Privātums ir nozīmīgs daudziem interneta lietotājiem. Pārlūku ražotāji to zina un tāpēc visos lielākajos interneta pārlūkos šobrīd ir funkcija “Private browsing”, kas ļauj palielināt interneta pārlūkošanas privātumu, izdzēšot pārlūkošanas “pēdas” no datora un palielinot pārlūkošanas anonimitāti. Tomēr ASV zinātnieki savā pētījumā nonākuši pie secinājuma, ka realitātē pārlūki nenodrošina tās prasības, ko sagaida lietotāji. Vislielāko apdraudējumu rada dažādi pārlūku spraudņi, kas var būt nesaderīgi ar privātas pārlūkošanas režīmu.
Robeža starp erotiku un pornogrāfiju ir ļoti izplūdusi. Latvijā pat bija doma dibināt ekspertu komisiju, kas spētu šādu robežu novilkt. Taču vēlāk atmeta ar roku. Laikam pietrūka ekspertu. Taču problēma paliek. Īpaši, ja to, piemēram, nosauc par mākslu un piekar pie sienas publiskā telpā. Un, nedo’ Die’s, ja kaildarbā ir bērni. Tad var sanākt pavisam traki, jo vienmēr atradīsies kāds pervelis formastērpā, kas tur nepārprotami saskatīs pornogrāfiju. Atcerēsimies kaut vai skandālu ar “operas puisēnu”. Kādu laiku atpakaļ briti bloķēja pieeju wikipedia.org dēļ vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņa ar kailu meiteni.
Šoreiz liksta atkal piemeklējusi Britus. Galerijas Tate Modern kuratori nezin, ko iesākt ar mākslinieka Ričarda Prinsa (Richard Prince) darbu, kurā tas reproducējis Garija Grosa (Gary Gross) fotogrāfiju ar kailu tolaik vēl 10 gadus jauno aktrisi Brūku Šīldsu (Brooke Shields). Bildes kompozīcija ir neapšaubāmi seksuāla – ne velti tās nosaukums: Sieviete bērnā (The woman in the child). Tāpēc izstādes kuratori ir neziņā par to vai turpināt bildi izstādīt un viņiem savu padomu dāsni atvēl policija.
Taču šim jautājumam ir viens ļoti būtisks aspekts, kurš parasti tiek apskatīts ļoti abstrakti. Proti – kāda ir bērna attieksme pret fotogrāfiju? Tās taču ir bērnu intereses, kuru aizsardzība ir pamats šādu bilžu izgatavošanas un izplatīšanas aizliegumam. Gan “operas pusēna”, gan Scorpions gadījumā uzņēmumu autores bija bērnu mātes. Meitene uz “Virgin Killer” vāciņa nu jau ir liela un norāda, ka viņai šī bilde nav sagādājusi nekādas problēmas. Citādi ir ar Brūku – viņa ir loti neapmierināta ar šīs bildes klejošanu publiskajā telpā. Lai ierobežotu tās izplatību Brūka ir vērsusies tiesā, taču nesekmīgi, jo mātes parakstītais līgums deva fotogrāfam neierobežotas tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu. Taču nevienā no gadījumiem bildes “subjekta” attieksmei pret to nav bijusi nozīme izskatot jautājumu par tās izplatīšanas ierobežošanu.
Ar katru dienu mēs esam aizvien vairāk izsekojami. Tehnoloģijas seko katram mūsu solim, fiksē katru darbību: pieslēgšanos internetam, braucienu tramvajā, norēķinus ar bankas karti. Mobilo telefonu operatori jau tagad zina to, kā mēs pārvietojamies. Pagaidām tie ir tikai mūsu dzīves fragmenti, kas tiek uzkrāti dažādās sistēmās un datu bāzēs – līdz brīdim, kad kādam tos izdosies salikt kopā. Un tehnoloģijas uz to virzās. Kā nepazaudēt kontroli pār savas dzīves rituma fiksāciju? Uz to atbildi mēģina rast organizācija Electronic Frontier Foundation: On Locational Privacy, and How to Avoid Losing it Forever.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas no 15.septembra sākušas pieņemt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli. Šāds papildu elements pasēs tiek iekļauts ar nolūku mazināt pasu viltošanas, dokumentu nelegālas izmantošanas un ar identitātes zādzībām saistīto noziegumu risku.
Latvija ir otrā Eiropas Savienības dalībvalsts (aiz Vācijas), kas būs ieviesusi pases ar pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem mikroshēmās. Līdz 2009.gada 28.jūnijam visām ES dalībvalstīm ir jāsāk izdot elektroniskās pases ar pases mikroshēmā saglabātiem diviem personas pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem.
Jauno pasu vizuālais izskats un personalizācijas tehnoloģijas būs tādas pašas kā pasēm ar biometrisko sejas attēlu, kuras izdod kopš 2007.gada 20.novembra. Tomēr personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiek ieviestas jauna parauga pases – derīgumu saglabā visas iepriekš izsniegtās Latvijas Republikas pases, kurām nav beidzies termiņš. Ierobežotas izmantošanā ir tikai līdz 2002.gada 30.jūnijam izsniegtās pases (ar līmēto fotogrāfiju), kuras no šā gada 1.jūlija vairs nav derīgas ceļošanai ārpus Latvijas. Kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā šīs pases ir derīgas līdz termiņa beigām.
Identitāte internetā – daudzi par to vēl neaizdomājas, citiem tā šobrīd nešķiet svarīga, bet kādu citu pārņem paranoja domājot par to, cik daudz informācijas par mums ir atrodama internetā. Iespējams, ka privātuma aktīvisti mazliet pārspīlē, taču domāju, ka informāciju par sevi lieki atklāt nevajadzētu – nekad nevar zināt kas un kā to izmantos. Te būs daži padomi no PC World kā pasargāt savu identitāti internetā.
Par spīti protestiem Zviedrijas parlaments Riksdāgs ir pieņēmis likumu, kas ļauj Zviedrijas drošības dienestiem pārtvert ārvalstu komunikācijas, kas tiek veiktas caur Zviedrijas teritoriju. Zviedrijas izlūkdienesti tagad varēs noklausīties starptautiskās telefonsarunas, kā arī lasīt e-pastus un faksus. Turklāt šīm darbībām nebūs nepieciešama tiesneša atļauja (kā tas ir policijas gadījumā ).
Likuma kritiķi norāda, ka Zviedrija, kas tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un progresīvākajām pasaules valstīm, seko Ķīnas un Saūda Arābijas piemēram. Savukārt likuma aizstāvji norāda, ka šāds likums nepieciešams, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Turklāt, kā norāda valdības pārstāvji, vietējās komunikācijas netiks pārraudzītas. Tomēr eksperti norāda, ka bieži vien nav iespējams nodalīt vietējās sarunas no starptautiskajām.
Eiropas datu aizsardzības uzraugs (European Data Protection Supervisor), kas pārrauga personas datu aprites likumību Eiropas Savienībā, ir publicējis pārskatu par 2007.gadu (pats pārskats lejupielādējams te kā PDF fails angļu valodā). Pārskatā apskatītas galvenās tendences personas datu aizsardzības jomā, biežākās sūdzības par pārkāpumiem, kā arī tehnoloģiju attīstības ietekmi uz personas datu aizsardzību.
