Eiropas Parlaments noraida ACTA

by Atis

Eiropas Savienības Parlaments šodien noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) 478 deputātiem nobalsojot “pret”, 39 – “par”, savukārt 165 atturoties. Iepriekš ACTA tika noraidīta Eiropas Parlamenta komitejās. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmantoja Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu.

Izvērtējot to, vai dot Parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja dalībvalstu ielās, sūtītīja deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni dažādu valstu iedzīvotāji, mudinot noraidīt nolīgumu.

Eiropas Parlamenta noraidījums, visticamāk, nozīmē to, ka ACTA galu. ACTA noraidījušas vai apstiprināšanu atlikušas arī citas valstis – Šveice, Meksika, Austrālija.

Tomēr ACTA noraidīšana Eiropas Parlamentā nebūt nenozīmē, ka netiks slēgti līdzīga veida nolīgumi.

ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts (Karel de Gucht) norādīja, ka pirātisma jautājuma risināšana turpināsies, vēstaBBC. «Šodienas EP balsojums pret ACTA nemaina faktu, ka Eiropas Komisija (EK) turpinās meklēt atbildes uz jautājumiem, kas radušies Eiropas sabiedrībā – vai ACTA apstiprināšana apdraudētu Eiropas pilsoņu pamattiesības. Cilvēki ir izteikuši šīs bažas, un viņiem ir tiesības rast atbildi,» viņš pauda, norādot uz Eiropas Tiesas līdzdalību ACTA novērtēšanā.

- Dienas Bizness

Piedalies pētījumā par Eiropas pilsoņa tiesībām

by Atis

Eiropas komisija veic pēdījumu, lai noskaidrotu,  ar kādiem šķēršļiem Eiropas savienības (tātad – arī Latvijas) pilsoņiem ir nācies sastapties ceļojot, studējot, strādājot vai dzīvojot citā Eiropas Savienības valstī. Tāpat Komisiju interesē pilsoņu ierosinājumi par to, kā varētu likvidēt šķēršļus, ar kuriem, tie ir saskārušies strādājot vai studējot citā ES valstī.

Savu viedokli varat paust pilsoņu tiesību jautājumam veltītā apspriešanā (līdz 2012. gada 9. septembrim). Jūsu pieredzi un idejas izmantos, sagatavojot priekšlikumus nākamajam ziņojumam par pilsonību, kuru paredzēts publicēt 2013. gadā.

Eiropas Savienības pilsoņu tiesības

ES dalībvalstu pilsoņi ir arī ES pilsoņi. Papildus valsts nodrošinātajām privilēģijām jums vēl ir arī citas tiesības, par kurām ir vienojušās visas 27 dalībvalstis un kuras ir garantētas ES līgumos. Līdz ar to jums ir:

  • tiesības ceļot un dzīvot jebkurā ES dalībvalstī;
  • tiesības uz vienādu attieksmi (diskriminācija valstspiederības dēļ ES ir aizliegta);
  • tiesības piedalīties un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī jūs dzīvojat;
  • katram ES pilsonim, kurš ierodas kādā ārpussavienības valstī, kur viņa valstij nav vēstniecības vai konsulāta, ir tiesības uz jebkuras citas dalībvalsts konsulāro un diplomātisko aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsonim;
  • tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentā, ja saskaraties ar problēmām, un vērsties ar sūdzību pie Eiropas Ombuda;
  • tiesības kopā ar citiem ES pilsoņiem ierosināt pilsoņu iniciatīvu, proti, ierosināt jauna ES tiesību akta pieņemšanu.

Avots: http://ec.europa.eu/news/justice/120509_lv.htm

Eiropas Parlaments vēlas uzraudzīt interneta cenzūru

by Atis

Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.

Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.

Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.

Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.

Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties  opozīcijas pārstāvju sarunas.

Avoti:

ACTA gals?

by Atis

ACTA kritizētājiem šobrīd pievienojušies gandrīz visi. 12. aprīlī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents Deivids Martins (David Martin) paziņoja, ka ieteiks Eiropas Parlamentam neapstiprināt nolīgumu. Pavisam nesen  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli) norādīja, ka ACTA paredzētie intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļi nav samērīgi ar indivīda tiesībām.  Arī Eiropas Komisijas pārstāve Nelī Krusa (Neeli Kroes) nu atzīst, ka ACTA “ir pagalam”. Tāpat pret ACTA ir arī Eiropas Parlamenta partijas, kuras pārstāv vairāk kā pusi EP biedru.

