11.oktobrī gandrīz 30 valstīs (ieskaitot 22 Eiropas valstis) notiks akcija Freedom Not Fear . Tas ir starptautisks pasākums, kas vērsts pret pilsonisko tiesību ierobežojumiem pieņemot dažādus pretterorisma likumus.
Akcijas atbalstītāji savās mājas lapās var izvietot reklāmkarogus (banerus) no šejienes: http://www.humanrights21.org//FNF-gfx/index.html.
Pagājušo ceturtdien, 25.septembrī, Eiropas Parlaments ar 307 balsīm par un 262 balsīm pret pieņēma rezolūciju ar aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt plurālismu laikrakstos, televīzijā, radio un internetā, ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk koncentrējas atsevišķu personu vai grupu rokās.
Rezolūcija arī aicina uz atklātu diskusiju par visiem jautājumiem, kas skar blogus. Šāds aicinājums ir krietni maigāks par ES Kultūras komitejas ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā ietverto, uz kuru iepriekš minētā rezolūcija ir balstīta.
Ziņojumā, kura autore ir Eiropas Parlamenta pārstāve no Igaunijas Marianne Mikko, ir aicināts ieviest pilnīgu skaidrību par blogu autoru juridisko statusu, kā arī labprātīgu blogu „marķēšanu”. Šie aicinājumi tika iztulkoti kā vēlme Eiropas Savienībā ieviest blogu vai blogeru reģistru, kas izraisīja daudzu blogeru sašutumu, bet Zviedrijas medijos sacēla pat veselu protestu vētru. (Šo tēmu skāra arī Miks ar Artūru savā 12.podraidē, bet tā kā tai lapai ir debīli norealizēta vadība, un es nevaru izdabūt laikā atsaucu uz konkrēto raidījumu, tad atsauces nebūs.)
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pieņemot rezolūciju, ir norādījuši, ka nevēlas šādus reģistrus, un krietni svarīgāku atzīst izpausmes brīvības nodrošināšanu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka pastāv problēmas ar neskaidro blogu un blogeru statusu, īpaši jautājumos, kas attiecas uz ziņu avota izpaušanu, kā arī blogeru atbildību.
EMCDDA (European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction) ir veikuši pētījumu par “zālīti” – par iespējām atrast uzticamu informāciju, kā arī ar to saistītajiem juridiskajiem un sociālajiem jautājumiem.
Over 13 million Europeans have consumed it in the past month. Globally, nearly 50,000 tonnes of cannabis herb or resin are produced for consumption every year.
Pētījumu var lejupielādēt no EMCDDA mājas lapas.
Eiropas datu aizsardzības uzraugs (European Data Protection Supervisor), kas pārrauga personas datu aprites likumību Eiropas Savienībā, ir publicējis pārskatu par 2007.gadu (pats pārskats lejupielādējams te kā PDF fails angļu valodā). Pārskatā apskatītas galvenās tendences personas datu aizsardzības jomā, biežākās sūdzības par pārkāpumiem, kā arī tehnoloģiju attīstības ietekmi uz personas datu aizsardzību.
Šodien Doma laukumā notika piensaimnieku protesta akcija. Varētu likties, ka problēmas ir tikai Latvijas piena ražotājiem. Taču izrādās, ka nē – protesti ir pārņēmuši lielu daļu Eiropas Savienības. Kā raksta euoserver.com, Vācijas piensaimnieku protestiem ir pievienojušies Austrijas, Šveices, Nīderlandes un Francijas piena ražotāji. Problēma tā pati – lielveikali esot pārāk alkatīgi un pārlieku uzskrūvējot piena produktu cenas. Līdz ar to piena ražotāji saņem pārāk maz, bet piens veikalos maksājot pārāk daudz (tāpēc tiek mazāk pirkts).
Savukārt es jau labu laiku zvēlos apiet starpniekus un cenšos pirkt pienu, krējumu un biezpienu tirgū. Sanāk lētāk un ir krietni garšīgāk par piena un augu tauku maisījumu ar iebiezinātāju. Domāju, ka veselīgāk arī.
Francija gatavojas atvērt savu darba tirgu “jaunajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to šo valstu pilsoņiem, tajā skaitā Latvijas, vairs nevajadzēs kārtot darba atļauju, lai varētu strādāt Francijā. Ierobežojumus Francija gatavojas atcelt šī gada otrajā pusē un tas ir gandrīz gadu agrāk, kā bija plānots iepriekš.
Šī gada 26. maijā ES Informācijas sabiedrības un Mediju direktorāts (DG Information Society and Media) publicējis aptverošu Eiropas projektu apkopojumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā The Future of the Internet – A Compendium of European Projects on ICT Research Supported by the EU 7th Framework. Pārskats ir pieejams bez maksas PDF formātā.
Atgādināšu par vēl vienu darbu ar Līdzīgu nosaukumu – The Future of the Internet and how to stop it, kas arī ir pieejamas bez maksas PDF formātā.
Esi kādreiz domājis par darbu Eiropas Savienības institūcijās? Latvijas iedzīvotājiem kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tā ir reāla iespēja. Par darba iespējām ES institūcijās un aģentūrās Ārlietu ministrija ir sagatavojusi ceļvedi.
Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministri pagājušo piektdien (18.aprīlī) vienojās, ka jāparedz kriminālatbildība par tādas informācijas izplatīšanu, kas mudina uz terorismu. Tas ietvertu arī informācijas publicēšanu par to, kā pagatavot spridzekļus. Turklāt šīm darbībām jābūt sodāmām arī tad, ja tās veiktas internetā. Par vienotu rīcību cīņā pret terorismu dalībvalstis vienojās jau 2002.gadā, taču neietvēra aktivitātes internetā. (Avots: Deutche Welle Online) Lasīt tālāk…
Eiropas Savienības dalībvalstu un to vadītāju vidū joprojām nav vienotas nostājas par to vai un kādu sašutumu paust par Ķīnas rīcību Tibetā, vai braukt uz Olimpiādi utt. Eiropas Parlaments ir gājis vismaz pussoli tālāk un vienojies par kopēju nostāju 10.aprīlī pieņemot rezolūciju par notikumiem Tibetā, kurā nosoda Ķīnas drošības spēku brutālās represijas pret tibetiešu demonstrantiem un prasa ANO pārraudzībā veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kā arī aicina panākt vienotu ES nostāju par piedalīšanos Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Rezolūcija pieņemta ar 580 balsīm par, 24 pret un 45 deputātiem atturoties.
Deputāti aicina pašreizējo ES prezidentvalsti Slovēniju censties panākt vienotu ES nostāju attiecībā uz valstu un valdību vadītāju un ES Augstā pārstāvja klātbūtni Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, pieļaujot iespēju nepiedalīties, ja netiks atsākts dialogs. Deputāti arī aicina ES Padomi iecelt īpašu sūtni par Tibetas jautājumiem, lai veicinātu dialogu un stingri uzraudzītu sarunas.
Savukārt, ķīnieši arī nesnauž. Saniknoti par Ķīnai veltīto kritiku, viņi aicina boikotēt rietumvalstu kompānijas, kuras izteikušas atbalstu Dalailamam. Šobrīd nežēlastībā krituši divi uzņēmumi – franču lielveikalu tīkls Carrefour SA un L’Oréal SA piederošais Body Shop.
