Eiropas Parlaments vēlas uzraudzīt interneta cenzūru

by Atis

Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.

Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.

Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.

Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.

Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties  opozīcijas pārstāvju sarunas.

Avoti:

ACTA gals?

by Atis

ACTA kritizētājiem šobrīd pievienojušies gandrīz visi. 12. aprīlī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents Deivids Martins (David Martin) paziņoja, ka ieteiks Eiropas Parlamentam neapstiprināt nolīgumu. Pavisam nesen  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli) norādīja, ka ACTA paredzētie intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļi nav samērīgi ar indivīda tiesībām.  Arī Eiropas Komisijas pārstāve Nelī Krusa (Neeli Kroes) nu atzīst, ka ACTA “ir pagalam”. Tāpat pret ACTA ir arī Eiropas Parlamenta partijas, kuras pārstāv vairāk kā pusi EP biedru.

Tas nozīmē, ka nolīgums Eiropas Parlamentā, visticamāk, netiks apstiprināts (ACTA pieņemšanas process attēlots šajā infografikā). Tomēr. Pret ACTA apstiprināšanu noskaņoto eiroparlamentāriešu ir tikai mazliet vairāk par ACTA atbalstītājiem. Pastāv iespēja, ka parlamenta biedri varētu balsot atšķirīgi no partijas nostājas. Tāpat balsošanas rezultātu var ietekmēt tas, ka daļa parlamentāriešu var nepiedalīties balsojumā.

Jāatceras, ka ACTA ir parakstījušas arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. No tām 6 (ieskaitot Latviju)  ir atlikušas nolīguma ratifikāciju. Taču, ja dalībvalsts ratificē nolīgumu, tas kļūst saistošs attiecīgajai valstij neatkarīgi no to, vai nolīgumu apstiprina arī ES.

Šobrīd politiķu nostāju ļoti ietekmē sabiedrības viedoklis – tieši pateicoties plašajiem protestiem ACTA apstiprināšana ES apstājās. Taču pastāv drauds, ka noplūkot sabiedrības interesei par šo tēmu, ACTA var tikt apstiprināta gan ES, gan dalībvalstīs. Vai arī – klusībā tiks sagatavots cits, līdzīga satura dokuments.

Eiropas Parlaments noraida priekšlikumu nodot ACTA skatīšanai Eiropas Tiesā

by Atis

Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumu nodot Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) skatīšanai Eiropas Savienības tiesā. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentā jautājums par ACTA apstiprināšanu vai noraidīšanu tiks skatīts pēc paredzētā plāna – maija beigās. Šobrīd nav skaidra Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā – vai nolīgums tiks apstiprināts vai noraidīts. Eiropas Savienības tiesai gan nāksies izskatīt ACTA pamatojoties uz Eiropas Komisijas lūgumu.

Avots: http://www.ip-watch.org/2012/03/27/european-parliament-rejects-referral-of-acta-to-eu-high-court/

Eiropas Savienības tiesa vērtēs ACTA

by Atis

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) izraisīja plašas diskusijas un protestus, kā rezultātā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu. Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par ACTA un tās reālo ietekmi uz iedzīvotājiem un interneta brīvības principiem.

Tāpēc pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) izvērtēt ACTA atbilstību ES tiesību normām, un īpaši fundamentālajām tiesībām un brīvībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību. Šo soli komisija skaidro ar vēlmi kliedēt šaubas un baumas par nolīgumu, kā arī noņemt šī jautājuma sakarā sabiedrībā radušos spriedzi.

Lēmuma pieņemšana EST varētu prasīt 12-18 mēnešus. Tomēr, arī pozitīvs EST nolēmums (par to, ka ACTA atbilst ES normatīvajiem aktiem), ja tāds tiks pieņemts, nenozīmēs, ka ACTA neradīs draudus ES pilsoņu tiesībām. Katras dalībvalsts pašas ziņā būs nodrošināt savu normatīvo aktu ACTA prasībām un tā, ņemot vērā daudzās nolīgumā esošās izvēles normas un neskaidrās definīcijas, var notikt neatbilstoši ES pamattiesībām. Savukārt otrs apstāklis, kas jāņem vērā – kā prasības tiks ievērotas praksē.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde. Savukārt rīt, 1. martā, tiks rīkota noklausīšanās, kurā EP deputāti, akadēmiskās vides pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ES amatpersonas apspriedīs ACTA iespējamās priekšrocības un trūkumus.

Ja arī ES neratificēs ACTA, tas neliedz dalībvalstīm individuāli pievienoties līgumam. ACTA ir parakstījušas 22 no 27 ES valstīm. Tomēr ES savienības kā arī Vācijas un Polijas (kuras šobrīd ir apturējušas pievienošanās procesu) atbalsts ir būtisks nolīguma „iedzīvināšanai”.