Tas nozīmē, ka nolīgums Eiropas Parlamentā, visticamāk, netiks apstiprināts (ACTA pieņemšanas process attēlots šajā infografikā). Tomēr. Pret ACTA apstiprināšanu noskaņoto eiroparlamentāriešu ir tikai mazliet vairāk par ACTA atbalstītājiem. Pastāv iespēja, ka parlamenta biedri varētu balsot atšķirīgi no partijas nostājas. Tāpat balsošanas rezultātu var ietekmēt tas, ka daļa parlamentāriešu var nepiedalīties balsojumā.

Jāatceras, ka ACTA ir parakstījušas arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. No tām 6 (ieskaitot Latviju)  ir atlikušas nolīguma ratifikāciju. Taču, ja dalībvalsts ratificē nolīgumu, tas kļūst saistošs attiecīgajai valstij neatkarīgi no to, vai nolīgumu apstiprina arī ES.

Šobrīd politiķu nostāju ļoti ietekmē sabiedrības viedoklis – tieši pateicoties plašajiem protestiem ACTA apstiprināšana ES apstājās. Taču pastāv drauds, ka noplūkot sabiedrības interesei par šo tēmu, ACTA var tikt apstiprināta gan ES, gan dalībvalstīs. Vai arī – klusībā tiks sagatavots cits, līdzīga satura dokuments.

Eiropas Parlaments noraida priekšlikumu nodot ACTA skatīšanai Eiropas Tiesā

by Atis

Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumu nodot Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) skatīšanai Eiropas Savienības tiesā. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentā jautājums par ACTA apstiprināšanu vai noraidīšanu tiks skatīts pēc paredzētā plāna – maija beigās. Šobrīd nav skaidra Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā – vai nolīgums tiks apstiprināts vai noraidīts. Eiropas Savienības tiesai gan nāksies izskatīt ACTA pamatojoties uz Eiropas Komisijas lūgumu.

Avots: http://www.ip-watch.org/2012/03/27/european-parliament-rejects-referral-of-acta-to-eu-high-court/

Eiropas Komisija aicina publiskot valsts pārvaldes datus

by Atis

Pagājušo pirmdien savā uzrunā Bratislavā Eiropas Komisijas pārstāve Nēlī Krusa (Neelie Kroes) aicināja atvērt jeb padarīt sabiedrībai pieejamus publiskās pārvaldes rīcībā esošos datus, lai veicinātu digitālo tehnoloģiju attīstību. Krusa paziņoja, ka Komisija gatavojas mainīt to, kā valsts pārvelde sabiedrībai ļauj piekļūt tās rīcībā esošajiem datiem un grozīt Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, padarot datu atkalizmantošanu lētāku, vienkāršāku un pieejamāku automātikskai apstrādei. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem, ikvienam “automātiski” būs tiesības atkalizmantot publiskā sektora datus. Vienlaikus Nēlī Krusa norādīja, ka datu pieejamības nodrošināšanai jāsaskan jānotiek ievērojot personas datu aizsardzības prasības un intelektuālā īpašuma tiesības.

Vairāk par datu atvērtības iniciatīvu: Digital Agenda: Commission’s Open Data Strategy, Questions & answers

Eiropas Savienības tiesa vērtēs ACTA

by Atis

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) izraisīja plašas diskusijas un protestus, kā rezultātā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu. Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par ACTA un tās reālo ietekmi uz iedzīvotājiem un interneta brīvības principiem.

Tāpēc pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) izvērtēt ACTA atbilstību ES tiesību normām, un īpaši fundamentālajām tiesībām un brīvībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību. Šo soli komisija skaidro ar vēlmi kliedēt šaubas un baumas par nolīgumu, kā arī noņemt šī jautājuma sakarā sabiedrībā radušos spriedzi.

