Eiropas Savienība Parlaments 27. septembrī pieņēma lēmumu ierobežot telefona sarunu un datu pārtveršanas jeb tā saucamo “izsekošanas” tehnoloģiju eksportu uz valstīm, kas izmanto šos rīkus, lai pārkāptu vai ierobežotu cilvēktiesības, demokrātijas pamatprincipus vai vārda brīvību. Lēmums tapis reaģējot uz ziņām, ka arābu valstu valdības eiropiešu tehnoloģijas izmantotāja, lai apspiest „Arābu pavasari” šā gada sākumā. Lēmuma izpilde ir atstāta katras dalībvalsts ziņā.
Britu premjers Deivids Kamerūns, reaģējot uz ziņām, ka nemiernieki aktīvi izmanto sociālos tīklus (jo īpaši Facebook un Twitter) un saziņas līdzekļus (kā BlackBerry Messenger), lai koordinētu savu darbību, paziņoja, ka valdība izskata veidus, kā cenzēt sociālos tīklus. Viņš aicina Twitter, Facebook, and Blackberry dzēst ziņojumus, kas varētu iedvesmot turpmākiem nemieriem valstī. Twitter jau „Arābu pavasara” sākumā paziņoja, ka nepakļausies valdību spiedienam cenzēt sarunas savā tīklā vai bloķēt lietotāju kontus. Tāpat viņš norādīja, ka medijiem, piemēram, BBC un Sky News, būtu jāiesniedz policijai neizmantotais safilmētais materiāls, kam mediji iebilst baidoties par savu redakcionālo neatkarību.
Deivida Kamerūna paziņojums skan ironiski, jo ne tik sen – šī gada februārī – britu premjers, sniedzot uzrunu Kuveitā, paziņoja, ka izpausmes brīvība ir jārespektē „Tarira laukumā tāpat kā Trafalgaras laukumā”. Jāatzīmē, ka šādi paziņojumi norāda uz „demokrātisko” valstu vadītāju divkosību, sludinot principus, kuri netiek ievēroti pašu valstīs.
FITwatch ir organizācija, kas seko līdzi policijas aktivitātēm saistībā ar informācijas ievākšanu par politiskajem aktīvistiem. Britu policijai ir pat īpašas vienības (Forward Intelligence Teams), kas pastāvīgi vāc informāciju par politiskajiem aktīvistiem, tajā skaitā – tos filmējot un fotografējot. Taču šāda informācijas vākšana bieži vien notiek prettiesiski.
Tātad Britu policijai ir iemesls nemīlēt politiskos aktīvistus no FITwatch. Tāpēc tā ķērās pie vienkārša līdzekļa – FITwatch mājas lapas dzēšanas. Tā nosūtīja lapas uzturētājam ASV formālu pieprasījumu mājas lapu dzēst, norādot, ka lapa tiek izmantota “kriminālām aktivitātēm”. Lapas uzturētājs, protams, īpaši neiedziļinājās lapas saturā un to dzēsa.
Tiesa, ņemot vērā saiedrības spiedienu, policija ir atsaukusi savu rīkojumu un FITwatch mājas lapa atkal darbojas.
Ko no tā mācīties?
1. Vara tiek izmantota prettiesiski un cenzūras mēģinājumi notiek pat tādās “demokrātijas citadelēs” kā Lielbritānija.
2. Arvien biežāk tiek pierādīts, ka mājas lapas turēšana citā valstī ne vienmēr ir risinājums, kā nodrošināt savas lapas “neaizskaramību”. Praktiski ikviena valsts var mēģināt realizēt savu jurisdikciju pār mājas lapu, ja uzskata, ka tā skar tās intereses, neatkarīgi no mājas lapas atrašanās vietas.
3. Sociālie mediji ir spēks.
Ķīnas skolas paklusām noņem interneta satura filtrēšanas programmas jeb tā saucamo “Zaļo dambi” (Green Dam), kuru jūlija sākumā tām piespiedu kārtā bija jāsāk lietot. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tehniskās problēmas, kuras rada šī programma nesaderības dēļ ar citām programmām.
Jau iepriekš Ķīna ateicās no plāniem instalēt filtrēšanas programmatūru uz visiem datoriem, kas tiek pārdoti pēc 1.jūlija. Tomēr skolām šī prasība joprojām ir obligāta. Par spīti tam vairākas skolas Pekinā atsakās no tās lietošana, lai nodrošinātu normālu datoru darbību un mācību procesu.
ASV aģentūra, kura uztur Voice of America, piektdien paziņoja, ka meklē iespējas, kā ziņām ļaut izkļūt cauri Interneta filtriem tādās valstīs, kā Ķīna un Irāna. Šobrīd top programma, kas ļautu populārus e-pasta servisus kā, piemēram, Gmail, Yahoo! Mail vai Hotmail padarīt par tiešsaistes ziņu nesējiem. Lai radītu drošus ziņu pārraides kanālus plānots izmantot populārajos tiešsaistes e-pasta servisos uzturētās šifrēšanas iespējas.
Vairāk: US building tech tools to foil online censors
Glāzgovas pilsētas dome beidzot ir atcēlusi aizliegumu izrādīt Glasgovas kinoteatros filmu “Braiena dzīve”, ko tā pieņēma pirms 30 gadiem – līdz ar fimas iznākšanu 1979.gadā.
Kā vēsta mosnet.com, ar 30.jūniju Ukrainā spēkā ir stājies likums, kurš aizliedz gan iegūt, gan izplatīt pornogrāfiskus materiālus. Sods par šādām darbībām – līdz pat trīs gadiem ieslodzījumā. Pornogrāfiski ateriāli var tikt iegūti tikai “medicīniskos nolūkos”.
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis – Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
