Valsts pārvalde cenšas iet līdzi laikam un tiek plānots ar 2011. gada 1. janvāri atteikties no laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas kā oficiālās publikācijas avota un ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju internetā, piešķirot tai juridiski saistošu statusu. To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Oficiālo publikāciju likums.
Oficiālais elektroniskais izdevums „Latvijas Vēstnesis” būs pieejams brīvi un bez maksas vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskais izdevums. Ar to varēs bez maksas iepazīties valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos. Savukārt, lai nodrošinātu oficiālās publikācijas pastāvīgu saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu tiks veidots izdruku kopums un nodots Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Tādējādi būs iespēja iepazīties arī ar oficiālā elektroniskā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” izdruku papīra formā.
Vienlaikus ir paredzēts samazināt laiku, kas nepieciešams oficiālās publikācijas sagatavošanai – publisku reģistru ierakstus publicēs vienas darba dienas laikā, bet tiesību aktus – divu darba dienu laikā.
Ar normatīvo aktu tekstiem joprojām varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
Ministru kabineta 10.februārī pieņemtie noteikumi paredz, ka Latvijas tiesu portālā tiesas.lv publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.
Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, publicējot spriedum, šie dati tiks dzēsti, aizstājot ar atbilstošu norādi.
Publicēta tiks arī informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam.
CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir sagatavojis likumprojekts „Elektronisko pakalpojumu likums”. Likumprojekts nosaka vienotu kārtību valsts un pašvaldību iestāžu elektronisko pakalpojumu izveidei. Šobrīd normatīvie akti neparedz vienotu kārtību valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijai un, līdz ar to, iestādes katra patstāvīgi veido savu pakalpojumu elektronizācijas kārtību.
Likumprojektā tiek izskaidrota ar elektroniskajiem pakalpojumiem saistītā terminoloģija, noteikti vispārējie pakalpojumu sniegšanas principi, personas identifikācijas un autentifikācijas nosacījumi elektroniskā vidē, kā arī reglamentētas pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesā.
16.decembrī Ministru kabinets pienēma zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”. Saskaņā ar ziņojumu divu gadu laikā ievērojami pieaudzis droša e-paraksta pieprasījums. Tomēr tiek atzīts – lai arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir nodrošināti ar droša e-paraksta radīšanas līdzekļiem un viedkaršu lasītājiem, plaša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm nav izplatīta.
Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts plāno rīt, 2008. gada 11. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināt elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu. Tās mērķis ir ieviest Latvijā jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektroniskās identitātes (e-ID) kartes, kas atbilstu Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas standartiem un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un apliecinātu personas identitāti arī elektroniskā vidē. Tāpat paredzēts, ka e-ID kartes ietvers droša e-paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus.
Līdz ar to e-ID kartes varēs izmantot gan kā personu apliecinošu dokumentu, ceļošanai iekšzemē un ES valstīs, gan kā autentifikācijas rīku elektroniskā vidē piekļuvei valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, kā arī – kā droša e-paraksta nesēju.
Plānots, ka e-ID karšu noformēšanas, personalizācijas un izsniegšanas procesu nodrošinās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un pirmās e-ID kartes varētu ieviest 2010. gada pirmajā pusē.
Vairāk par koncepciju var lasīt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta mājas lapā, bet ar pašu koncepciju var iepazīties šeit.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts bieži tiek kritizēts par nepietiekamu aktivitāti elektronisko pakalpojumu ieviešanā. Dažkārt tam tiek pārmests par resursu tērēšanu ne īpaši vajadzīgu e-pakalpojumu izstrādē un ieviešanā. Tad nu lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamības sekretariāts aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par to, kuru valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizēšana būtu nepieciešama. Sekretariāts sola izvērtēt ierosinājumus un informēt par priekšlikumiem iestādes, kuras ir atbildīgas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.
Stephan Engberg on eID. 