Lēmuma pieņemšana EST varētu prasīt 12-18 mēnešus. Tomēr, arī pozitīvs EST nolēmums (par to, ka ACTA atbilst ES normatīvajiem aktiem), ja tāds tiks pieņemts, nenozīmēs, ka ACTA neradīs draudus ES pilsoņu tiesībām. Katras dalībvalsts pašas ziņā būs nodrošināt savu normatīvo aktu ACTA prasībām un tā, ņemot vērā daudzās nolīgumā esošās izvēles normas un neskaidrās definīcijas, var notikt neatbilstoši ES pamattiesībām. Savukārt otrs apstāklis, kas jāņem vērā – kā prasības tiks ievērotas praksē.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde. Savukārt rīt, 1. martā, tiks rīkota noklausīšanās, kurā EP deputāti, akadēmiskās vides pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ES amatpersonas apspriedīs ACTA iespējamās priekšrocības un trūkumus.

Ja arī ES neratificēs ACTA, tas neliedz dalībvalstīm individuāli pievienoties līgumam. ACTA ir parakstījušas 22 no 27 ES valstīm. Tomēr ES savienības kā arī Vācijas un Polijas (kuras šobrīd ir apturējušas pievienošanās procesu) atbalsts ir būtisks nolīguma „iedzīvināšanai”.

Avoti:

  1. http://www.out-law.com/en/articles/2012/february/commission-asks-ecj-to-rule-on-acta-compatibility/
  2. http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/12/128
  3. http://www.bbc.co.uk/news/technology-17125469
  4. http://www.edri.org/ACTA_referral

Eiropas pilsoņu iniciatīva

by Atis

Ar šī gada 1. aprīli (kad spēkā stāsies regula) Eiropas Savienības pilsoņi varēs tiešā veidā piedalīties ES politikas veidošanā, aicinot Eiropas Komisiju ierosināt jaunu tiesību aktu. Protams, ierosina tiesību aktus varēs tikai par jautājumiem, kuri ietilpst ES kompetencē (piemēram, par vides aizsardzību, lauksaimniecību, transportu vai sabiedrības veselību). Pilsoņu iniciatīva jāatbalsta vismaz miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm. Turklāt katrā no šīm septiņām valstīm jāsavāc vismaz minimālais skaits parakstu (Latvijā tie ir 6750 paraksti).

Lai ierosinātu šādu iniciatīvu, pilsoņiem jāizveido pilsoņu komiteja, kurā ir vismaz septiņi ES pilsoņi, kuri dzīvo septiņās dažādās dalībvalstīs. Komitejas locekļiem ir jābūt ES pilsoņiem, kuri sasnieguši pietiekamu vecumu, lai varētu balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (18 gadus, izņemot Austriju, kur tiesības balsot ir no 16 gadu vecuma). Organizācijas nedrīkst rīkot pilsoņu iniciatīvas. Tomēr organizācijas drīkst sekmēt vai atbalstīt ierosinātās iniciatīvas.

Pilsoņu komitejai sava iniciatīva ir vispirms jāreģistrē, un tikai pēc tam tā drīkst sākt atbalsta paziņojumu vākšanu no pilsoņiem. No dienas, kad reģistrācija apstiprināta, organizētājiem dots viens gads laika parakstu vākšanai. Pilsoņu iniciatīvu drīkst parakstīt visi balsstiesīgie ES pilsoņi, aizpildot īpaša paziņojuma par atbalstu veidlapu, ko drukātā veidā vai elektroniski sagatavojuši organizatori.

  • Pēc tam, kad būs savākts nepieciešamais skaits parakstu, Komisija iepazīsies ar iniciatīvu. Trīs mēnešu laikā no dienas, kad Komisija iniciatīvu saņēmusi, Komisijas pārstāvji tiksies ar organizatoriem, lai viņi varētu detalizēti paskaidrot iniciatīvā iekļautos priekšlikumus;
  • organizatoriem būs iespēja iepazīstināt ar savu iniciatīvu Eiropas Parlamenta deputātus, kuri viņus uzklausīs atklātā sēdē;
  • Komisija sniegs oficiālu atbildi, kur precizēs rīcību, kuru tā ierosinās (ja ierosinās), reaģējot uz pilsoņu iniciatīvu, kā arī iemeslus, kuru dēļ tā ierosinās šo rīcību vai atturēsies to darīt.

