- Publicēts:septembris 21st, 2009
- Komentāri:1 komentārs
- Kategorija:Autortiesības, Internets, Izpausmes brīvība, Likumdošana
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Iepriekšējo likuma versiju atcēla Francijas konstitucionālā tiesa, norādot, ka tas ir prettiesisks un neatbilst Francijas konstitūcijai. Arī šo likumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji, norādot, ka tas ir drauds personas brīvībai.
Citas Eropas valstis cieši seko līdzi likuma pieņemšanas gaitai, vēloties pieņemt līdzīgus normatīvos aktus. Līdzīgs normatīvais regulējums jau ir Zviedrijai. Tikmēr Lielbritānijā arvien spēcīgāka kļūst opozīcija šādām likuma iecerēm. Pret interneta pieejas liegšanu autortiesību pārkāpējiem iestājas mūziķi no tādām grupām kā Pink Floyd, Radiohead un Blur. Protams, netrūkst tādu, kas “atslēgšanu no interneta” uzskata par būtisku mūzikas industrijas pastāvēšanas priekšnosacījumu, piemēram Lilī Alena (Lily Allen) vai Džeims Blants (James Blunt).
Savukārt Eiropas Parlaments ir ieņēmis stingru nostāju pret šādu normu ieviešanu, norādot, ka “piekļuve internetam ir cilvēka pamattiesības”.
Tikmēr Brazīlijas tiesa nesen pieņēma lēmumu, kurā norāda, ka vienādranga tīklu (peer-to-peer) programmatūra, kas ļauj apmainīties ar mūziku, ir nelikumīga. Turpretim Austrālija paziņojusi, ka nebloķēs vienādranga tīklu datu plūsmu.


1 komentārs
Žel man to francūžus