Ministru kabineta 10.februārī pieņemtie noteikumi paredz, ka  Latvijas tiesu portālā tiesas.lv publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.

Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, publicējot spriedum, šie dati tiks dzēsti, aizstājot ar atbilstošu norādi.

Publicēta tiks arī informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam.

CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir sagatavojis likumprojekts „Elektronisko pakalpojumu likums”. Likumprojekts nosaka vienotu kārtību valsts un pašvaldību iestāžu elektronisko pakalpojumu izveidei.  Šobrīd normatīvie akti neparedz vienotu kārtību valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijai un, līdz ar to, iestādes katra patstāvīgi veido savu pakalpojumu elektronizācijas kārtību.

Likumprojektā tiek izskaidrota ar elektroniskajiem pakalpojumiem saistītā terminoloģija, noteikti vispārējie pakalpojumu sniegšanas principi, personas identifikācijas un autentifikācijas nosacījumi elektroniskā vidē, kā arī reglamentētas pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesā.

16.decembrī Ministru kabinets pienēma zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta  sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”. Saskaņā ar ziņojumu divu gadu laikā ievērojami pieaudzis droša e-paraksta pieprasījums. Tomēr tiek atzīts - lai arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir nodrošināti ar droša e-paraksta radīšanas līdzekļiem un viedkaršu lasītājiem, plaša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm nav izplatīta.

Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts plāno rīt, 2008. gada 11. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē  izsludināt  elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu. Tās mērķis ir ieviest Latvijā jaunu personu apliecinošu dokumentu - elektroniskās identitātes (e-ID) kartes, kas atbilstu Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas standartiem un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un apliecinātu personas identitāti arī elektroniskā vidē. Tāpat paredzēts, ka e-ID kartes ietvers droša e-paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus.

Līdz ar to e-ID kartes varēs izmantot gan kā personu apliecinošu dokumentu, ceļošanai iekšzemē un ES valstīs, gan kā autentifikācijas rīku elektroniskā vidē piekļuvei valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, kā arī - kā droša e-paraksta nesēju.

Plānots, ka e-ID karšu noformēšanas, personalizācijas un izsniegšanas procesu nodrošinās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un pirmās e-ID kartes varētu ieviest 2010. gada pirmajā pusē.

Vairāk par koncepciju var lasīt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta mājas lapā, bet ar pašu koncepciju var iepazīties šeit.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts bieži tiek kritizēts par nepietiekamu aktivitāti elektronisko pakalpojumu ieviešanā. Dažkārt tam tiek pārmests par resursu tērēšanu ne īpaši vajadzīgu e-pakalpojumu izstrādē un ieviešanā. Tad nu lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamības sekretariāts aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par to, kuru valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizēšana būtu nepieciešama. Sekretariāts sola izvērtēt ierosinājumus un informēt par priekšlikumiem iestādes, kuras ir atbildīgas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.

e-ID Eiropā

by Atis

Uzdūros vienam pētījumam par e-ID jeb identitāti elektroniskā vidē: Siddhartha Arora - Review and Analysis of Current and Future European e-ID Schemes. Tajā aplūkota esošā dažādu valstu (galvenokārt Eiropas) pieredze, kā arī nākotnes plāni.

Latvija Latvijas Pasta elektroniskais paraksts vairs nav vienīgais līdzeklis ar kuru var autentificēties portālā latvija.lv elektronisko pakalpojumu saņemšanai – no šodienas izmantot var arī ar Swedbankas/Hansabankas internetbankas autentifikāciju:

autentifikacija

Līdz ar to šis pasākums varētu būt pieejamāks krietni lielākai daļai iedzīvotāju. Šobrīd ar šo autentifikāciju ir pieejami četri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtie pakalpojumi:

Kategorijā „Dzīves vieta, nekustamais īpašums, būvniecība”:

- Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā

- Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē

Kategorijā „Tiesību aizsardzība, personas statuss un dokumenti, patērētāju tiesības, valsts iepirkumi”:

-Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā

-Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi

Četri pakalpojumi, protams, nav daudz, bet ceru, ka pakalpojumu klāsts, kuriem var izmantot Swedbankas autentifikāciju pieaugs. Tāpat ceru, ka drīzumā varēs izmantot arī citu banku autentifikācijas  līdzekļus. Līdz ar to bažām par Latvijas Pasta “monopolu” autentifikācijā portāla latvija.lv e-pakalpojumu izmantošanā nebūs pamata.

Starp citu - ar Firefox man gan tas pasākums nez kāpēc nedarbojās, bet ar Internet Explorer nekādu aizķeršanos nebija. Kā ir jums?

Aptuveni gadu atpakaļ viens otrs mēģināja testēt valsts iestāžu mājas lapas meklējot to drošības problēmas, izmantojot tā saucamās “SQL injekcijas”. Toreiz sacēlās brēka. Tautas domas dalījās: vieni slavēja puiku par uzcītību, otri teica, ka puikam jāsēž ilgi gadi. Laiks ir pagājis un viss kā vienmēr pierimis. Neesmu arī dzirdējis, ka kāds kaut kur par šādiem testiem būtu iesēdināts.

Šodien nolēmu pašķirstīt biezas grāmatas un pameklēt kāda gan atbildība draud šādiem brīvprātīgajiem sistēmu drošības auditoriem, kā arī tiem, kas iet mazliet tālāk par vienkāršu ziņkārības apmierināšanu.

Lasīt tālāk…

Nākamā lapa »