ASV aģentūra, kura uztur Voice of America, piektdien paziņoja, ka meklē iespējas, kā ziņām ļaut izkļūt cauri Interneta filtriem tādās valstīs, kā Ķīna un Irāna. Šobrīd top programma, kas ļautu populārus e-pasta servisus kā, piemēram, Gmail, Yahoo! Mail vai Hotmail padarīt par tiešsaistes ziņu nesējiem. Lai radītu drošus ziņu pārraides kanālus plānots izmantot populārajos tiešsaistes e-pasta servisos uzturētās šifrēšanas iespējas.
Vairāk: US building tech tools to foil online censors
Creative Commons licences kļūst arvien populārākās. Piemēram, flickr ir pievienojis iespēju bilžu publicētājiem izvēlēties vienu no Creative Commons licencēm. Ne tikai ASV, bet arī Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas izplatīt savus darbus saskaņā ar kādas no Creative Commons licences noteikumiem.
Tomēr līdz šim tiesās nav bijušas lietas par Creative Commons licenču pārkāpumiem. Līdz šim es biju dzirdējis tikai par Bulgārijas tiesas skatīto Jeļenko Jeļenkova (Elenko Elenkov) prasību pret laikrakstu “24 hours” par to, ka laikraksts publicējis viņa bildi nenorādot autoru, kaut gan bilde bija licencēta ar Creative Commons licenci, kuras prasība ir norādīt autoru. Taču prasība nesatur tiešu atsauci uz uz Creative Commons, līdz ar to tiesa nemaz neskatīja jautājumu par šīs licences piemērojamību un tās noteikumu pārkāpumu (autora tiesības prasīt norādīt tā vārdu pie publikācijas ir autortiesību “standarts” un parasti ir noteiktas ar likumu; piemēram, Latvijā).
Tāpēc viens no pirmajiem spriedumiem šajā saistībā ar Creative Commons varētu būt vakardienas ASV Federālās tiesas spriedums, kas atzīst, ka Creative Commons ir licence (nevis līgums) un tās noteikumu ievērošana ir priekšnoteikums darba izmantošanai. Savukārt šīs licences pārkāpums ir uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.
Lai arī uz Latviju šis spriedums nekādi neattiecas, šis spriedums parāda, ka vismaz ASV tiesas atzīst Creative Commons licences. Neredzu iemeslu, lai Latvijā būtu savādāk.
Pagājušajā nedēļā (15.04.2008), Kalifornijas Augstākā tiesa ar 4 balsīm pret 3 atzina, ka viendzimuma laulības ir likumīgas. Pie šāda atzinuma tiesa nonāca rūpīgi izanalizējot konstitūciju. Tiesa savu lēmumu balstīja uz apsvērumu, ka tiesības uz laulību ir pamattiesības, tāpēc to realizācijā nedrīkst pieļaut diskrimināciju – tajā skaitā pēc seksuālās orientācijas. Tradīcijas un diskriminācijas vēsturiskās saknes nav pietiekams arguments, lai šīs tiesības liegtu homoseksuālistiem. Tāpat nepamatots ir apgalvojums, ka homoseksuāļu laulības apdraud heteroseksuāļu laulības.
Pēc Masačūsetsas Kalifornija ir jau otrais štats ASV, kurā geju laulības ir atzītas tādā pat mērā, kā heteroseksuāļu laulības.
Sprieduma teksts pieejams šeit vai šeit (PDF fails). Sīkāk par šo lietu var lasīt ACLU blogā un Slate.
Internets ir tā vieta, kur saskaras dažādu valstu tiesības. Vienas valsts iedzīvotājs var publicēt informāciju otrā valstī, bet to lasīs vēl citās valstīs dzīvojošie. Un ikviena no iesaistītajām valstīm gribēs kontrolēt šo informāciju.
Gribēšana ir viena lieta, bet varēšana – cita. Tomēr, tādām valsīm kā ASV ir visai liela teikšana interneta vidē. Proti, liela daļa domēnvārdu tiek reģistrēti ASV. Šādā veidā kāds Britu pilsonis, kurš darbojās Spānijā un piedāvāja eiropiešiem ceļojumus uz Kubu, zaudēja 80 domēnus, jo ASV Valsts kasei bija aizdomas, ka viņš palīdz ASV pilsoņiem apmeklēt Kubu, tā pārkāpjot ASV noteikto aizliegumu. Bez tiesas un skaidrošanās. ASV bāzētajam domēnu reģistra kompānijai eNom Inc. pietika ar informāciju, kas publicēta ASV Valsts kases mājas lapā, lai anulētu šos domēnus.
