Eiropas komisija (EK) ir nopietni ķērusies pie mobilo sakaru viesabonēšanas regulēšanas, lai cīnītos ar augstajām viesabonēšanas cenā. Pirmais solis bija balss un īsziņu viesabonēšanas cenu samazināšana. Tagad kārta ir datu viesabonēšanai, kas, līdz ar pieaugošo viedtālruņu popularitāti, skar arvien vairāk tālruņa lietotāju.
Kā pirmais pasākums ir paredzēta tieša maksimālās cenas noteikšana:
Pagaidām datu pārraides viesabonēšanas cenu samazinājums palīdzētu ierobežot maksu, lai tā nepārsniegtu 90 centus par megabaitu (MB) no 2012. gada jūlija un saruktu līdz 50 centiem no 2014. gada jūlija.
Taču Komisijas plāni sniedzas daudz tālāk, vēloties panākt nopietnas izmaiņas mobilo sakaru tirgū:
Ierosināts ķerties pie augsto viesabonēšanas cenu iemesla — konkurences trūkuma, atverot tirgu arī citiem operatoriem un radot patērētājiem lielākas izvēles iespējas.
"Uzreiz samazinātos datu viesabonēšanas cenas, no kurām uzņēmēji patlaban gūst pasakainu peļņu," saka par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iekšzemes operatoriem būs jāļauj citiem pakalpojumu sniedzējiem izmantot viņu tīklus par regulētām vairumtirdzniecības cenām.
Patērētāji varēs arī mainīt savu iekšzemes operatoru pret citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī maiņa notiks automātiski — nemainot ne tālruņa numuru, ne SIM karti.
Avots: http://ec.europa.eu/news/science/110706_lv.htm
15. aprīlī beidzot tika pieņemts plašas diskusijas izraisījušais starptautiskais “pretpirātisma” līgums Anti-Counterfeiting Trade Agreement (ACTA). Tā pēdējā versijas ir publicēta un atvērta valstīm parakstīšanai līdz pat 2013. gada maijam. Ar līguma tekstu var iepazīties te: http://acta.ffii.org/?p=633
Pirms laika presē izskanēja ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasa ārvalstīs (pārsvarā Īrijā un Lielbritānijā) strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem samaksāt Latvijas valstij starpību starp ārvalstī samaksātajiem nodokļiem un to summu, ko būtu bijis jāsamaksā piemērojot Latvijas normatīvos aktus. Tā kā ārvalstīs zemām algām parasti piemēro arī zemas nodokļu likmes, bet Latvijā nodokļu likme praktiski ir vienāda, tad šī starpība ir ievērojama.
Latvijas vēstnesī publicēts komentārs par šo tēmu, norādot, ka vismaz attiecībā uz Lielbritāniju nav pamata prasīt nodokļu starpības atmaksu:
Diemžēl mediju sniegtajā informācijā tiek noklusēts, ka šā paša likuma 24. panta pirmā un otrā daļa paredz arī pavisam ko citu. Proti, ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.
Viss komentārs lasāms te: http://www.lv.lv/?menu=doc&id=230669
Saeima 3. un galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas cita starpā paredz pienākumu elektronisko sakaru komersantiem pēc tiesas pieprasījuma sniegt to rīcībā esošās ziņas par sakaru abonementiem un noslodzes datus arī civilprocesā. Līdz šim tiesa minētās ziņas varēja pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem pienākums tās sniegt bija tikai kriminālprocesā.
Lasīt tālāk…
