Uzdūros vienam pētījumam par e-ID jeb identitāti elektroniskā vidē: Siddhartha Arora - Review and Analysis of Current and Future European e-ID Schemes. Tajā aplūkota esošā dažādu valstu (galvenokārt Eiropas) pieredze, kā arī nākotnes plāni.
Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību papildināšanu ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām. Tas nozīmē, ka turpmāk uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem obligāti būs jāizvieto kāds no noteikumos norādītajiem attēliem vai brīdinājuma uzrakstiem. Kombinētakam brīdinājumam jāaizņem ne mazāk kā 40% no iepakojuma lielākās virsmas laukuma. Tabakas izstrādājumus bez iepakojuma papildināšanas ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām atļauts realizēt līdz 2010.gada 1.martam. Ar noteikumiem un viesiem brīdinājuma attēliem var iepazīties Latvijas Vēstnesī.
Administratīvās rajona tiesas spriedumu par pašvaldības atteikumu rīkot sapulci, gājienu vai piketu varēs pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā. Šādus grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15.oktobrī konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Šādus grozījumus paredzēts veikt, lai samazinātu tiesu instanču skaitu, tā cerot panākt ātrāku un efektīvāku pārsūdzēto lietu izskatīšanu. Pasākuma rīkotājiem svarīgi pēc iespējas agrāk zināt, vai tā rīkošanas aizliegums nav pretlikumīgs, bet nereti sūdzību izskata pēc plānotās pasākuma dienas un spriedums zaudē savu aktualitāti. Pēc attiecīgā datuma tiesa var lemt tikai par pārsūdzētā pašvaldības lēmuma tiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu. Turklāt vairumā gadījumu spriedums atšķirīgās tiesās mainās, jo nav nostabilizējusies vienota tiesu prakse, norāda Latvijas Pašvaldību savienība.
Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, un tās spriedums izpildāms nekavējoties. Ja spriedums kādu no pusēm neapmierina, to apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet pēc tam kasācijas kārtībā - Augstākajā tiesā.
Eiropas Komisija sagatavojusi priekšlikumus, lai atvieglotu patērētāju iepirkšanos internetā un tirdzniecības vietās. Jaunā iniciatīva garantēs patērētājiem, ikreiz iepērkoties internetā ES, skaidru informāciju par cenu, papildu maksām un nodevām pirms līguma parakstīšanas. Ierosinātā Patērētāju tiesību direktīva vienkāršo vienā noteikumu kopumā četras spēkā esošas ES patērētāju tiesību direktīvas. Direktīvas mērķis ir stiprināt patērētāju uzticēšanos un vienlaikus novērst birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību valsts robežās. Patērētāju tiesību direktīva uzlabos patērētāju esošo aizsardzību tādās būtiskās jomās, kurās pēdējos gados saņemts liels skaits sūdzību, piemēram, uzspiestā pārdošana.
Pagājušo ceturtdien, 25.septembrī, Eiropas Parlaments ar 307 balsīm par un 262 balsīm pret pieņēma rezolūciju ar aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt plurālismu laikrakstos, televīzijā, radio un internetā, ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk koncentrējas atsevišķu personu vai grupu rokās.
Rezolūcija arī aicina uz atklātu diskusiju par visiem jautājumiem, kas skar blogus. Šāds aicinājums ir krietni maigāks par ES Kultūras komitejas ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā ietverto, uz kuru iepriekš minētā rezolūcija ir balstīta.
Ziņojumā, kura autore ir Eiropas Parlamenta pārstāve no Igaunijas Marianne Mikko, ir aicināts ieviest pilnīgu skaidrību par blogu autoru juridisko statusu, kā arī labprātīgu blogu „marķēšanu”. Šie aicinājumi tika iztulkoti kā vēlme Eiropas Savienībā ieviest blogu vai blogeru reģistru, kas izraisīja daudzu blogeru sašutumu, bet Zviedrijas medijos sacēla pat veselu protestu vētru. (Šo tēmu skāra arī Miks ar Artūru savā 12.podraidē, bet tā kā tai lapai ir debīli norealizēta vadība, un es nevaru izdabūt laikā atsaucu uz konkrēto raidījumu, tad atsauces nebūs.)
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pieņemot rezolūciju, ir norādījuši, ka nevēlas šādus reģistrus, un krietni svarīgāku atzīst izpausmes brīvības nodrošināšanu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka pastāv problēmas ar neskaidro blogu un blogeru statusu, īpaši jautājumos, kas attiecas uz ziņu avota izpaušanu, kā arī blogeru atbildību.
Aptuveni gadu atpakaļ viens otrs mēģināja testēt valsts iestāžu mājas lapas meklējot to drošības problēmas, izmantojot tā saucamās “SQL injekcijas”. Toreiz sacēlās brēka. Tautas domas dalījās: vieni slavēja puiku par uzcītību, otri teica, ka puikam jāsēž ilgi gadi. Laiks ir pagājis un viss kā vienmēr pierimis. Neesmu arī dzirdējis, ka kāds kaut kur par šādiem testiem būtu iesēdināts.
