Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredz ikvienas Latvijā dzīvojošas fiziskas personas tiesības vērsties ar pieprasījumu Datu valsts inspekcijā, lai iegūtu informāciju par savu personas datu apstrādes veikšanu Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī, lai likumā paredzētajos gadījumos lūgtu papildināt, izlabot vai bloķēt savus personas datus, kas tiek apstrādāti Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī pārtraukt to apstrādi vai iznīcināt tos.

Savukārt Datu valsts inspekcijai noteikts pienākums minēto pieprasījumu attiecīgi pārsūtīt Eirojustam vai Eiropas Policijas birojam atbildes sniegšanai.

Papildus tam, grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā nosaka kādos gadījumos persona var vērsties ar pieprasījumu tieši Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē vai Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē.

Lai grozījumi stātos spķā, tos vēl jāpieņem Saeimai.

Avots: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2012gads/2012-01/070212-iem-10/#102604

Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.

Ministru kabinets noteiks elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.

Personas apliecībā būs iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.

Papildus informācija:

• Personu apliecinošu dokumentu likums – redakcijā uz 3. lasījumu
• Personas apliecība (eID karte)
• DELFI: Saeima atbalsta e-ID karšu ieviešanu; plāno sākt izsniegt no 1.marta

Sīkāk par Britu valdības plāniem var lasīt te: http://www.out-law.com/en/articles/2011/november/squatting-in-residential-buildings-to-become-a-criminal-offence/

Papildus iepriekš minētajam grozījumi paredz, ka masu informācijas līdzekļu reģistrs tiek vests elektroniski un ierakstiem elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā lēmumam par ieraksta izdarīšanu. Tomēr – ja reģistra ieraksts neatbilst lēmumam par ieraksta izdarīšanu, noteicošais ir lēmums (kas, savukārt, nozīmē, ka uz ierakstiem elektroniski vestajā reģistrā tomēr nevar paļauties).

Tāpat grozījumi paredz pienākumu masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, pienākumu Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.

Grozījumi stāsies spēkā 20. oktobrī.

Grozījumu teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=237253&version_date=06.10.2011
Likuma teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=64879

Likumu izstrāde ir laikietilpīgs process, kurā ir iesaistītas dažādas institūcijas. Dažkārt likuma izstrāde var aizņemt pat daudzus gadus. Par to, kā Latvijā top likumi, kādas ir likumdošanas procesa stadijas, kā šajā procesā tiek iesaistīta sabiedrība u.c. var lasīt Latvijas Vēstneša rakstā “Kā top likums”?

Lai gan likuma izstrāde ir individuāls process, tomēr katram likumam, pirms tas stājas spēkā, ir jāiziet cauri četrām stadijām: likumdošanas iniciatīvai, likumprojekta apspriešanai, likuma pieņemšanai un likuma publicēšanai (izsludināšanai).