ACTA kritizētājiem šobrīd pievienojušies gandrīz visi. 12. aprīlī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents Deivids Martins (David Martin) paziņoja, ka ieteiks Eiropas Parlamentam neapstiprināt nolīgumu. Pavisam nesen Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli) norādīja, ka ACTA paredzētie intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļi nav samērīgi ar indivīda tiesībām. Arī Eiropas Komisijas pārstāve Nelī Krusa (Neeli Kroes) nu atzīst, ka ACTA “ir pagalam”. Tāpat pret ACTA ir arī Eiropas Parlamenta partijas, kuras pārstāv vairāk kā pusi EP biedru.
Tas nozīmē, ka nolīgums Eiropas Parlamentā, visticamāk, netiks apstiprināts (ACTA pieņemšanas process attēlots šajā infografikā). Tomēr. Pret ACTA apstiprināšanu noskaņoto eiroparlamentāriešu ir tikai mazliet vairāk par ACTA atbalstītājiem. Pastāv iespēja, ka parlamenta biedri varētu balsot atšķirīgi no partijas nostājas. Tāpat balsošanas rezultātu var ietekmēt tas, ka daļa parlamentāriešu var nepiedalīties balsojumā.
Jāatceras, ka ACTA ir parakstījušas arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. No tām 6 (ieskaitot Latviju) ir atlikušas nolīguma ratifikāciju. Taču, ja dalībvalsts ratificē nolīgumu, tas kļūst saistošs attiecīgajai valstij neatkarīgi no to, vai nolīgumu apstiprina arī ES.
Šobrīd politiķu nostāju ļoti ietekmē sabiedrības viedoklis – tieši pateicoties plašajiem protestiem ACTA apstiprināšana ES apstājās. Taču pastāv drauds, ka noplūkot sabiedrības interesei par šo tēmu, ACTA var tikt apstiprināta gan ES, gan dalībvalstīs. Vai arī – klusībā tiks sagatavots cits, līdzīga satura dokuments.
Aptaujājot vairākus autortiesību ekspertus, Dienas bizness nonācis pie secinājuma, ka no pašas Latvijas vien atkarīgs tas, kā mēs tulkosim ACTA prasības un vai pielāgojot Latvijas normatīvos aktus nolīguma prasībām tas tiks darīts pietiekami saprātīgi. Diemžēl tieši ar saprātīgumu un sabiedrības interešu ievērošanu starpaturisko nolīgumu un Eiropas Savienības normatīvo aktu ieviešanā un vēlākā to piemērošanā nevaram īpaši lepoties, jo nereti šīs normas tiek iestrādātas normatīvajos aktos formāli, neiedziļinoties to būtībā un iespe’jamajās izvēlēs, bet gan ieviešot “pēc maksimuma”.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) izraisīja plašas diskusijas un protestus, kā rezultātā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu. Joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par ACTA un tās reālo ietekmi uz iedzīvotājiem un interneta brīvības principiem.
Tāpēc pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) izvērtēt ACTA atbilstību ES tiesību normām, un īpaši fundamentālajām tiesībām un brīvībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību. Šo soli komisija skaidro ar vēlmi kliedēt šaubas un baumas par nolīgumu, kā arī noņemt šī jautājuma sakarā sabiedrībā radušos spriedzi.
Lēmuma pieņemšana EST varētu prasīt 12-18 mēnešus. Tomēr, arī pozitīvs EST nolēmums (par to, ka ACTA atbilst ES normatīvajiem aktiem), ja tāds tiks pieņemts, nenozīmēs, ka ACTA neradīs draudus ES pilsoņu tiesībām. Katras dalībvalsts pašas ziņā būs nodrošināt savu normatīvo aktu ACTA prasībām un tā, ņemot vērā daudzās nolīgumā esošās izvēles normas un neskaidrās definīcijas, var notikt neatbilstoši ES pamattiesībām. Savukārt otrs apstāklis, kas jāņem vērā – kā prasības tiks ievērotas praksē.
Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde. Savukārt rīt, 1. martā, tiks rīkota noklausīšanās, kurā EP deputāti, akadēmiskās vides pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ES amatpersonas apspriedīs ACTA iespējamās priekšrocības un trūkumus.
Ja arī ES neratificēs ACTA, tas neliedz dalībvalstīm individuāli pievienoties līgumam. ACTA ir parakstījušas 22 no 27 ES valstīm. Tomēr ES savienības kā arī Vācijas un Polijas (kuras šobrīd ir apturējušas pievienošanās procesu) atbalsts ir būtisks nolīguma „iedzīvināšanai”.
Avoti:
- http://www.out-law.com/en/articles/2012/february/commission-asks-ecj-to-rule-on-acta-compatibility/
- http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/12/128
- http://www.bbc.co.uk/news/technology-17125469
- http://www.edri.org/ACTA_referral
Šodien daudzās valstīs notiek preotesti pret ACTA. Latvijā šāds protests paredzēts pirmdien. Iet vai neiet uz šo akciju, protams, ir katra paša izvēle. Tomēr tos, kas svārstās, es aizinātu piedalīties. Vairākas ES valstis kā Čehija un Polija ir atlikušas ACTA ratifikāciju.
Lai ari nolīgums neparedz neko radikāli jaunu, tomēr tajā (pretēji Ekonomikas ministrijas apgalvojumiem) ir ietvertas normas, kurām Latvijas normatīviem akti pilnībā neatbilst. Piemēram, var nākties pārskatīt Krimināllikumu, atkal ieviešot normas, no kurām reiz esam atteikušies.
Kaut arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir paziņojis, ka uz laiku atliek ACTA virzīšanu ratifikācijai Saeimā, tas ir tikai uz laiku. Lielākā ACTA problēma ir bijusi tās sagatavošanas slepenība un sabiedrības neiesaistīšana. Par nolīgumu sabiedrība uzzināja tikai tad, kad tā teksts tika “nopludināts internetā”. Tāpat nopietnas bažas rada apstāklis, ka šādu dokumentu tapšanā sagatavotāji uzklausa tikai lielos izklaides industrijas pārstāvjus, ignorējot sabiedrību, tortarp “mazos” un nekomerciālos autorus.
ASV ir (vismaz uz laiku) atlikušas SOPA un PIPA pieņemšanu, iespējams, arī Eiropas Savienība mazliet piebremzēs ar ACTA. Tomēr centieni padarīt autortiesibu regulējumu un kotroli stingrāku, bet sankcijas – lielākas, nerimsies. Nupat vakar International Intellectual Property Alliance izplatīja paziņojumu ar aicinājumu ASV valdībai vēl cītīgāk cīnīties ar “pirātismu”. Savukārt Eiropas Savienība paziņojusi par plāniem pārskatīt autortiesību jomu regulējošos aktus. Jau top jauna nolīguma – Trans-Pacific Partnership Agreement – projekts. Eiropas Savienība tajā gan nav iesaistīta – pagaidām. Tāpēc sabiedrībai nepieciešams paust savu viedokli šajos jautājumos un darīt lēmumpieņēmējiem zināmu, ka to interesē autortiesību politika.
Eiropas parlamenta uzdevumā tapis pētījums par ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement). Tajā paustas bažas par līguma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām un to, kā līguma prasības tiks ieviestas dalībvalstīs.
