EDSO ir publicējis pētījumu par naida virzītiem noziegumiem (hate crimes) Eiropā 2008. gadā. Pētījums pieejams lejupielādēšanai par brīvu PDF formātā.
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Lasīt tālāk…
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis – Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
Norvēģijas izglītības un zinātnes ministrs ir paziņojis, ka vēlas legalizēt failu apmaiņu. Kā uzsver, mūzikas industrijai vajadžetu izmantot internetu, nevis ar to cīnīties. “Visi iepriekšējie tehnoloģiskie uzlabojumi tika sagaidīti ar bailēm, ka tie iznīcinās iepriekšējos formātus. Taču TV nenogalināja radio, internets nenogalināja grāmatas un lejupielādes nenogalinās mūziku,” viņš norāda. Ierakstu kompānijām jāatrod sistēma, kas dod labumu gan lietotājiem, gan māksliniekiem.
Avots: TorrentFreak
CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).
Scribd piedāvā bezmakasas lasīšanai (gan tiešsaistē, gan lejupielādējot) apjomīgu (835 lappuses) Pītera Maršala (Peter Marshall) grāmatu “Demanding the Impossible – History of Anarchism“. Šā ir viena no lielākajām esejām par tēmu un ietver nozīmīgākās kustības, personas un idejas, kurām ir saistība ar anarhismu (pat ja paši šo ideju nesēji sevi nesauc par anarhistiem): sākot ar taoistu mūkiem līdz pat 70-to gadu pankiem. Īpaši iesako tiem, kuriem anarhisms saistās tikai ar grautiniem un kaiminmājas kāpņutelpas piečurāšanu.
Tērēt mazāk – tas nebūt nenozīmē dzīvot sliktāk. Svarīgi apzināties, vai tēriņi ir tā vērti. Turklāt daudzas lietas dzīvē ir bez maksas vai iegūstamas ar nelielu resursu patēriņu. Taču pats būtiskākais – saprast kuras lietas dzīvē mums ir nepieciešamas un kures – nē.
Daži labi padomi tam, kā dzīvē iegūt vairāk tērejot mazāk, ir atrodami bezmaksas e-grāmatā Thriving on Less: Simplifying in a Tough Economy.
Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.
Public domain varētu tulkot kā sabiedrisko īpašumu. Senāk (18. un 19.gadsimtā) Amerikas Savienotajās Valstīs šo terminu attiecināja uz zemēm, kurām nebija īpašnieka jeb īpašnieks bija sabiedrība. Taču tagad šo terminu galvenokārt saista ar autortiesībām, īpaši anglosakšu tiesību loka zemēs. Ar šo terminu tiek apzīmēti darbi, kuru izmantošanu neierobežo autortiesības. Parasti šādi darbi tiek īpaši noteikti normatīvajos aktos (piemēram, autortiesības neattiecas uz tiesas nolēmumiem) vai darbiem notek to aizsardzības termiņš (Latvijā un lielākajā daļā Rietumvalstu tas ir 70 gadi pēc autora nāves). Agrāk ASV liela daļa darbu bija “sabiedriskais īpašums”, jo tiem bija īss aizsardzības termiņš kā arī autortiesības vajadzēja īpaši reģistrēt (pretstatā mūsdienām). Daudzi brīvās kultūras piekritēji šos laikus asociē ar brīvās kultūras zelta laikmetu.
Jāsaka, ka Latvijas autortiesībās nepastāv analogs terminam “public domain” – atbilstošie darbi tiek dēvēti vai nu par neaizsargājamiem darbiem (Autortiesību likuma 6.pants) vai darbiem, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš (Autortiesību likuma 39.pants). Ideja tā pati – šādus darbus var brīvi izmantot ikvens nemaksājot autoratlīdzību. Tiesa, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.
Saistībā ar šo – Džeims Boils ir publicejis grāmatu ar nosaukumu “The Public Domain: Enclosing the Commons of the Mind“, kurā apskata apskata ideju par intelektuālajiem darbiem kā sabiedrisko īpašumu, autortiesību vēsturi un to, kāpēc mūsdienās gandrīz itviss itelektuālaisīpašums kādam pieder. Grāmata ir lejupielādējama bez maksas un tiek izplatīta ar Creative Commons Attribution-Noncommercial-Share Alike licenci.