Šodien nolēmu pašķirstīt biezas grāmatas un pameklēt kāda gan atbildība draud šādiem brīvprātīgajiem sistēmu drošības auditoriem, kā arī tiem, kas iet mazliet tālāk par vienkāršu ziņkārības apmierināšanu.
Par spīti protestiem Zviedrijas parlaments Riksdāgs ir pieņēmis likumu, kas ļauj Zviedrijas drošības dienestiem pārtvert ārvalstu komunikācijas, kas tiek veiktas caur Zviedrijas teritoriju. Zviedrijas izlūkdienesti tagad varēs noklausīties starptautiskās telefonsarunas, kā arī lasīt e-pastus un faksus. Turklāt šīm darbībām nebūs nepieciešama tiesneša atļauja (kā tas ir policijas gadījumā ).
Likuma kritiķi norāda, ka Zviedrija, kas tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un progresīvākajām pasaules valstīm, seko Ķīnas un Saūda Arābijas piemēram. Savukārt likuma aizstāvji norāda, ka šāds likums nepieciešams, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Turklāt, kā norāda valdības pārstāvji, vietējās komunikācijas netiks pārraudzītas. Tomēr eksperti norāda, ka bieži vien nav iespējams nodalīt vietējās sarunas no starptautiskajām.
Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta 17.jūnijā apstiprināja likumu par mēdijiem, kas pastiprinās esošās prasības medijiem. Pirmo reici likums tiks attiecināts arī uz internetu. Ja līdz šim Baltkrievijas varas iestādes izmantoja netiešus paņāmienus cīņā ar opozīcijas presi, tad šis likums faktiski legalizēs cenzūru.
Pēc likuma spēkā stāšanās visiem esošajiem preses izdevumiem gada laikā būs atkārtoti jāpārreģistrējas. Turklāt jāpārreģistrējas būs ikreiz, kad mainīsies izdevuma adrese vai izdevums neiznāks sešus mēnešus (šobrīd tas ir gads). Katra pārreģistrācija medijam, kas pilnībā nepakļaujas varas iestādēm draud ar iespējamu atteikumu, kas nozīmē darbības izbeigšanu.
Lai žurnālists varētu strādāt ārvalstu masu medijos, tam jābūt akreditētam valsts iestādēs. Pretējā gadījumā viņam var tikt uzlikts sods. faktiski tas nozīmē, ka ikvienam baltkrievu žurnālistam, kurš raksta ārzemju preses izdevumiem jābūt akreditētam.
Tāpat likums liegs Baltkrievijas medijiem saņemt palīdzību no ārvalstīm, izņemot ja tie ir šī media dibinātāji. Līdz šim tieši ārvalstu personu un organizāciju palīdzība ļāva izdzīvot daudziem opozīcijas preses izdevumiem.
Avots: RSF
Lai Latvijā varētu ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu iespēju balsot elektroniski (ņemot vērā, ka šobrīd normatīvajos aktos nekas tāds nav paredzēts), Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts izstrādājis likumprojektus par grozījumiem šādos likumos (ar projektiem un anotācijām var iepazīties klikšķinot uz zemāk minētajiem likumiem):
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Vēlētāju reģistra likumā
likumā ”Par Centrālo vēlēšanu komisiju”
likumā ”Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”
Paredzams, ka Sekretariāta izstrādātie likumprojekti tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē rīt, 22.04.2008. Tomēr tas nenozīmē, ka ar rītdienu mums būs e-vēlēšanas - lai kļūtu par likumiem, šiem projektiem vēl ilgs ceļš ejams - tie jāsaskaņo starp ministrijām, tos jāapstiprina Ministru kabinetam, kā arī jāpieņem Saeimai. Turklāt, papildus normatīvajiem aktiem ir nepieciešams šo sistēmu ieviest arī tehniski. Lasīt tālāk…
Pagājušajā nedēļā (15.04.2008), Kalifornijas Augstākā tiesa ar 4 balsīm pret 3 atzina, ka viendzimuma laulības ir likumīgas. Pie šāda atzinuma tiesa nonāca rūpīgi izanalizējot konstitūciju. Tiesa savu lēmumu balstīja uz apsvērumu, ka tiesības uz laulību ir pamattiesības, tāpēc to realizācijā nedrīkst pieļaut diskrimināciju - tajā skaitā pēc seksuālās orientācijas. Tradīcijas un diskriminācijas vēsturiskās saknes nav pietiekams arguments, lai šīs tiesības liegtu homoseksuālistiem. Tāpat nepamatots ir apgalvojums, ka homoseksuāļu laulības apdraud heteroseksuāļu laulības.
Pēc Masačūsetsas Kalifornija ir jau otrais štats ASV, kurā geju laulības ir atzītas tādā pat mērā, kā heteroseksuāļu laulības.
Sprieduma teksts pieejams šeit vai šeit (PDF fails). Sīkāk par šo lietu var lasīt ACLU blogā un Slate.
