Posts Tagged ‘Eiropas Savienība’

EST atzīst tiesības prasīt dzēst meklētājos rezultātus par sevi

Šodien Eiropas Savienības tiesas (Tiesa) pieņēma spriedumu lietā Google Spain SL, Google Inc. pret Agencia Española de Protección de Datos (AEPD), Mario Costeja González. Tiesa konstatēja, ka:

  1. Google Inc., ievācot, indeksējot un vēlāk publicējot meklēšanas rezultātos datus, kas satur ziņas par fiziskām personām, veic personas datu apstrādi un ir atzīstama par šīs apstrādes pārzini (t., par šādu apstrādi atbildīgo personu). Turklāt, šī apstrāde ir nošķirama no personas datu apstrādes, ko veic sākotnējais informācijas publicētājs.
  2. Ņemot vērā, ka Google Spānijas iedzīvotājiem piedāvā tieši viņiem pielāgotu mājas lapu, meklēšanas rezultātus, kā arī reklāmu, kas tiek pārdota ar Google Inc. meitas uzņēmuma Spānijā starpniecību, Google savu darbību veic Spānijas teritorijā.
  3. Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāizdzēš no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, saites uz mājaslapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu, arī gadījumā, ja šis vārds vai šī informācija nav iepriekš vai vienlaicīgi tikusi izdzēsta no šīm mājaslapām, attiecīgajā gadījumā, pat ja to publicēšana šajās lapās ir likumīga un informācija nerada kaitējumu datu subjektam.
  4. Tomēr datu subjekta tiesības prasīt savu datu dzēšanu nav absolūtas un ir īpaši ir jāizvērtē, jo var būt situācijas, kad iejaukšanās datu subjekta pamattiesībās ir attaisnota ar īpašām sabiedrības interesēm saņemt piekļuvi attiecīgajai informācijai.

Tiesa norādīja, ka Direktīva, atbilstoši tās garam, ir jāpiemēro pēc iespējas plaši. Tas nozīmē, ka visiem, kas apstrādā personas datus un kam ir jelkāda saistība ar Eiropas Savienību, nāksies ievērot Direktīvu, pat ja apstrāde notiek ārpus ES. Līdz ar to šis spriedums var iespaidot pakalpojumu sniegšanu internetā.

Jautājumā par datu subjekta tiesībām prasīt savu datu dzēšanu no meklētājprogrammu rezultāties Tiesas secinājumi krasi atšķīrās no ģenerāladvokāta secinājumiem, kurš norādīja, ka Eiropas Savienībā nepastāv tiesības “tikt aizmirstam”.

Tiesa arī īpaši uzsvēra, ka, izmantojot meklētājprogrammas, ikvienam ir iespējas bez lielām grūtībām veidot profilus par citām personām, tādejādi potenciāli apdraudot šo personu tiesības uz privātumu. Tāpat Tiesa pauda uzskatu, ka datu subjekta intereses, kuras aizsargātas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu (t.i., tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību), parasti ir svarīgākas nekā interneta lietotāju, kuri meklē informāciju par attiecīgo personu, interese, vienlaikus norādot, ka tas gan var būt atkarīgs, piemēram, no šīs personas lomas sabiedriskajā dzīvē.

Kā norāda Index of Censorship, pastāv bažas, ka Tiesas spriedums tiks izmantots, lai personas cenzētu par sevi pieejamo negatīvo informāciju, un tas negatīvi skars izteiksmes brīvību Eiropas Savienībā.

Tiesas spriedums: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=152065&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=22195

Preses relīze (angļu val.): http://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2014-05/cp140070en.pdf

Preses brīvības indekss 2014

2014 Press Freedom Index

“Žurnālisti bez robežām” bez robežām ir publicējuši gadskārtējo pārskatu par preses brīvību pasaulē – “2014 World Press Freedom Index”. Jau ceturto gadu pēc kārtas par brīvāko valsti tiek atzīta Somija, Tai seko Norvēģija un Nīderlande, kas saglabājušas savas pozīcijas no pagājušā gada. Tāpat kā pagājušogad, topa pēdējās vietas ieņem Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja. Visvairāk topā – par 25 vietām – ir pakāpušās Panama, kas tagad ieņem 87. vietu, un Ekvadora, kas ieņem 94. vietu.

