brīvība.info

• Publicēts:marts 19th, 2008
• Komentāri:5 komentāri
• Kategorija:Izpausmes brīvība, Likumdošana

Daži padomi, kas noderēs ikvienam, kas vēlas fotografēt, lai saprastu, ko drīks un ko ne. Tie ir vispārēji principi, kas lielā mērā darbojas visās rietumvalstīs. Citās kultūrās, kā arī autoritārās valstīs (piemēram Baltkrievijā) šie principi var būt atšķirīgi. Piemēram, Ukrainā nedrīkst fotografēt miličus pildot dienesta pienākumus – vismaz tā bija vairākus gadus atpakaļ.

Ņem vērā, ka fotografējot var sadurties divas cilvēktiesības: tavas tiesības uz informāciju un izpausmes brīvību (tiesības fotografēt) un citu tiesības uz privātumu. Iedvesmu smēlos no Photojojo raksta.

1. Sabiedriskā (publiskā) vietā ikviens var fotografēt ko vien vēlas. Sabiedriska vieta – kas ir pieejama ikvienai personai, kas vien to vēlas (neatkarīgi no īpašumtiesībām) – parki, pagalmi utt. Ja kāds vēlas tevi ierobežot, viņam sava prasība ir jāpamato. “Drošības apsvērumi” nav pietiekams pamats, ja vien neatrodies slēgtā miltārā bāzē. Fotografējot sabiedriskā vietā nevar aizskart komercnoslēpumu. Arī lielveikals ir publiska vieta, lai arī atrodas privātīpašumā. Te gan jāņem vērā šīs vietas lietošanas noteikumi, kurus izdevis un darījis zināmus (piemēram, ar norādēm) vietas īpašnieks.

2. Atrodoties sabiedriskā vietā var fotografēt arī to, kas atrodas privātīpašumā. Piemēram, atrodoties parkā, vari fotografēt to, kas notiek blakusesošās privātmājas pagalmā.

3. Atrodoties privātīpašumā, jārespektē lūgums nefotografēt. Tas ietver arī zīmju norādes.

4. Atsevišķas stratēģiskas vietas (piemēram, militārās bāzes vai valsts robežas) var būt aizliegts fotografēt, ja tas var apdraudēt valsts drošību.

5. Cilvēkus (arī bez viņu piekrišanas) var fotografēt, ja tie atrodas sabiedriskā vietā – ja vien tas pašsaprotami nepārkāpj viņu tiesības uz personisko dzīvi (piemēram, fotografēšana sabiedriskajā tualetē).

6. Tev nevienam nav jāskaidro ko un kāpēc tu fotografē. Tāpat tev nevienam nav jāatklāj sava personība – izņemot policijas darbiniekus noteiktos gadījumos. 

7. Privātpersonām ir visai maz tiesību tevi ierobežot (tas attiecas arī uz apsardzes darbiniekiem). Mēģinājums tevi fiziski ietekmēt vai atņemt tev fotokameru var draudēt ar administratīvo vai pat krimināllietu un var būt pamats civilprasībai. Tiesa, aicinājums pamest privātu teritoriju vai nefotografēt tajā tev ir jārespektē. Paņemt tavu fotokameru drīks tikai policijas darbinieki noteiktos apstākļos un vienmēr – sastādot par to protoklu. Visos pārējos gadījumos tā būs zādzība vai laupīšana.

Ko darīt, ja tiec konfrontēts?

• Esi pieklājīgs un izturies ar cieņu. Uztver visu ar vēsu prātu un nesakāpini situāciju.
• Ja persona kļūst agresīva – izsauc policiju. Arī gadījumos, ja darīšana ir ar apsardzes darbinieku.
• Draudi, aizturēšana, fotokameras atņemšana ir nelikumīga rīcība. Ja kāds tā rīkojas, uzzini šīs personas vārdu, amatu (darba vietu) un pieprasi likumīgu paskaidrojumu šai rīcībai.
• Ja negribi iesaistīt policiju, mēģini sazināties ar personas priekšnieku vai uzņēmuma sabiedrisko attiecību nodaļu.
• Piezvani uz “Bez Tabu” vai līdzīgu raidījumu – varbūt viņus tavs stāsts ieinteresēs.
• Ja nepieciešams, publicē savu stāstu internetā.