brīvība.info

• Publicēts:maijs 15th, 2008
• Komentāri:4 komentāri
• Kategorija:E-pārvalde, Likumdošana

Šodien aabele nosūkstījās, ka Latvijas Pasts savam e-paraksta risinājumam izmantoto MicroSoft tehnoloģiju dēļ “e-nacisms mūsu valstī sit augstu vilni”. Diemžēl viņa lapā komentēšanas iespēja ir liegta, tāpēc izteikšos šeit.

Pirmkārt, norādīšu, ka Latvijas Pasta izsniegtie sertifikāti nav vienīgie oficiāli atzīstamie. Elektronisko dokumentu likums neierobežo uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju skaitu. Ikviens var par uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, ja vien atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Cita lieta, ka, Latvijas Pasts pagaidām ir vienīgais Latvijā reģistrētais uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Tur aabelem taisnība.

Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā juridisks spēks ir tikai ar Latvijas pasta e-parakstu parakstītajiem dokumentiem. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 26.pantu ārvalstī izsniegtam kvalificētam sertifikātam ir Elektronisko dokumentu likumā noteiktais juridiskais statuss un tiesiskās sekas, ja sertifikāta statusu un ar sertifikātu saistītos elektroniskā paraksta pārbaudes datus var pārbaudīt, atrodoties Latvijā, un kvalificēts sertifikāts atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tas atbilst visām Elektronisko dokumentu likuma un citu normatīvo aktu prasībām;
2) to izsniedzis uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;
3) to garantē uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;
4) to Latvijas Republikā atzīst saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem;
5) to izsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs vai to garantē Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

Līdz ar to nav juridiskus šķēršļu Latvijā izmantot citu valstu elektroniskos parakstus, ja vien tie atbilst iepriekš norādītajām prasībām. Šķēršļi varētu būt tehnoloģiski vai, pareizāk – cilvēciskās dabas. Tas ir, iestāžu darbinieku spēja rīkoties ar šādiem dokumentiem. Šādiem dokumentiem jābūt vienkārši atveramiem, kā arī pārbaudāmiem tiešsaistē bez īpašām problēmām. Ieteikums varētu būt līdz ar šādu e-dokumentu nosūtīt arī izsmeļošu instrukciju latviešu valodā (vai norādi uz to), kā atvērt un šo dokumentu un pārbaudīt ar kvalificēto sertifikātu saistītos elektroniskā paraksta pārbaudes datus.

Atgriežoties pie Latvijas Pasta e-paraksta programmatūru, tad aabele jau pats norāda, ka pastāv tā interneta versija. Līdz ar to nav nekādas nepieciešamības instalēt e-parakstītāju uz sava datora. Nepieciešams tikai pārlūks un uzinstalēta Java. Tas ir viss, kas nepieciešams, lai atvērtu un pārbaudītu e-dokumentus, kas parakstīti, izmantojot Latvijas Pasta izsniegtos elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļus. Lai parakstītu e-dokumentus, nepieciešams vēl pieinstalēt karšu lasītāju. Vismaz uz Windows ar Javas e-parakstītāju e-dokumentus var parakstīt bez problēmām. Kā ir ar MacOS un citām sistēmām – nezinu. It kā nevajadzētu būt problēmām, ja izdodas piedabūt pie darbības karšu lasītāju.

Kas attiecas uz dokumentu formātiem, tad teksta dokumentiem oficiāli izmantojami ir TXT, RTF un SGML (XML). ODL gan nav starp tiem, bet gan jau ka tad, kad ODL būs plaši piemērots un atzīts standarts, tiks pievienots arī šis standarts. Tāpēc visi atvērtā koda programmatūras lietotāji dokumentu apritei brīvi var izmantot RTF formātu, kuru, manuprāt, atbalsta ikviens sevi cienošs teksta redaktors. Savukārt, Microsoft DOC formāts nav starp oficiāli izmantojamajiem. Tā ka teorētiski iestāde var to nepieņemt – ja iestādei nav iespēju šādu dokumentu atvērt, kas gan ir maz ticams.

Runājot par e-vēlēšanām un e-pakalpojumiem, visticamāk, ka Latvijas Pasta e-paraksts nebūs vienīgais autentifikācijas līdzeklis. Gaisā virmo kaut kādas idejas par identifikācijas kartēm. Pie to koncepcijas tā kā strādā Iekšlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes sekretariāts. Tīri loģiski būtu, ja šīs ID kartes saturētu arī autentifikācijas līdzekļus. Tad ikvienam ID kartes īpašniekam jau būtu iespēja autentificēties visos valsts sniegtajos e-pakalpojumus (tā vismaz tam vajadzētu būt). Tāpat nevar izslēgt iespēju piesaistīt bankas autentifikācijas pakalpojuma sniegšanai. Līdz šim neesmu dzirdējis par domu kaut kādā veidā monopolizēt un ierobežot autentificēšanās iespējas. Šie gan ir tikai tādi mani spriedelējumi par tēmu - kā tas viss attīstīsies nākotnē, tad jau redzēsim.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka virzība uz vienotiem standartiem un atvērto kodu būtu tikai apsveicama – vienkāršotu dzīvu un atrisinātu daudzas problēmas. Un droši vien sanāktu arī ietaupīt.

Padalies ar draugiem