Scribd piedāvā bezmakasas lasīšanai (gan tiešsaistē, gan lejupielādējot) apjomīgu (835 lappuses) Pītera Maršala (Peter Marshall) grāmatu “Demanding the Impossible – History of Anarchism“. Šā ir viena no lielākajām esejām par tēmu un ietver nozīmīgākās kustības, personas un idejas, kurām ir saistība ar anarhismu (pat ja paši šo ideju nesēji sevi nesauc par anarhistiem): sākot ar taoistu mūkiem līdz pat 70-to gadu pankiem. Īpaši iesako tiem, kuriem anarhisms saistās tikai ar grautiniem un kaiminmājas kāpņutelpas piečurāšanu.
Tērēt mazāk – tas nebūt nenozīmē dzīvot sliktāk. Svarīgi apzināties, vai tēriņi ir tā vērti. Turklāt daudzas lietas dzīvē ir bez maksas vai iegūstamas ar nelielu resursu patēriņu. Taču pats būtiskākais – saprast kuras lietas dzīvē mums ir nepieciešamas un kures – nē.
Daži labi padomi tam, kā dzīvē iegūt vairāk tērejot mazāk, ir atrodami bezmaksas e-grāmatā Thriving on Less: Simplifying in a Tough Economy.
Public domain varētu tulkot kā sabiedrisko īpašumu. Senāk (18. un 19.gadsimtā) Amerikas Savienotajās Valstīs šo terminu attiecināja uz zemēm, kurām nebija īpašnieka jeb īpašnieks bija sabiedrība. Taču tagad šo terminu galvenokārt saista ar autortiesībām, īpaši anglosakšu tiesību loka zemēs. Ar šo terminu tiek apzīmēti darbi, kuru izmantošanu neierobežo autortiesības. Parasti šādi darbi tiek īpaši noteikti normatīvajos aktos (piemēram, autortiesības neattiecas uz tiesas nolēmumiem) vai darbiem notek to aizsardzības termiņš (Latvijā un lielākajā daļā Rietumvalstu tas ir 70 gadi pēc autora nāves). Agrāk ASV liela daļa darbu bija “sabiedriskais īpašums”, jo tiem bija īss aizsardzības termiņš kā arī autortiesības vajadzēja īpaši reģistrēt (pretstatā mūsdienām). Daudzi brīvās kultūras piekritēji šos laikus asociē ar brīvās kultūras zelta laikmetu.
Jāsaka, ka Latvijas autortiesībās nepastāv analogs terminam “public domain” – atbilstošie darbi tiek dēvēti vai nu par neaizsargājamiem darbiem (Autortiesību likuma 6.pants) vai darbiem, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš (Autortiesību likuma 39.pants). Ideja tā pati – šādus darbus var brīvi izmantot ikvens nemaksājot autoratlīdzību. Tiesa, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.
Saistībā ar šo – Džeims Boils ir publicejis grāmatu ar nosaukumu “The Public Domain: Enclosing the Commons of the Mind“, kurā apskata apskata ideju par intelektuālajiem darbiem kā sabiedrisko īpašumu, autortiesību vēsturi un to, kāpēc mūsdienās gandrīz itviss itelektuālaisīpašums kādam pieder. Grāmata ir lejupielādējama bez maksas un tiek izplatīta ar Creative Commons Attribution-Noncommercial-Share Alike licenci.
The Personal Democracy Forum nesen izdevis grāmatu "Rebooting America". Tā ir antoloģija, kurā ietvertas 44 esejas ar idejām par valsts pārvaldes elektronizēšanu un pārorientēšanu uz / pielāgošanu interneta laikmetam. Grāmata ir pieejama lejupielādēšanai par brīvu, kā arī to var pasūtīt “normālas” grāmatas formā.
Iznākusi Džonatana Zitraina (Jonathan Zittrain) grāmata “Interneta nākotne un kā to apturēt” (The future of the internet and how to stop it) par tiesībām kibertelpā. Grāmatu var iegādāties papīra formātā
vai arī lejupielādēt par brīvu (PDF forātā), jo šī grāmata, tāpat kā Lorensa Lessiga “Ideju nākotne” ir iznākusi ar Creative Commons licenci.
Daudzi jau noteikti būs dzirdējuši, ka no šodienas Platforma Records piedāvā lejupielādēt mūziku bez maksas. Kopumā pieejamas 50 tūkstoši dziesmas no vairāk nekā 200 latviešu izpildītājiem ar kvalitātes rādītāju no 192 līdz 320 Kb/s bez jebkādiem digitālo tiesību ierobežojumiem. Protams, ir daži “bet”. Lai lejupielādētu mūziku, ir jāreģistrējas, bez maksas lejupielādēt dienā var tikai 10 dziesmas, pirms katras dziesmas lejupielādes jānoskatās 4 sekundes garš reklāmas klips. Taču šī ir iespēja legalizēt vismaz daļu savas latviešu mūzikas kolekcijas. Kāpēc neizmantot?
vai arī 
