Glāzgovas pilsētas dome beidzot ir atcēlusi aizliegumu izrādīt Glasgovas kinoteatros filmu “Braiena dzīve”, ko tā pieņēma pirms 30 gadiem – līdz ar fimas iznākšanu 1979.gadā.
Kā vēsta mosnet.com, ar 30.jūniju Ukrainā spēkā ir stājies likums, kurš aizliedz gan iegūt, gan izplatīt pornogrāfiskus materiālus. Sods par šādām darbībām – līdz pat trīs gadiem ieslodzījumā. Pornogrāfiski ateriāli var tikt iegūti tikai “medicīniskos nolūkos”.
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis – Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
Domāju, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par Lielo Ķīnas ugunsmūri – par mto, ka Ķīnas valdības iestādes filtrē informāciju internetā un bloķē pieeju nevēlamām mājas lapām. Ķīnas piemēram nu vēlas sekot Austrālija. Austrālijas valdība vēlas ieviest visaptverošu filtru tīklu, kuru veidotu 2 līmeņi:
Tas nozīmē, ka Austrālijas iedzīvotājiem nebūs pilnvērtīgas pieejas visiem interneta resursiem. Pagaidām Austrālijas valdība neatklāj, pēc kādiem principiem tiks atlasīts un veidots “nevēlamās” informācijas saraksts.Austrālijas valdībai jau ir saraksts ar 1300 bloķējamām saitēm, bet tas varētu izaugt līdz pat 10`000 saišu. Šo sarakstu veidotu Australian Communications and Media Authority “melnais saraksts”, kā arī Internet Watch Foundation “melnais saraksts. Taču atliek atcerēties tikko izskanējušo skandālu par wikipedia.org cenzūru, lai saprastu, kādas šim pasākumam būs sekas. Valdība, lai atvairītu pārmetumus cenzūrā gan cenšas norādīt, ka sistēma būs līdzīga Skandināvijas “Telenor” sistēmai un ierobežos piekļuvi tikai skaidri identificētām lapām ar nelikumīgu saturu. Taču arī tas neizklausās pārliecinoši, jo “Telenor” tiek izmantota, lai bloķētu pieeju The Pirate Bay lapai. Pēdējie, savukārt, norāda, ka šāda bloķēšana ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un sola sūdzēt bloķētājus tiesā.
Būtiski piebilst, ka informācija, ko iecerējuši cenzēt valdības vīri atbilst klasifikācijas “R18+”, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir pilnībā legāla, bet pieejama tikai personām, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
Cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvju grupas šo Austrālijas valdības iniciatīvu uzskata par lielāko apdraudējumu vārda brīvībai kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, kad Austrālijā pastāvēja lielākā cenzūra Rietumu valstīs.
Papildus resursi:
Kā ziņo ZDNet, seši Lielbritānijas interneta pakalpojumu sniedzēji filtrē pieeju interneta enciklopēdijai wikipedia.org. Tam par iemeslu ir šīs lapas nonākšana organizācijas Internet Watch Foundation “melnajā sarakstā” par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Bērnu pornogrāfija, kuras izplatīšana tiek pārmesta wikipedia.org ir Vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņš – uz tā attēlota kaila pirmspubertātes vecuma meitene. Šis albums jau bija aizliegts daudzās valstīs kopš tā iznākšanas, līdz grupa nomainīja tā noformējumu.
Wikipedia.org satura filtrēšana ir radījusi problēmas tiem Lielbritānijas iedzīvotājiem, kas izmanto šos pakalpojumu sniedzējus – viņiem ir problēmas rediģēt wikipedia.org saturu.
Jāpiebilst, ka internet Watch Foundation ir nevalstiska Lielbritānijas organizācijas, kas mēklē nelegālu saturu internetā un attiecīgi veido “melnos sarakstus”. Minētais albuma vāciņš tika identificēts kā “iespējami nelegāls saturs” un iekļauts sarakstā. Interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma bloķēt sarakstā esošās saites, taču daļa to dara. Tā ir daļa no “pašregulācijas” politikas. Tomēr iepriekš minētais gadījums liecina, ka nekritiska pieeja šādiem sarakstiem var novest līdz satura cenzūrai.
Papildus informācija:
Nesen izskanēja ziņa, ka Ķīna novēro un cenzē (un, protams, saglabā vēlākai izmantošanai – mutes palaidēju atrašanai un sodīšanai) tiešsaistes ziņojumus, kas nosūtīti izmantojot Ķinas portālu TOM Online. Par to jau rakstīja gan Tribīne, gan Datuve. Vien norādīšu, ka pētījums ir pieejams šeit (PDF formātā).
