TechLiberation raksta par tehnoloģiju radīto paniku un to, kāpēc tās atkārtojas tik regulāri – ik pa 3 – 5 gadiem, ar tieksmi paātrināties. Piemēram, kopš 1980tajiem Rietumus (pie mums, kā parasti, viss ar vairāku gadu aizturi) ir pāršalkuši šādi tehno-panikas viļņi:
- 1980to vidus: dziesmu teksti un videoklipi
- 1990to sākums – vidus: vardarbīgās videospēles
- 1990to vidus – beigas: pornogrāfija internetā
- 1990to beigas – 2000o sākums: pārlūku sīklietotnes (cookies) + bērnu privātums
- 2000o vidus: vardarbība TV un filmās
- 2000o vidus – beigas: glūņas un pedofili internetā
- 2000o beigas: kiberkarš
- 2000o beigas: privātums internetā
Jāpiebilst, ka panika nav tikai ar tehnoloģijām saistīta. Tā, piemēram, “pasaules gals” notiek visai regulāri.
Ir iznācis kārtējais (nu jau 5.) Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījums par e-pārvaldi (PDF fails uz 140 lapām). Šādi pētījumi tiek veikti gandrīz katru gadu jau kopš kopš 2003. gada.
Lai arī kā mums savulaik ir gribējies būt IT un e-lietu lielvalstij, cieši turoties, bet vēlams – apsteidzot, kaimiņus igauņus, pētījums ir paskarbs. Vismaz pirmajā brīdī aplūkojot tabulas.
No Ziemeļvalstīm e-pārvaldes attīstības ziņā esam pēdējā vietā un mums priekšā ir ne tikai Igaunija, bet arī Lietuva (tabula 4.22, 72. lpp.). Kopumā esam 37. vietā. Lietuvia – 28., bet Igaunija – 20. Pirmajā vietā – Dienvidkoreja. No eiropiešiem – Lielbritānija (4. vieta), kas mani pārsteidz, jo biju gaidījis, ka tie varētu būt dāņi (7. vieta)vai somi (19. vieta).
Savukārt, ar e-līdzdalību mums ir pavisam švaki – 45. vieta. Tas gan mani nepārsteidz. Neizbrīna arī Igaunijas 9. vieta. Toties nelielu izbrīnu rada Bahreinas (11. vieta) un Kazahija ( 18. vieta).
Katrā ziņā – ir ko palasīt, ir ko padomāt, ir kur tiekties.
Nekāds lielais jaunums laikam tas nav – vasaras vidū varētu būt gatavas eID kartes (jaunums tas būs, kad beidzot varēs tās kartes aptaustīt). Vismaz tā decembra sākumā solīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons. Es ceru, ka tā arī būs, jo esmu varbūt viens no nedaudzajiem, kas šīs kartes gaida. eID kartes kalpos kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienībā un tajās būs integrēts elektroniskais paraksts.
Elektroniskais paraksts kartē mani uztrauc mazāk – to es izmantoju ļoti reti. Tomēr e-paraksta integrāciju kartē vērtēju atzinīgi, jo tas varētu būt grūdiens (reālāk gan – mēģinājums) e-pakalpojumu un e-pārvaldes attīstībā.
Daudz vairāk es priecājos par eID karti kā parocīgu identitātei apliecinošu dokumentu, kas, turklāt, ir derīgs kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvijā vienīgais identitāti apliecinošais dokuments ir pase, kuru ikdienā turēt sev līdzās ir neērti. Vismaz man. Parasti izlīdzos ar autovadītāja apliecību, bet tas ne vienmēr tas nostrādā. Un vēl ir gadījies attapties bez pases tuvējā kaimiņvalstī (vai arī atcerēties par pases nepieciešamību tikai pašā pēdējā brīdī). Tāpēc šāds kredītkartes lieluma plastmasas gabaliņš man lieti noderētu. Un cena – 10 Ls par 5 gadiem, manuprāt, ir ļoti saprātīga. Tāpēc gaidu.
Pavsam nesen pārdzīvojām Saeimas vēlēšanas un to sakarā atkal tika pacelts jautājums par e-vēlēšanu iespēju Latvijā. Oficiāli e-vēlēšanu projekts ir nolikts maliņā uz nenoteiktu laiku – kamēr pienāks labāki laiki. Tomēr Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pauž gatavībujau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā nodrošināt iespēju balsot elektroniski. Nezinu gan kā LVRTC ir ieplānojis nodrošināt e-vēlēšanu norisi, jo uzdevums nav viegls: balsošanai jābūt drošai, ērtai un anonīmai un speciālisti kritizē praktiski visus izstrādātos risinājumus.
Tiem, kurus interesē e-vēlēšanas – EPIC (The Electronic Privacy Information Center) ir atjauninājis savu 2008 gadā izdoto pētījumu "E-Deceptive Campaign Practices: Technology and Democracy 2.0". Tajā tiek apskatīti potenciālie draudi e-vēlēšanu sistēmām, kā arī doti padmi to novēršanai.
Valsts pārvalde cenšas iet līdzi laikam un tiek plānots ar 2011. gada 1. janvāri atteikties no laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas kā oficiālās publikācijas avota un ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju internetā, piešķirot tai juridiski saistošu statusu. To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Oficiālo publikāciju likums.
Oficiālais elektroniskais izdevums „Latvijas Vēstnesis” būs pieejams brīvi un bez maksas vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskais izdevums. Ar to varēs bez maksas iepazīties valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos. Savukārt, lai nodrošinātu oficiālās publikācijas pastāvīgu saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu tiks veidots izdruku kopums un nodots Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Tādējādi būs iespēja iepazīties arī ar oficiālā elektroniskā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” izdruku papīra formā.
Vienlaikus ir paredzēts samazināt laiku, kas nepieciešams oficiālās publikācijas sagatavošanai – publisku reģistru ierakstus publicēs vienas darba dienas laikā, bet tiesību aktus – divu darba dienu laikā.
Ar normatīvo aktu tekstiem joprojām varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
Ministru kabineta 10.februārī pieņemtie noteikumi paredz, ka Latvijas tiesu portālā tiesas.lv publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.
Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, publicējot spriedum, šie dati tiks dzēsti, aizstājot ar atbilstošu norādi.
Publicēta tiks arī informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam.
CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir sagatavojis likumprojekts „Elektronisko pakalpojumu likums”. Likumprojekts nosaka vienotu kārtību valsts un pašvaldību iestāžu elektronisko pakalpojumu izveidei. Šobrīd normatīvie akti neparedz vienotu kārtību valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijai un, līdz ar to, iestādes katra patstāvīgi veido savu pakalpojumu elektronizācijas kārtību.
Likumprojektā tiek izskaidrota ar elektroniskajiem pakalpojumiem saistītā terminoloģija, noteikti vispārējie pakalpojumu sniegšanas principi, personas identifikācijas un autentifikācijas nosacījumi elektroniskā vidē, kā arī reglamentētas pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesā.
16.decembrī Ministru kabinets pienēma zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”. Saskaņā ar ziņojumu divu gadu laikā ievērojami pieaudzis droša e-paraksta pieprasījums. Tomēr tiek atzīts – lai arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir nodrošināti ar droša e-paraksta radīšanas līdzekļiem un viedkaršu lasītājiem, plaša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm nav izplatīta.
Stephan Engberg on eID. 