Minēto atbildi sniegs paziņojuma veidā, un šo paziņojumu oficiāli pieņems Eiropas Komisijas komisāru kolēģija. To publicēs visās ES oficiālajās valodās.

Tomēr Komisijai nav obligāta pienākuma ierosināt tiesību aktus, reaģējot uz iniciatīvu. Savukārt, ja Komisija nolems ierosināt tiesību akta projektu, sāksies parastā likumdošanas procedūra: Komisijas izstrādāto projektu iesniegs likumdevējam (parasti Eiropas Parlamentam un Padomei, bet atsevišķos gadījumos tikai Padomei). Ja likumdevējs projektu pieņems, tas iegūs likuma spēku.

Vairāk informācijas par pilsoņu iniciatīvu: http://ec.europa.eu/citizens-initiative/

Protesti pret ACTA

by Atis

Šodien pie Ministru kabineta notika protesta akcija pret pievienošanos ACTA, kurā piedalījās vairāk kā 300 protestētāju. Jau sestdien šādi protesti notika visā Eiropā. Protesti un sabiedrības neapmierinātības ir devušas savu rezultātu – Valdis Dombrovskis pat pieļauj, ka nolīgums varētu tikt noraidīts, savukārt Vācija nolēmusi nogaidīt ar ACTA līdz nolīguma skatīšanai Eiropas Parlamentā.

Vēl par tēmu:

ACTA fact sheet

THR goes inside the piracy battle with MPAA president Chris Dodd as the industry wonders what went wrong and how to fix its battered image

Why an International Trade Agreement Could Be as Bad as SOPA

Acta goes too far, says MEP

We Have Every Right to Be Furious About ACTA

Pret ACTA

by Atis

Šodien daudzās valstīs notiek preotesti pret ACTA. Latvijā šāds protests paredzēts pirmdien. Iet vai neiet uz šo akciju, protams, ir katra paša izvēle. Tomēr tos, kas svārstās, es aizinātu piedalīties. Vairākas ES valstis kā Čehija un Polija ir atlikušas ACTA ratifikāciju.

Lai ari nolīgums neparedz neko radikāli jaunu, tomēr tajā (pretēji Ekonomikas ministrijas apgalvojumiem) ir ietvertas normas, kurām Latvijas normatīviem akti pilnībā neatbilst. Piemēram, var nākties pārskatīt Krimināllikumu, atkal ieviešot normas, no kurām reiz esam atteikušies.

Kaut arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir paziņojis, ka uz laiku atliek ACTA virzīšanu ratifikācijai Saeimā, tas ir tikai uz laiku. Lielākā ACTA problēma ir bijusi tās sagatavošanas slepenība un sabiedrības neiesaistīšana. Par nolīgumu sabiedrība uzzināja tikai tad, kad tā teksts tika “nopludināts internetā”. Tāpat nopietnas bažas rada apstāklis, ka šādu dokumentu tapšanā sagatavotāji uzklausa tikai lielos izklaides industrijas pārstāvjus, ignorējot sabiedrību, tortarp “mazos” un nekomerciālos autorus.

ASV ir (vismaz uz laiku) atlikušas SOPA un PIPA pieņemšanu, iespējams, arī Eiropas Savienība mazliet piebremzēs ar ACTA. Tomēr centieni padarīt autortiesibu regulējumu un kotroli stingrāku, bet sankcijas – lielākas, nerimsies. Nupat vakar International Intellectual Property Alliance izplatīja paziņojumu ar aicinājumu ASV valdībai vēl cītīgāk cīnīties ar “pirātismu”. Savukārt Eiropas Savienība paziņojusi par plāniem pārskatīt autortiesību jomu regulējošos aktus. Jau top jauna nolīguma – Trans-Pacific Partnership Agreement – projekts. Eiropas Savienība tajā gan nav iesaistīta – pagaidām. Tāpēc sabiedrībai nepieciešams paust savu viedokli šajos jautājumos un darīt lēmumpieņēmējiem zināmu, ka to interesē autortiesību politika.

Nākamā lapa »