Šodien (10.decembrī) apritēja 60 gadi kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas. Tas ir dokuments, kas ieviesa jaunu izpratni par cilvēktiesībām un uz tā balstās mūsdienu cilvēktiesību sistēma.
Raidījums Vides fakti ir sagatavojis nelielu sižetu par skvotošanas iespējām Latvijā. Zemāk ir viss raidījums – minētais sižets sākas apmēram 5:27.
Ja video neatveras, to var noskatīties šeit.
13. novembrī no 17:00 līdz 20:00 Dirty Deal Cafe (Spīķeri, Maskavas 12, Korpuss 2) notiks pasākums “Patiešām brīvs tirgus”. Pašas labākās lietas dzīvē ir par brīvu!
Administratīvās rajona tiesas spriedumu par pašvaldības atteikumu rīkot sapulci, gājienu vai piketu varēs pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā. Šādus grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15.oktobrī konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Šādus grozījumus paredzēts veikt, lai samazinātu tiesu instanču skaitu, tā cerot panākt ātrāku un efektīvāku pārsūdzēto lietu izskatīšanu. Pasākuma rīkotājiem svarīgi pēc iespējas agrāk zināt, vai tā rīkošanas aizliegums nav pretlikumīgs, bet nereti sūdzību izskata pēc plānotās pasākuma dienas un spriedums zaudē savu aktualitāti. Pēc attiecīgā datuma tiesa var lemt tikai par pārsūdzētā pašvaldības lēmuma tiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu. Turklāt vairumā gadījumu spriedums atšķirīgās tiesās mainās, jo nav nostabilizējusies vienota tiesu prakse, norāda Latvijas Pašvaldību savienība.
Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, un tās spriedums izpildāms nekavējoties. Ja spriedums kādu no pusēm neapmierina, to apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet pēc tam kasācijas kārtībā – Augstākajā tiesā.
11.oktobrī gandrīz 30 valstīs (ieskaitot 22 Eiropas valstis) notiks akcija Freedom Not Fear . Tas ir starptautisks pasākums, kas vērsts pret pilsonisko tiesību ierobežojumiem pieņemot dažādus pretterorisma likumus.
Akcijas atbalstītāji savās mājas lapās var izvietot reklāmkarogus (banerus) no šejienes: http://www.humanrights21.org//FNF-gfx/index.html.
Nesen izskanēja ziņa, ka Ķīna novēro un cenzē (un, protams, saglabā vēlākai izmantošanai – mutes palaidēju atrašanai un sodīšanai) tiešsaistes ziņojumus, kas nosūtīti izmantojot Ķinas portālu TOM Online. Par to jau rakstīja gan Tribīne, gan Datuve. Vien norādīšu, ka pētījums ir pieejams šeit (PDF formātā).
Tas, ka Ķina cenzē internetu nav nekāds jaunums. Sautraucošs ir kas cits. Proti, cenzētājs ir Ķīnas operatora TOM un eBay kopuzņēmums TOM-Skype, bet informācijas vākšanu un cenzēšana notiek izmantojot Skype programmatūru. Tas ir pretrunā Skype dotajiem apgalvojumiem, ka programmatūra nodrošina pilnīgu drošību un lietotāju privātumu, pat lietotājiem Ķīnā.
Iznācijs jaunais, nu jau sestais, anarhozīna “Haosa vēstnesis” numurs ar nosaukumu “Anonīma intensitāte”. Lejupielādējams šeit (PDF fails). Pārējie anarhozīmi atrodami šeit.
Pagājušo ceturtdien, 25.septembrī, Eiropas Parlaments ar 307 balsīm par un 262 balsīm pret pieņēma rezolūciju ar aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt plurālismu laikrakstos, televīzijā, radio un internetā, ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk koncentrējas atsevišķu personu vai grupu rokās.
Rezolūcija arī aicina uz atklātu diskusiju par visiem jautājumiem, kas skar blogus. Šāds aicinājums ir krietni maigāks par ES Kultūras komitejas ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā ietverto, uz kuru iepriekš minētā rezolūcija ir balstīta.
Ziņojumā, kura autore ir Eiropas Parlamenta pārstāve no Igaunijas Marianne Mikko, ir aicināts ieviest pilnīgu skaidrību par blogu autoru juridisko statusu, kā arī labprātīgu blogu „marķēšanu”. Šie aicinājumi tika iztulkoti kā vēlme Eiropas Savienībā ieviest blogu vai blogeru reģistru, kas izraisīja daudzu blogeru sašutumu, bet Zviedrijas medijos sacēla pat veselu protestu vētru. (Šo tēmu skāra arī Miks ar Artūru savā 12.podraidē, bet tā kā tai lapai ir debīli norealizēta vadība, un es nevaru izdabūt laikā atsaucu uz konkrēto raidījumu, tad atsauces nebūs.)
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pieņemot rezolūciju, ir norādījuši, ka nevēlas šādus reģistrus, un krietni svarīgāku atzīst izpausmes brīvības nodrošināšanu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka pastāv problēmas ar neskaidro blogu un blogeru statusu, īpaši jautājumos, kas attiecas uz ziņu avota izpaušanu, kā arī blogeru atbildību.
Baidoties no Eiropas Savienības sankcijām Baltkrievija sākusi atbrīvot disidentus. 16.augustā tika atbrīvots Aleksandrs Kazuļins, kurš cietumā pavadījis 5 ar pusi gadus, bet 20.augustā atbrīvoti vēl divi citi politieslodzītie.
2.septembrī paredzētas Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas un Aleksandrs Lukašenko ir apsolījis, ka tajās varēs piedalīties arī opozīcijas pārstāvji. Acīm redzot Lukašenko ir kļuvis pro-rietumnieciskāks – Baltkrievija atteicās nosodīt Gruzijas rīcību konfliktā ar Dienvidosetiju, tā saņemot Krievijas pārmetumus. Turklāt Lukašenko ir noalgojis sabiedrisko attiecību speciālistu Timotiju Bellu (Timothy Bell), lai uzspodrinātu savu tēlu rietumvalstu acīs.
Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta 17.jūnijā apstiprināja likumu par mēdijiem, kas pastiprinās esošās prasības medijiem. Pirmo reici likums tiks attiecināts arī uz internetu. Ja līdz šim Baltkrievijas varas iestādes izmantoja netiešus paņāmienus cīņā ar opozīcijas presi, tad šis likums faktiski legalizēs cenzūru.
Pēc likuma spēkā stāšanās visiem esošajiem preses izdevumiem gada laikā būs atkārtoti jāpārreģistrējas. Turklāt jāpārreģistrējas būs ikreiz, kad mainīsies izdevuma adrese vai izdevums neiznāks sešus mēnešus (šobrīd tas ir gads). Katra pārreģistrācija medijam, kas pilnībā nepakļaujas varas iestādēm draud ar iespējamu atteikumu, kas nozīmē darbības izbeigšanu.
Lai žurnālists varētu strādāt ārvalstu masu medijos, tam jābūt akreditētam valsts iestādēs. Pretējā gadījumā viņam var tikt uzlikts sods. faktiski tas nozīmē, ka ikvienam baltkrievu žurnālistam, kurš raksta ārzemju preses izdevumiem jābūt akreditētam.
Tāpat likums liegs Baltkrievijas medijiem saņemt palīdzību no ārvalstīm, izņemot ja tie ir šī media dibinātāji. Līdz šim tieši ārvalstu personu un organizāciju palīdzība ļāva izdzīvot daudziem opozīcijas preses izdevumiem.
Avots: RSF
