par atbildes saņemšanu persona varēs saņemt savā e-pastā, savukārt atbildi uz iesniegumu varēs izlasīt savā portāla lietotāja profilā.
Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm būs jāintegrē sava dokumentu vadības sistēma, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvāto tehnisko risinājumu vai izvēloties savu. Iestāde saņems paziņojumu par jauna iesnieguma saņemšanu, un tai būs jāizvērtē, vai iesniegums atbilst iestādes kompetencei. Ja iesniegums atbildīs adresētās iestādes kompetencei, tai būs jāsniedz atbilde ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Ja iesniegums neatbildīs iestādes kompetencei, tai būs jāinformē par to iesniedzējs vai, ja tā atzīs to par lietderīgu, jāpārsūta iesniegums citai iestādei, informējot iesniedzēju.
Likums nosaka, ka vienoto pakalpojumu portālu savstarpējai sarakstei varēs izmantot arī valsts iestādes un institūcijas, tostarp gatavojot kopīgas atbildes uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem. Tādējādi pakāpeniski tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, kas ļaus iesniegumus izskatīt ātrāk.
Personai, ja tā nebūs apmierināta ar saņemto atbildi, būs tiesības atbildi pārsūdzēt. Patlaban iestāde uz elektroniski sūtītu iesniegumu, kas nav elektroniski parakstīts, var neatbildēt un persona nevar prasīt sniegt atbildi tiesas ceļā.
Tāpat Iesnieguma likumā paredzēta iespēja ne tikai iestāžu mājaslapās, bet arī portālā www.latvija.lv publicēt iedzīvotāju iesniegumus par jautājumiem, kas izraisījuši pastiprinātu sabiedrības interesi. Portālā tiks publicētas arī iestāžu atbildes uz šādiem iesniegumiem, tostarp ar attiecīgo likumu normu skaidrojumiem.
Likuma jaunā redakcija paredz tiesības iestādei neatbildēt uz iesniegumu, ja iesniegums nav parakstīts, nav norādīts iesniedzējs, jau ir sniegta atbilde uz līdzīga satura iesniegumu vai tā saturs neprasa atbildi pēc būtības. Iestāde šādu iesniegumu pieņems zināšanai un izmantos darba vajadzībām. Tāpat iestāde būs tiesīga neinformēt iesniedzēju par iesnieguma saņemšanu.
Lai mazinātu tiesu noslodzi un novērstu situāciju, ka persona par saņemto atbildi tiesājas vairākkārt, likums paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat paredzēts, ka par laikus nesaņemtu atbildi persona varēs sūdzēties tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums.
Iesniegumu likumā esošo noteikto kārtību šie grozījumi neietekmēs, jo iesniegumu iesniegšana caur portālu www.latvija.lv noteikta kā papildu alternatīva iespēja un joprojām iesniegumus varēs iesniegt arī rakstiski. Tāpat likuma jaunā redakcija neietekmēs citus iesnieguma veidus, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, epakalpojumi.lv, un to apstrādes kārtību, kā arī drošā e-paraksta darbību.
Portāls www.latvija.lv ir valsts informācijas sistēma, un uz to attiecas normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, kuras portālam ir jāievēro. Apvienojumā ar banku piedāvāto identifikācijas drošību, portālā būs nodrošināts atbilstošs juridisko personu un iedzīvotāju datu aizsardzības līmenis.
Latvijas Vēstnesis: Par grozījumiem Iesniegumu likumā: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=245548&laidiens_id=11127

Iesniegumu likums (spēkā esošā redakcijā): http://www.likumi.lv/doc.php?id=164501
Likumprojekts trešajam lasījumam: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CAD02B5AABD3EF75C22579BB00529015?OpenDocument
Vēl par šo tēmu:https://defense.lv/2012/02/27/grozijumi-iesniegumu-likuma-paredz-atseviskos-gadijumos-mikstinat-e-paraksta-nepieciesamibu/
news.lv: http://news.lv/Dienas_Bizness/2012/02/23/Diskute-par-eparaksta-vietu-sazina-ar-valsti
delfi.lv: http://bizness.delfi.lv/viedokli/lvrtc-iesniegumu-likuma-grozijumos-risku-vairak-neka-ieguvumu.d?id=42176750

Šodien izsludināti grozījumi Operatīvās darbības likumā, kas stāsies spēkā 4. aprīlī. Ar grozījumiem saskaņotas Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas.

Likumprojekts paredz precizēt Operatīvās darbības likuma 7. panta piekto daļu, nosakot, ka:

1) sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus, gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, saņemot prokurora piekrišanu, var uzsākt bez tiesneša akcepta;

2) šajā pantā noteiktajos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties un sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums ir uzsākts bez tiesneša akcepta, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ir jāsaņem tiesneša akcepts, kas lems par tā uzsākšanas neatliekamības kārtībā pamatotību un turpināšanas nepieciešamību. Ja tiesnesis atzīs sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts pasākuma rezultātā iegūto informāciju nekavējoties iznīcinās.