Līdz ar to neviens, kurš reģistrējis savus domēnus, izmantojot citu valstu kompāniju pakalpojumus nevar būt pasargāts no šādiem gadījumiem. Sīkāk par šo lietu var lasīt The New York Times.
AlterNet ir interesants raksts par sabiedrību un revolūcjas iespējamību ASV. Tas viss, protams, vēlēšanu iespaidā. Kaut arī šķieteami tas mūs neskar, palasīt ir interesanti. Jo vairāk tāpēc, ka ASV lielā mērā ietekmē arī Latvijas politiku. Turklāt dažas tendences ir līdzīgas. Protams, es nedomāju, ka ASV tuvākajā laikā sagaida revolūcija – lielākā tautas masa tur šķiet joprojām kūtra un apmierināta ar esošo stāvokli, bet aktīvisti vēl nav savākuši savu “kritisko masu”. Tomēr pieļauju kādu “puķubērnu revolūcijas” atkārtošanos. Tikai ar citām izpausmēm.
Cretive Commons sadarbībā ar Public.Resource.Org un Electronic Frontier Foundation ir iegādājušies un nodrošinājuši brīvu pieeju ASV tiesu materiāliem (tajā skaitā ASV Augstākās tiesas un Apelāciju tiesu nolēmumiem) apmēram 2 miljonu lappušu apjomā. Kaut arī teorētiski šie dokumenti nekad nav bijuši autortiesību objekts (arī Latvijā uz normatīvajiem aktiem neattiecas autortiesības), šīm organizācijām nācās pirkt dokumentu elektroniskās versijas no privātpersonas.
Uz Latviju šai lietai, protams, nekādas ietekmes nav. Taču tas varētu noderēt tiem, kurus interesē ASV tiesības vai konkrētu jautājumu tiesiskais risinājums tur.
Ņemot vērā lielo daudzumu RIAA izsūtīto pirmstiesas brīdinājuma vēstuļu daudzumu, Ohaijo Universitāte ir nolēmusi kontrolēt savu datortīklu, lai bloķētu visu P2P failu apmaiņas programmu lietošanu. Studentiem, kurus pieķers lietojam šīs programmas, tiks liegta pieeja universitātes datortīklam.
Šī politika var uz laiku pamatīgi atslogot IT departamentu, taču tā nepalīdz risināt failu apmaiņas problēmas. Tā neapturēs “pirātismu”, jo studenti sāks lietot citus jau piejeamu failu apmaiņas rīkus, un tā noteikti neienesīs papildu naudu māksliniekiem. Lasīt tālāk…
Jūtas štata (ASV) likumdevēji plāno pieņemt noteikumus, kas štata interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) uzliktu par pienākumu nodrošināt, ka nepilngadīgajiem nav iespēju piekļūt “nepiedienīgiem” materiāliem internetā. Taču šāda plāna realizācija padarītu nelegālus atvērtos bezvadu tīklus, ja vien tie nav tie nav ierobežoti ar piekļuvi vienīgi noteiktiem cenzētiem portāliem.
Uzliekot IPS atbildību un pienākumus cenzēt noteiktu interneta apakštīklu ir tieši tāda pat shēma, kādu Ķīnas Komunistiskā partija izmanto savā “Lielajā Ķīnas ugunsmūrī”. Ķīna to izmanto, lai filtrētu ziņas un pornogrāfiju, taču tas nav īpaši efektīvi. Lietotāji, kam ir zināšanas vai motivācija, ātri atrod ceļus, kā apiet šos filtrus. Lasīt tālāk…
Interneta mazumtirdzniecības kompānija “Amazon.com” šogad gatavojas atvērt digitālo mūzikas ierakstu veikalu, kurā piedāvās miljoniem dziesmu bez pretkopēšanas aizsardzības (DRM), teikts trešdien izplatītajā kompānijas paziņojumā.
Kā zināms, pretkopēšanas aizsardzības tehnoloģija (copy protection technology) ierobežo patērētāju iespējas iegādātās mūzikas atskaņošanā ar dažādām ierīcēm.
Jaunā veikala digitālo katalogu licencējusi Lielbritānijas mūzikas ieraktu kompānija “EMI Group”.
Paredzams, ka “Amazon.com” veikalā iegādāto mūziku būs iespējams atskaņot arī ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas “Apple” ražotajos digitālās mūzikas atskaņotājos “iPod”, “Apple” konkurenta “Microsoft” izstrādājumos “Zune”, kā arī ierakstīt mūziku matricās savai lietošanai.
LETA
REUTERS
