Raidījums Vides fakti ir sagatavojis nelielu sižetu par skvotošanas iespējām Latvijā. Zemāk ir viss raidījums - minētais sižets sākas apmēram 5:27.
Ja video neatveras, to var noskatīties šeit.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas no 15.septembra sākušas pieņemt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli. Šāds papildu elements pasēs tiek iekļauts ar nolūku mazināt pasu viltošanas, dokumentu nelegālas izmantošanas un ar identitātes zādzībām saistīto noziegumu risku.
Latvija ir otrā Eiropas Savienības dalībvalsts (aiz Vācijas), kas būs ieviesusi pases ar pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem mikroshēmās. Līdz 2009.gada 28.jūnijam visām ES dalībvalstīm ir jāsāk izdot elektroniskās pases ar pases mikroshēmā saglabātiem diviem personas pirkstu nospiedumu digitālajiem attēliem.
Jauno pasu vizuālais izskats un personalizācijas tehnoloģijas būs tādas pašas kā pasēm ar biometrisko sejas attēlu, kuras izdod kopš 2007.gada 20.novembra. Tomēr personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiek ieviestas jauna parauga pases - derīgumu saglabā visas iepriekš izsniegtās Latvijas Republikas pases, kurām nav beidzies termiņš. Ierobežotas izmantošanā ir tikai līdz 2002.gada 30.jūnijam izsniegtās pases (ar līmēto fotogrāfiju), kuras no šā gada 1.jūlija vairs nav derīgas ceļošanai ārpus Latvijas. Kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā šīs pases ir derīgas līdz termiņa beigām.
Identitāte internetā - daudzi par to vēl neaizdomājas, citiem tā šobrīd nešķiet svarīga, bet kādu citu pārņem paranoja domājot par to, cik daudz informācijas par mums ir atrodama internetā. Iespējams, ka privātuma aktīvisti mazliet pārspīlē, taču domāju, ka informāciju par sevi lieki atklāt nevajadzētu – nekad nevar zināt kas un kā to izmantos. Te būs daži padomi no PC World kā pasargāt savu identitāti internetā.
Par spīti protestiem Zviedrijas parlaments Riksdāgs ir pieņēmis likumu, kas ļauj Zviedrijas drošības dienestiem pārtvert ārvalstu komunikācijas, kas tiek veiktas caur Zviedrijas teritoriju. Zviedrijas izlūkdienesti tagad varēs noklausīties starptautiskās telefonsarunas, kā arī lasīt e-pastus un faksus. Turklāt šīm darbībām nebūs nepieciešama tiesneša atļauja (kā tas ir policijas gadījumā ).
Likuma kritiķi norāda, ka Zviedrija, kas tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un progresīvākajām pasaules valstīm, seko Ķīnas un Saūda Arābijas piemēram. Savukārt likuma aizstāvji norāda, ka šāds likums nepieciešams, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Turklāt, kā norāda valdības pārstāvji, vietējās komunikācijas netiks pārraudzītas. Tomēr eksperti norāda, ka bieži vien nav iespējams nodalīt vietējās sarunas no starptautiskajām.
Eiropas datu aizsardzības uzraugs (European Data Protection Supervisor), kas pārrauga personas datu aprites likumību Eiropas Savienībā, ir publicējis pārskatu par 2007.gadu (pats pārskats lejupielādējams te kā PDF fails angļu valodā). Pārskatā apskatītas galvenās tendences personas datu aizsardzības jomā, biežākās sūdzības par pārkāpumiem, kā arī tehnoloģiju attīstības ietekmi uz personas datu aizsardzību.