Likumprojekts paredz papildināt Operatīvās darbības likuma 6. panta pirmo daļu ar 12. punktu, kā arī 17. pantu ar ceturto punktu, ieviešot jaunu operatīvās darbības pasākumu – operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana. Tāpat tiek precizēta Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtā daļa, nosakot, ka operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana veicama sevišķā veidā.

Grozījumu teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=245577&version_date=21.03.2012

Anotācijas teksts: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/A7A8FEE6F5E6A1EEC2257933003768DE?OpenDocument

Operatīvās darbības likums: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57573

Vairāki desmiti Latvijas literātu nosūtījuši izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei vēstuli ar aicinājumu izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumus, izstrādājot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu. Vēstules autori norādījuši, ka vēlas „paust stingru nostāju un protestu pret literatūras cenzēšanu, sagatavojot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu”.

Kā ziņots, trauksmi par iespējamu cenzūru ir cēlusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Veidojot mācību līdzekļu komplektu sešgadniekiem – grāmatas “Soli pa solim” 4.daļu “Ceļā uz vasaru” (Pētergailis, 2012), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz īpatniem ētikas principiem, pieprasījusi no grāmatas izņemt vairākus dzejnieka Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļus, piemēram, “Hakeru dziesma” no krājuma “Brīnumdzejoļi” (2006) un “Ko es daru, kad palieku viens?” no krājuma “Gliemezis un cīrulīte” (1995).

Pašlaik ar līdzīgu attieksmi nākoties saskarties citas mācību grāmatas sagatavošanā – Aijas Kalves un Ilzes Stikānes veidotajā 9.klases literatūras mācību grāmatā cenzūra vērsta pret citātiem no latviešu klasikas: Aleksandra Čaka dzejolis “Modernā idille” aizstāts ar dzejoli “Elēģija logā”, darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa “Dzērāja dziesma” vietā ievietots fragments no “Poēmas par ormani”, turklāt vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā “Alvas kliedziens”, Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.

Avots: http://www.leta.lv/fnews.php?id=20331D12-F5A4-4CD4-B7E9-CBE7AED3CA88

Kā apgalvo portāls pietiek.com, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai nosūtījusi dokumentu, kurā cita starpā ierosināts apsvērt iespēju mēģināt slēgt portālu pietiek.com.

Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajām ziņām Ģenerālprokuratūras neapmierinātību izraisījis gan portāla aicinājums sabiedrībai ziedot, lai būtu iespējams iegādāties un publiskot skandalozākos sējumus no Vladimira Vaškeviča un Tāļa Kravaļa kukuļošanas lietas, kuras saturs oficiāli joprojām tiek slēpts no sabiedrības, gan arī janvāra un februāra laikā vairāk nekā 30 turpinājumos Pietiek publiskotās Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa, bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča, neoficiālā Vienotības „kasiera” Edgara Jaunupa un citu minētajā lietā iesaistīto personu liecības un telefonsarunu ieraksti.

Rīgas apgabaltiesai adresētajā dokumentā Ģenerālprokuratūra, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, izteikusi neapmierinātību ne tikai ar to, ka šī informācija nonākusi sabiedrības rīcībā, bet arī ar to, ka portāls vispār atļāvies mest ēnu uz tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, aicinot ziedot līdzekļus šādas informācijas iegādei un publiskošanai. Tāpēc, pēc Ģenerālprokuratūras uzskata, būtu nepieciešams brīdināt portālu par šādas rīcības nepieļaujamību vai pat izskatīt iespēju par PIETIEK slēgšanu.

Avots: http://pietiek.com/raksti/prokuratura_ierosina_slegt_pietiek,_kalnmeiers_megina_apgalvot,_ka_neko_nezinot

Kā jau paredzēju, Administratīvā rajona tiesa nolēmusi atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot Uldim Freimanim piketu 16. martā:

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Deme, tiesa, izskatot Freimaņa lietu, konstatēja, ka ne Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums, ne tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nesatur izvērtējumu par to, vai policija spēs novērst apdraudējumus, kas var rasties pasākuma norises laikā, kā arī nav atsevišķi vērtēta Freimaņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst, un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai. Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu – aizliegumu rīkot piketu, atzina Administratīvā rajona tiesa.

Tādējādi tiesa nosprieda, ka pašvaldības lēmums ir prettiesisks un atceļams.

UPD.:  Tiesa atļauj rīkot 16. marta pasākumus arī “Apvienībai pret nacismu”

 

Nākamā lapa »