Šodienas Latvijas Vēstnesī ir publicēts Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedums lietā “Ādamsons pret Latviju”, ar kuru tiesa lēmusi par labu prasītājam Jānim Ādamsonam. Ādamsons iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par aizliegumu viņam kandidēt 2000.gada Saeimas vēlēšanās. Savā spriedumā tiesa analizē šāda aizlieguma pamatus, kā arī jautājumu vai dienests PSRS robežsardzē ir pielīdzināms dienestam Valsts drošības komitejā (ņemot vērā, ka robežsardze bija pakļauta VDK).

Interesantākais, manuprāt, ir spriedumam pievienotie tiesnešu atšķirīgie viedokļi un tajos paustais vērtējums. Tie liecina, ka joprojām nepastāv vienots viedoklis par to ciktāl ir pieņemams jaunajām demokrātijām noteikt ierobežojumus kandidēšanai vēlēšanās tām personām, kuras sadarbojušās ar totalitāriem režīmiem.

Rīga, 31.jūl., LETA. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) darba apjoms saistībā ar lietām, kas iesniegtas pret Latviju.

Darba apjoms ievērojami pieaudzis gan attiecībā uz spriedumu, gan komunicēto iesniegumu skaitu, liecina valdības pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskats par pagājušo gadu, ko šodien uzklausīja valdība. Lasīt tālāk…

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien uzdeva Maskavai izmaksāt pieciem čečeniem vairāk nekā 160 000 eiro (112 000 latu) lielu kompensāciju par slaktiņu, kuru 2000.gadā, domājams, pastrādājusi Krievijas armija.

Pieci prasītāji apgalvoja, ka 2000.gada 5.februārī Krievijas armija Groznijā nogalinājusi 11 viņu ģimenes locekļus. Šīs operācijai laikā esot nogalināti 60 cilvēki. Tādu pašu skaitli min arī cilvēktiesību aizstāvības organizācijas. Lasīt tālāk…

26.aprīlī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Latviju pārstāvošo tiesnesi Inetu Ziemeli un vienojās veidot ciešāku savstarpējo sadarbību.

ECT tiesnese norādīja, ka praksē efektivitāti pierādījusi Rietumeiropas valstu prakse uzturēt ciešu kontaktu starp valsti pārstāvošo ECT tiesnesi un valsts Augstākās tiesas vadītāju, Konstitucionālās tiesas vadītāju, Ģenerālprokuratūras vadītāju un tieslietu ministru. Efektīvi organizējot informācijas apmaiņu starp valsts pārstāvi starptautiskajā tiesā un šīm amatpersonām, iespējams laikus konstatēt un novērst dažādas nepilnības likumdošanā. Lasīt tālāk…