Jāatzīmē, ka nozīmīgs kritums indeksā ir ASV – valstij, kas ilgu laiku sevi ir dēvējusi par vārda brīvības citadeli. ASV indeksā ir kritusies par 13 vietām un ieņem topā 46. vietu. Kritums, gan nav liels pārsteigums, jo tā pamatā ir valsts drošības iestāžu pārmērīgā varas izmantošana un personu, kas par to ziņojušas, vajāšana. Tāpat par trim vietām ir kritusies arī Lielbritānija, kas šogad ieņem 33. vietu. Taču vislielākais kritums topā ir Centrālāfrikas Republikai – par 43 vietām.

Latvija ir pakāpusies par 2 vietām un ieņem 37. vietu, kas ir zemāka starp Baltijas valstīm. Lietuva pakāpusies par vienu vietu un ir 32. vietā, bet Igaunija ir saglabājusi augsto 11. vietu.

Pasaules brīvības indekss pieejams te: http://rsf.org/index2014/en-index2014.php

 

Papildus:

Lejupielādēt karti

Lejupielādēt datus CSV datnē

Lejupielādēt karti PDF datnē

Komisija vēršas Tiesā pret Latviju saistībā ar noteikumu, ka notāriem jābūt pilsoņiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā saistībā ar Notariāta likumā ietverto prasību, kas nosaka, ka Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

ES Tiesa jau 2011. gada maijā nolēma, ka šāda pilsonības prasība ir  pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un ka uz notāru darbību  neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pantā noteiktais izņēmums  saistībā ar valsts varas īstenošanu.

Savā 2011. gada 24. maija spriedumā Tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar Tiesas spriedumu, jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp  veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta.

Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas  jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās  un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai.

Komisija 2007. gada 23. oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu.  Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu  iepriekš minētajās lietās, tobrīd nekādas turpmākas darbības netika veiktas un  papildu argumentēts atzinums tika nosūtīts 2012. gada 22. novembrī (skatīt MEMO/12/876).

Tā kā, sniedzot atbildes uz Komisijas argumentētajiem atzinumiem, Latvija  savu nostāju nemainīja, Komisija ir nolēmusi ar šo jautājumu vērsties Tiesā.

Sīkāka informācija par pārkāpuma procedūru: http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/infringements_lv.htm

Avots: http://www.lvportals.lv/preses-relizes.php?id=260496

28. janvārī – Eiropas datu aizsardzības diena

28. janvārī  Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī ASV un Kanāda, nu jau astoto gadu atzīmē personas datu aizsardzības dienu. Tās mērķis ir sekmēt iedzīvotāju informētību par personas datu aizsardzību. Šajā dienā Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, plkst.14:00 Eiropas komisjas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas centrs rīko datu aizsardzības dienai veltītu diskusiju „Mani dati – kā tos pasargāt?”. Tajā piedalīsies arī Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa.

Tā kā vietu skaits ir ierobežots, interesenti tiek lūgti reģistrēties līdz 24. janvārim, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot pa tālruni 67085445.

Pasākuma programma: http://esmaja.lv/sites/default/files/digitalas_eras_pecpusdiena_28_01_2014.pdf

Avoti:

ES māja aicina uz semināru „Eiropas Savienība – informācijas meklēšanas ABC”

ES māja aicina ikvienu interesentu 18. janvārī pulksten 11:00  Aspazijas bulvārī 28 uz semināru „Eiropas Savienība – informācijas meklēšanas ABC”, kura laikā būs iespēja uzzināt par informācijas ieguves iespējām Eiropas Savienības datu bāzēs, kā arī ES mājas piedāvātajām iespējām un aktualitātēm 2014. gadā.

Semināra laikā būs iespējams vairāk uzzināt par:

  • ES datu bāzēm un tajā pieejamo informāciju (Europa.eu, EUR-Lex u.c.);
  • ES mājas piedāvātajām iespējām – konsultācijas un pieejamie izdales materiāli;
  • ES aktualitātēm – Latvijas prezidentūra ES Padomē, 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pasākums tiek rīkots, atzīmējot Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas  notikumu – tautas līdzdalības akciju “Grāmatu draugu ķēde”.

Dalība semināra ir bez maksas, taču, tā kā vietu skaits ir ierobežots, visi interesenti tiek aicināti pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai  zvanot pa tālruni 67085445.