Tas, ka Ķina cenzē internetu nav nekāds jaunums. Sautraucošs ir kas cits. Proti, cenzētājs ir Ķīnas operatora TOM un eBay kopuzņēmums TOM-Skype, bet informācijas vākšanu un cenzēšana notiek izmantojot Skype programmatūru. Tas ir pretrunā Skype dotajiem apgalvojumiem, ka programmatūra nodrošina pilnīgu drošību un lietotāju privātumu, pat lietotājiem Ķīnā.
Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta 17.jūnijā apstiprināja likumu par mēdijiem, kas pastiprinās esošās prasības medijiem. Pirmo reici likums tiks attiecināts arī uz internetu. Ja līdz šim Baltkrievijas varas iestādes izmantoja netiešus paņāmienus cīņā ar opozīcijas presi, tad šis likums faktiski legalizēs cenzūru.
Pēc likuma spēkā stāšanās visiem esošajiem preses izdevumiem gada laikā būs atkārtoti jāpārreģistrējas. Turklāt jāpārreģistrējas būs ikreiz, kad mainīsies izdevuma adrese vai izdevums neiznāks sešus mēnešus (šobrīd tas ir gads). Katra pārreģistrācija medijam, kas pilnībā nepakļaujas varas iestādēm draud ar iespējamu atteikumu, kas nozīmē darbības izbeigšanu.
Lai žurnālists varētu strādāt ārvalstu masu medijos, tam jābūt akreditētam valsts iestādēs. Pretējā gadījumā viņam var tikt uzlikts sods. faktiski tas nozīmē, ka ikvienam baltkrievu žurnālistam, kurš raksta ārzemju preses izdevumiem jābūt akreditētam.
Tāpat likums liegs Baltkrievijas medijiem saņemt palīdzību no ārvalstīm, izņemot ja tie ir šī media dibinātāji. Līdz šim tieši ārvalstu personu un organizāciju palīdzība ļāva izdzīvot daudziem opozīcijas preses izdevumiem.
Avots: RSF
Zinātkāre ir ļoti laba lieta. Tikai vajag būt ļoti uzmanīgiem, izvēloties pētāmo objektu. Citādi var iziet kā vienam Notingemas Universitātes studentam. 22 gadus vecais Rizvans Sabirs (Rizwaan Sabir) bija sadomājies rakstīt maģistra darbu par teroristu organizāciju taktiku. Viņš tika aizturēts par to, ka ir ieguvis nelikumīgu informāciju – al-Qaida treniņu rokasgrāmatu. Kaut arī lejupielādējis šo rokasgrāmatu viņš tika no ASV valdības mājas lapas. Turklāt, kā uzsvēra Rizvana darba vadītājs, šī informācija viņam ir nepieciešama maģistra darbam.
Acīm redzot “jūtīgu” tematu pētīšana ir visnotaļ riskanta lieta arī tādā valstī kā Lielbritānija. Drošāk ir pētīt, piemēram, kukaiņus. Ja vien arī tas pēkšņi nekļūst par politisku jautājumu. Šis ir tikai vēl viens no daudzajiem gadījumiem, kas parāda, ka, izmantojot terorismu kā ieganstu, varas iestādes ar plašu vēzienu ir aizslaucījušas pilsoņtiesības nebūtībā.
Ak vai! Tikko atcerējos, ka arī es reiz pirms gadiem 10 rakstīju kursa darbu par terorismu. Ceru, ka pēc manis neviens neatnāks.
Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministri pagājušo piektdien (18.aprīlī) vienojās, ka jāparedz kriminālatbildība par tādas informācijas izplatīšanu, kas mudina uz terorismu. Tas ietvertu arī informācijas publicēšanu par to, kā pagatavot spridzekļus. Turklāt šīm darbībām jābūt sodāmām arī tad, ja tās veiktas internetā. Par vienotu rīcību cīņā pret terorismu dalībvalstis vienojās jau 2002.gadā, taču neietvēra aktivitātes internetā. (Avots: Deutche Welle Online) Lasīt tālāk…
Ja pirms gadiem desmit piecpadsmit cenzūra tīklā likās visai nereāla un to savos prātos apspēlēja vien anti-utopisti, tad šobrīd tā jau ir ikdiena. Turklāt par vēlmi filtrēt un visai pamatīgi kontrolēt interneta plašumus nāk ne vien no autoritārām valstīm vai mūsu pašu Dievzemītes bajāriņi, bet pat valstis, kuras sevi dēvē par demokrātijas citadelēm.
Tāpēc tīkla brīvības aktīvisti no dažādām organizācijām ir apvienojuši spēkus un nesen izdevuši grāmatu / pētījumu ar nosaukumu “Access Denied: The Practice and Policy of Global Internet Filtering” par satura regulējumu internetā 40 dažādās valstīs.