Avoti:

  1. http://www.out-law.com/en/articles/2012/february/commission-asks-ecj-to-rule-on-acta-compatibility/
  2. http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/12/128
  3. http://www.bbc.co.uk/news/technology-17125469
  4. http://www.edri.org/ACTA_referral

Protesti pret ACTA

by Atis

Šodien pie Ministru kabineta notika protesta akcija pret pievienošanos ACTA, kurā piedalījās vairāk kā 300 protestētāju. Jau sestdien šādi protesti notika visā Eiropā. Protesti un sabiedrības neapmierinātības ir devušas savu rezultātu – Valdis Dombrovskis pat pieļauj, ka nolīgums varētu tikt noraidīts, savukārt Vācija nolēmusi nogaidīt ar ACTA līdz nolīguma skatīšanai Eiropas Parlamentā.

Vēl par tēmu:

ACTA fact sheet

THR goes inside the piracy battle with MPAA president Chris Dodd as the industry wonders what went wrong and how to fix its battered image

Why an International Trade Agreement Could Be as Bad as SOPA

Acta goes too far, says MEP

We Have Every Right to Be Furious About ACTA

Pētījums par ACTA

by Atis

Eiropas parlamenta uzdevumā tapis pētījums par ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement). Tajā paustas bažas par līguma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām un to, kā līguma prasības tiks ieviestas dalībvalstīs.

Ceļā uz ES datubāzu centralizāciju

by Atis

Ministru Padome ir atbalstījusi Eiropas Parlamenta priekšlikumu par jaunas aģentūras izveidi, kas centralizēti uzturētu Šengenas Informācijas Sistēmu (SIS), Vīzu Informācijas Sistēmu (VIS) un Eiropas Daktiloskopijas datu bāzi (EURODAC). Aģentūra varētu tikt izveidota 2012. gada vidū. Tiek pieļauta iespēja, ka pēc aģentūras izveides tās pārraudzībā varētu tikt nodotas vēl citas Eiropas Savienības datu bāzes. Tas nozīmē, ka vienas aģentūras pārraudzībā būtu svarīgākās datubāzes, kurās tiek uzkrāti dati par Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Plānots, ka jaunā aģentūra varētu atrasties tepat kaimiņos – Tallinā.

Papildus informācijai:

ES ievāks aviopasažieru datus

by Atis

Iespējams, drīzumā ceļotāju, kas šķērso Eiropas Savienības robežu ar lidmašīnām, dati tiks uzkrāti un nodoti ES dalībvalstu drošības dienestiem (līdzīgi kā tas notiek ASV un par spīti praksei, kas pierādījusi šādu pasākumu bezjēdzību) – ja Eiropas Parlaments pieņems Eiropas Komisija priekšlikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem pasažieru datus (“Passenger Name Record” jeb PNR), kas cita starpā ietver mājas adresi, mobilā tālruņa numuru, kredītkartes datus un e-pastu, pārbaudīs īpašas vienības un personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību terorismā vai smagos noziegumos (piemēram, narkotiku vai cilvēku tirdzniecība) var tikt liegta iespēja izbraukt no ES. Tāpat paredzams, ka ES valstis savā starpā apmainīsies ar šādu informāciju.

Šādi pasākumi pagaidām netiks ieviesti ES iekšējos lidojumos, taču tas ir tikai laika jautājums.

Vairāk info: http://euobserver.com/9/31731

Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par Tibetu

by Atis

Eiropas Savienības dalībvalstu un to vadītāju vidū joprojām nav vienotas nostājas par to vai un kādu sašutumu paust par Ķīnas rīcību Tibetā,  vai braukt uz Olimpiādi utt. Eiropas Parlaments ir gājis vismaz pussoli tālāk un vienojies par kopēju nostāju 10.aprīlī pieņemot rezolūciju par notikumiem Tibetā, kurā  nosoda Ķīnas drošības spēku brutālās represijas pret tibetiešu demonstrantiem un prasa ANO pārraudzībā veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kā arī aicina panākt vienotu ES nostāju par piedalīšanos Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Rezolūcija pieņemta ar 580 balsīm par, 24 pret un 45 deputātiem atturoties.

Deputāti aicina pašreizējo ES prezidentvalsti Slovēniju censties panākt vienotu ES nostāju attiecībā uz valstu un valdību vadītāju un ES Augstā pārstāvja klātbūtni Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, pieļaujot iespēju nepiedalīties, ja netiks atsākts dialogs. Deputāti arī aicina ES Padomi iecelt īpašu sūtni par Tibetas jautājumiem, lai veicinātu dialogu un stingri uzraudzītu sarunas.

Savukārt, ķīnieši arī nesnauž. Saniknoti par Ķīnai veltīto kritiku, viņi aicina boikotēt rietumvalstu kompānijas, kuras izteikušas atbalstu Dalailamam. Šobrīd nežēlastībā krituši divi uzņēmumi – franču lielveikalu tīkls Carrefour SA un L’Oréal SA piederošais Body Shop.