“Latvijas vēstnesī” publicēts raksts par Eiropas padomi, Eiropas savienību, to institūcijām un izdotajiem aktiem – tiesisko statusu un hierarhiju. Aprakstīts ļoti vienkārši un skaidri.
Vairākas Eiropas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību, brīvību un privātuma aizsardzības jomā – Privacy International, Electronic Privacy Information Center (EPIC) un Center for Media and Communications Studies (CMCS) – ir veikušas salīdzinošo pētījumu par personas datu aizsardzību Eiropas Savienībā.
Pēc vidējā vērtējuma Latvija ir vienlīdz sliktā līmenī kā pārējas ES valstis. Mazliet sliktāks stāvoklis par ES vidējo ir Itālijā un Lielbritānijā, bet mazliet labāks – Grieķijā un Kiprā.
Ir pieejami arī pētījumi par katru dalībvalsti atsevišķi, tajā skaitā Latviju (https://www.privacyinternational.org/node/6923).
Iespējams, drīzumā ceļotāju, kas šķērso Eiropas Savienības robežu ar lidmašīnām, dati tiks uzkrāti un nodoti ES dalībvalstu drošības dienestiem (līdzīgi kā tas notiek ASV un par spīti praksei, kas pierādījusi šādu pasākumu bezjēdzību) – ja Eiropas Parlaments pieņems Eiropas Komisija priekšlikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem pasažieru datus (“Passenger Name Record” jeb PNR), kas cita starpā ietver mājas adresi, mobilā tālruņa numuru, kredītkartes datus un e-pastu, pārbaudīs īpašas vienības un personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību terorismā vai smagos noziegumos (piemēram, narkotiku vai cilvēku tirdzniecība) var tikt liegta iespēja izbraukt no ES. Tāpat paredzams, ka ES valstis savā starpā apmainīsies ar šādu informāciju.
Šādi pasākumi pagaidām netiks ieviesti ES iekšējos lidojumos, taču tas ir tikai laika jautājums.
Vairāk info: http://euobserver.com/9/31731
Pagājušo ceturtdien (2. decembrī) Eiropas Savienības transporta ministri vienojās par jaunas direktīvas pieņemšanu, kura atvieglos sodu par ceļu satiksmes pārkapumiem piedziņu no citu dalībvalstu iedzīvotājiem. Direktīvas projekts paredz nodrošināt dalībvalstu savstarpēju pieeju transporta reģistrācijas datu bāzēm, izveidojot savstarpēju datu apmaiņas sistēmu. Tomer direktīva neparedz ceļu satiksmes noteiumu un sodu harmonizāciju – tas joprojām paliks dalībvalstu ziņā.
Lai direktīva stātos spēkā, pēc am, kad tobūs apstiprinājuši dalībvalstu transporta ministri, tā ir jāpieņem Eiropas parlamentam. Pēc direktīvas spēkā stāšanās dalībvalstīm būs 2 gadus ilgs laiks tās ieviešanai.
Avots: http://euobserver.com/22/31407
Ja kādu interesē kādi dati tiek saglabāti dažādās Eiropas Savienības informācijas sistēmās (kā arī to glabāšanas pamats), te būs apkopojums: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/10/349&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en
No piegtdienas visiem interesentiem ir pieejams Eiropas Savienības e-tiesiskuma portāls, kas iecerēts kā „vienas pieturas (elektroniskā) aģentūra”, kurā var iegūt informāciju par tiesību jautājumiem Eiropā un piekļūt Eiropas tiesu procedūrām.
Portāla adrese: https://e-justice.europa.eu/home.do?action=home&lang=lv&sufix=12
EDSO ir publicējis pētījumu par naida virzītiem noziegumiem (hate crimes) Eiropā 2008. gadā. Pētījums pieejams lejupielādēšanai par brīvu PDF formātā.
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Vēl 20 dienas ikvienam ir iespēja izteikt konkrētus priekšlikumus Eiropas Savienības politiķiem, kā uzlabot iedzīvotāju sociālo un ekonomisko nākotni. Apmaiņas programmas skolotājiem, stingrāka finanšu tirgus uzraudzība, subsidētās darba vietas, nodokļu atlaides izglītībai, plašāku ES lietu mācīšana skolās – tās ir idejas, par kurām šobrīd notiek diskusijas visās 27 ES dalībvalstīs. Ikviens, kam ir domas par to, kā pārvarēt šī brīža grūtības, var nākt ar saviem priekšlikumiem, diskutēt un balsot par tiem Eiropas pilsoņu debašu mājas lapā latviešu valodā www.eiropas-pilsonu-debates.eu Populārākie ierosinājumi tiks apspriesti Latvijas pilsoņu debatēs Rīgā 28.–29. martā, kā arī debatēs visās pārējās 26 ES dalībvalstīs. Ja priekšlikumi gūs citu ES iedzīvotāju atbalstu, tie tiks iesniegti ES politikas veidotājiem.
Tuvojoties 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas pilsoņu debates dod iespēju ES iedzīvotājiem savstarpēji un kopā ar politikas veidotājiem diskutēt par jautājumu, kas šobrīd iedzīvotājos rada vislielākās bažas: ko ES var darīt, lai veidotu labklājīgu iedzīvotāju nākotni globālajā pasaulē? Debatēs visās 27 dalībvalstīs kopumā piedalīsies 1500 iedzīvotāji no dažādiem reģioniem, vecuma grupām un profesijām. Nacionālo debašu rezultāti tiks nodoti politikas veidotājiem Eiropas pilsoņu samitā 2009. gada maijā Briselē. Laikā, kad ES institūcijas sāk pārskatīt Lisabonas stratēģijas mērķus, lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos, arī Eiropas pilsoņu debates dos aktuālu un vērtīgu ieguldījumu politikas veidotāju darbā.
Eiropas pilsoņu debates pirmo reizi notika 2007. gadā, kad nevalstiskās organizācijas no visām ES dalībvalstīm aicināja iedzīvotājus diskutēt par enerģētiku un vidi, sociālo aizsardzību un ģimeni, ES lomu pasaulē un imigrāciju. ES institūcijas debašu rezultātus izmantoja, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus par klimata izmaiņu ierobežošanu un migrācijas pārraudzību. Tāpat debašu rezultāti apliecināja, ka ES iedzīvotāji atbalsta aktīvāku un nozīmīgāku ES lomu pasaulē, kā arī vēlas, lai ES pievērš vairāk uzmanības sociālajai politikai Eiropas Savienībā.
Eiropas pilsonībai jānozīmē pārvietošanās brīvību un konsulāro aizsardzību ārvalstīs. Tomēr, lai arī šī ideja ir ietverta Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, pagaidām tā izskatās tikai pēc iedomāta jēdziena, kas realitātē īsti neeksistē. Taču lietas varētu mainīties nākamajā pusgadā, kad tiks pārskatīta ES tieslietu un iekšlietu politika. Vismaz tā cer Eirpas parlamenta locekļi, kas sagatavojuši ziņojuma projektu par Eiropas pilsonību.
