Pagājušo ceturtdien, 25.septembrī, Eiropas Parlaments ar 307 balsīm par un 262 balsīm pret pieņēma rezolūciju ar aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt plurālismu laikrakstos, televīzijā, radio un internetā, ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk koncentrējas atsevišķu personu vai grupu rokās.
Rezolūcija arī aicina uz atklātu diskusiju par visiem jautājumiem, kas skar blogus. Šāds aicinājums ir krietni maigāks par ES Kultūras komitejas ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā ietverto, uz kuru iepriekš minētā rezolūcija ir balstīta.
Ziņojumā, kura autore ir Eiropas Parlamenta pārstāve no Igaunijas Marianne Mikko, ir aicināts ieviest pilnīgu skaidrību par blogu autoru juridisko statusu, kā arī labprātīgu blogu „marķēšanu”. Šie aicinājumi tika iztulkoti kā vēlme Eiropas Savienībā ieviest blogu vai blogeru reģistru, kas izraisīja daudzu blogeru sašutumu, bet Zviedrijas medijos sacēla pat veselu protestu vētru. (Šo tēmu skāra arī Miks ar Artūru savā 12.podraidē, bet tā kā tai lapai ir debīli norealizēta vadība, un es nevaru izdabūt laikā atsaucu uz konkrēto raidījumu, tad atsauces nebūs.)
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pieņemot rezolūciju, ir norādījuši, ka nevēlas šādus reģistrus, un krietni svarīgāku atzīst izpausmes brīvības nodrošināšanu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka pastāv problēmas ar neskaidro blogu un blogeru statusu, īpaši jautājumos, kas attiecas uz ziņu avota izpaušanu, kā arī blogeru atbildību.
Padalies ar draugiem
Aptuveni gadu atpakaļ viens otrs mēģināja testēt valsts iestāžu mājas lapas meklējot to drošības problēmas, izmantojot tā saucamās “SQL injekcijas”. Toreiz sacēlās brēka. Tautas domas dalījās: vieni slavēja puiku par uzcītību, otri teica, ka puikam jāsēž ilgi gadi. Laiks ir pagājis un viss kā vienmēr pierimis. Neesmu arī dzirdējis, ka kāds kaut kur par šādiem testiem būtu iesēdināts.
Šodien nolēmu pašķirstīt biezas grāmatas un pameklēt kāda gan atbildība draud šādiem brīvprātīgajiem sistēmu drošības auditoriem, kā arī tiem, kas iet mazliet tālāk par vienkāršu ziņkārības apmierināšanu.
Lasīt tālāk…
Padalies ar draugiem
Eiropā vai ASV autortiesību “aizstāvji” pēdējā laikā daudz runā par nepieciešamību aizliegt torentu lapas vai vienādranga tīklus, saskatot tajā visu ļaunuma sakni. Ar dažādām sekmēm tie mēģināts lobēt likumdevējus vienlaikus cenšoties piespiest interneta pakalpojumu sniedzējus izmantot tehnoloģiskus risinājumus cīņai ar p2p tīkliem. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota arī tiesa.
Daudzi kā glābiņu no autortiesību “karotājiem” pārcēla savas lapas uz austrumiem. Jo tālāk, jo labāk – Ukrainu, Ķīnu, Malaiziju. Pēdējā, šķiet, bija īpaši iecienīta tehnoloģiju augstās attīstības un ne īpaši aktīvās cīņas ar autortiesību pārkāpumiem dēļ. Malaizijā izvietots ir arī viens no pasaules populārākajiem torentu trekeriem – BitTorrent.
Taču izrādās, ka “drošās ostas” tik drošas nemaz nav. Malaizijas valdībai pietiek ar vienu rīkojumu, lai nekavējoties slēgtu visas torentu lapas valstī.
Padalies ar draugiem
Šonedēļ ICANN (The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) gatavojas lemt par izmaiņām domēnvārdu piešķiršanā. Ja priekšlikums tiks pieņemts, tas ļaus kompānijām iegādāties augšējā interneta domēnvārdus pēc savas izvēles. Līdz ar to uzņēmumi varēs .com, .org u.c. domēnu vietā reģistrēt savu nosaukumu vai preču zīmi – piemēram, .nike vai .ebay.
Jaunie reģistrācijas noteikumi varētu stāties spēkā ar 2009.gadu. Tiesa, savs augšējā līmeņa domēnvārds nebūs lēts. Lai arī pagaidām vēl nav zināmas cenas, zinātāji tās lēš ap 50 000 ASV dolāru (aptuveni 22 650 lati). Tāpēc tas ne kuram katram būs pa kabatai. Augstā cena varētu atturēt arī kiberskvoterus (lai arī es domāju, ka, piemēram, NIKE būtu gatava maksāt krietni vairāk par 50 tūkstošiem dolāru par .nike). Turklāt ICANN gatavojas dot priekšroku reģistrētām tirdzniecības zīmēm.
Technorati Tags:
internetsPadalies ar draugiem
Par spīti protestiem Zviedrijas parlaments Riksdāgs ir pieņēmis likumu, kas ļauj Zviedrijas drošības dienestiem pārtvert ārvalstu komunikācijas, kas tiek veiktas caur Zviedrijas teritoriju. Zviedrijas izlūkdienesti tagad varēs noklausīties starptautiskās telefonsarunas, kā arī lasīt e-pastus un faksus. Turklāt šīm darbībām nebūs nepieciešama tiesneša atļauja (kā tas ir policijas gadījumā ).
Likuma kritiķi norāda, ka Zviedrija, kas tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un progresīvākajām pasaules valstīm, seko Ķīnas un Saūda Arābijas piemēram. Savukārt likuma aizstāvji norāda, ka šāds likums nepieciešams, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Turklāt, kā norāda valdības pārstāvji, vietējās komunikācijas netiks pārraudzītas. Tomēr eksperti norāda, ka bieži vien nav iespējams nodalīt vietējās sarunas no starptautiskajām.
Lasīt tālāk…
Padalies ar draugiem
Iznākusi Džonatana Zitraina (Jonathan Zittrain) grāmata “Interneta nākotne un kā to apturēt” (The future of the internet and how to stop it) par tiesībām kibertelpā. Grāmatu var iegādāties 
vai arī 
