Uzgāju avīzes The Economst apkopojumu par pasaules valstu parādiem (public debt). Tur ir arī dati par Latviju. Visai interesanti paskatīties uz valsts parāda pieaugumu pa gadiem. Šobrīd tas ir 10,8 miljardi ASV dolāru jeb 50,3% no valsts iekšējā kopprodukta. Vēl 2007. gadā parāds bija 2,7 miljardi jeb 9,2% no valsts iekšējā kopprodukta.
EDSO ir publicējis pētījumu par naida virzītiem noziegumiem (hate crimes) Eiropā 2008. gadā. Pētījums pieejams lejupielādēšanai par brīvu PDF formātā.
23. novembrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā (Marijas iela 13/3) notiks lekciju cikla “Kultūršoks” trešais rudens sarīkojums. Politologs Veiko Spolītis analizēs sabiedrības līdzdalības trūkumu Latvijā, izvērtēs tā cēloņus, kā arī sniegs ieskatu iespējamajos situācijas risinājumos. Lekcija būs turpinājums žurnālā „Teritorija” aizsāktai tēmai „Sabiedrības līdzdalība – no masām uz individualitāti”. Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektoram vai apstrīdēt viņa teikto. Ieeja lekcijā ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris “United Intimacy” un biedrība “TARBA” sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
No 1. līdz 6. septembrim Rīgā norisināsies 13. Baltijas jūras reģiona dokumentālo filmu forums. Kinoteātrī K.Suns no 2. līdz 6. septembrim foruma organizētāji plašākai publikai piedāvā noskatīties dokumentālo filmu programmu “Revolūcija sākas galvā”. Programmu veidos astoņas dokumentālās filmas, kas tapušas pēdējo gadu laikā un savas aktuālās sociālās un politiskās tematikas dēļ izraisījušas rezonansi pasaulē. Filmas caur atsevišķu cilvēku likteņstāstiem aicina domāt par plašāku sociālo, vēsturisko, politisko kontekstu, kā arī par katra indivīda iespējām ietekmēt gan savu paša dzīvi, gan svarīgus vēsturiskos procesus.
Divas filmas pievērš pastiprinātu uzmanību apkārtējās vides katastrofām, ko savas rīcības rezultātā izraisījuši cilvēki.
Kā vēsta mosnet.com, ar 30.jūniju Ukrainā spēkā ir stājies likums, kurš aizliedz gan iegūt, gan izplatīt pornogrāfiskus materiālus. Sods par šādām darbībām – līdz pat trīs gadiem ieslodzījumā. Pornogrāfiski ateriāli var tikt iegūti tikai “medicīniskos nolūkos”.
Velopabraukāšanās “Kritiskā masa” 1. maijā. Tikšanās pie Dailes teātra 13:00. Ar velosipēdu pretī pavasarim!
Šovakar, 19. aprīlī, 18:00, Bufetē Gauja (Tērbatas 56) kārtējais pikniks jeb svētdienas politinformācijas un politisko filmu pēcpusdiena.
Uz ekrāna:
Ken Loach ar 1995.gada mākslas filmu "Land and Freedom" (109 min.) par Pilsoņu karu Spānijā. Filma uzņemta pēc D.Orvela grāmatas "Homage to Catalonia" (1938.). Tas ir stāsts par angļu karavīru, kurš brīvprātīgi dodās uz Spāniju, lai iesaistītos spāņu revolucionāru cīņā pret spāņu fašistiem.
Vēl 20 dienas ikvienam ir iespēja izteikt konkrētus priekšlikumus Eiropas Savienības politiķiem, kā uzlabot iedzīvotāju sociālo un ekonomisko nākotni. Apmaiņas programmas skolotājiem, stingrāka finanšu tirgus uzraudzība, subsidētās darba vietas, nodokļu atlaides izglītībai, plašāku ES lietu mācīšana skolās – tās ir idejas, par kurām šobrīd notiek diskusijas visās 27 ES dalībvalstīs. Ikviens, kam ir domas par to, kā pārvarēt šī brīža grūtības, var nākt ar saviem priekšlikumiem, diskutēt un balsot par tiem Eiropas pilsoņu debašu mājas lapā latviešu valodā www.eiropas-pilsonu-debates.eu Populārākie ierosinājumi tiks apspriesti Latvijas pilsoņu debatēs Rīgā 28.–29. martā, kā arī debatēs visās pārējās 26 ES dalībvalstīs. Ja priekšlikumi gūs citu ES iedzīvotāju atbalstu, tie tiks iesniegti ES politikas veidotājiem.
Tuvojoties 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas pilsoņu debates dod iespēju ES iedzīvotājiem savstarpēji un kopā ar politikas veidotājiem diskutēt par jautājumu, kas šobrīd iedzīvotājos rada vislielākās bažas: ko ES var darīt, lai veidotu labklājīgu iedzīvotāju nākotni globālajā pasaulē? Debatēs visās 27 dalībvalstīs kopumā piedalīsies 1500 iedzīvotāji no dažādiem reģioniem, vecuma grupām un profesijām. Nacionālo debašu rezultāti tiks nodoti politikas veidotājiem Eiropas pilsoņu samitā 2009. gada maijā Briselē. Laikā, kad ES institūcijas sāk pārskatīt Lisabonas stratēģijas mērķus, lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos, arī Eiropas pilsoņu debates dos aktuālu un vērtīgu ieguldījumu politikas veidotāju darbā.
Eiropas pilsoņu debates pirmo reizi notika 2007. gadā, kad nevalstiskās organizācijas no visām ES dalībvalstīm aicināja iedzīvotājus diskutēt par enerģētiku un vidi, sociālo aizsardzību un ģimeni, ES lomu pasaulē un imigrāciju. ES institūcijas debašu rezultātus izmantoja, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus par klimata izmaiņu ierobežošanu un migrācijas pārraudzību. Tāpat debašu rezultāti apliecināja, ka ES iedzīvotāji atbalsta aktīvāku un nozīmīgāku ES lomu pasaulē, kā arī vēlas, lai ES pievērš vairāk uzmanības sociālajai politikai Eiropas Savienībā.
Venecuēlas varas iestādes izraidīja no valsts Eiropas parlamenta deputātu, kurš nosauca Venecuēlas prezidentu Hugo Čavesu par diktatoru. Luiss Herrero bija ieradies novērot referendumu, kurā lielākā daļa venecuēliešu nobalsoja par H.Čavesa prezidentūras termiņa pagarināšanu.
Eiropas pilsonībai jānozīmē pārvietošanās brīvību un konsulāro aizsardzību ārvalstīs. Tomēr, lai arī šī ideja ir ietverta Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, pagaidām tā izskatās tikai pēc iedomāta jēdziena, kas realitātē īsti neeksistē. Taču lietas varētu mainīties nākamajā pusgadā, kad tiks pārskatīta ES tieslietu un iekšlietu politika. Vismaz tā cer Eirpas parlamenta locekļi, kas sagatavojuši ziņojuma projektu par Eiropas pilsonību.
