Pētījumā aptaujāti vairāk kā 40 jaunie uzņēmēji, izvērtēts, kā kvartāli attīstījušies, apkopoti secinājumi par veiksmēm un kļūdām, fiksētas tendences.

Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem, Ieva Zībārte & co

Mazliet citādi – ja pasākuma rīkotāja ir valsts un pasākums ir viens no svarīgākajiem Latvijas kultūras dzīvē, t.i., – Dziesmu svētki. Proti, arī Kultūras ministrija kā Dziesmu svētku rīkotāja ir sekojusi aktuālajām pasākumu rīkošanas tendencēm un noteikusi aizliegumu ienest pasākuma norises vietā profesionālās fotokameras. Es, personīgi, nekad neesmu sapratis nedz to, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta fotokameras “profesionalitāte”, nedz šāda aizlieguma mērķi.

Acīm redzami, to nav sapratuši arī citi foto mīļi, piemēram, Gatis Vanags, kurš par aizliegumu fotografēt 2008. gada dziesmu svētkos pret Kultūras ministriju cēlis prasību administratīvajā tiesā. Visu cieņu viņa, un, lai arī ne pilnībā pievienojos viņa apsvērumiem, viņa cīņu par taisno lietu atbalstu un aicinu atbalstīt arī citus. Lietas materiāli pieejami te: http://www.fotobuda.lv/tiesa/

Atgriežoties pie definīcijām. Kā savos paskaidrojumos tiesai norāda Kultūras ministrija:

“Par profesionālām kamerām tiek uzskatītas kameras, kurām ir noņemams objektīvs un/vai zibspuldze, kā arī fotokameras, kuru pārnēsāšanai nepieciešamas īpaši pielāgotas somas.”

Manuprāt, interesants skaidrojums, jo īpaši ņemot vērā, ka maināmi objektīvi, iespēja pievienot zibspuldzi un īpašas somas ir ļoti plašam spektram fotokameru, tostarp tādām, kas tiek dēvētas par “ziepju traukiem” un nekādi nav uzskatāmas par profesionālām kamerām. Nu jau maināmi objektīvi ir pat viedtālruņiem. Diemžēl ne lietā, ne paskaidrojumos nav nekādas norādes uz šī skaidrojuma avotu.

Savukārt, aizlieguma pamatojumu, izlasot pāris fotografēšanas pamatiem veltītus paragrāfus (pilnai laimei iztrūkst atsauces uz Vikipēdiju, tomēr atsauces uz internetiem ir – tādiem autoritatīviem avotiem kā notepad.lv un versatile.blogs.lv) mēs nonākam pie problēmas saknes – profesionālo kameru nemīlestības cēloņa:

“Fotografējot ar spoguļkameru fotografēšanas procesu pavada troksnis (klikšķēšana, dūkšana), ka nav raksturīgs kompaktkamerām.”

Tātad, “profesionālo” kameru klikšķēšna un dūkšana ir tas, kas neļauj ļaudīm baudīt pasākumus. Protams, tāds sīkumus kā “ziepju trauku” izdotās skaņas, kuras ne visi ir iemācījušies vai vēlējušies noņemt, un kas vairākkārtīgi skaļumā pārsniedz jebkuras “profesionālās” kameras klikšķēšnu un dūkšanu, nevienu it nemaz neuztrauc. Tāpat kā nevienu pasākumā netraucēja “apmeklētāji, kas sarunājās pa mobilo telefonu, ēda šašlikus u.tml.”.

Vēl daži interesanti citāti no sprieduma (pasvītrojums mans):

“Kā savā vēstulē pieteicējam norādija Kultūras ministrija un tiesas sēdē paskaidroja Kultūras ministrijas pārstāvis, tika ņemts vērā, ka personas, kas izmanto profesionalo fotoaparatūru ir vairāk ieinteresētas kvalitatīva un netraucēta fotoattēla iegūšanai, tādēļ pastāv lielāka iespējamība, ka veicot fotografēšanu ar profesionālo kameru tiktu traucēti citi skatitāji.”

un

“Tiesas ieskatā ir jāņem vērā apstāklis, ka fotografējot ar kompaktkameru displejā tiek atrasts konkrētais skats un tiek uzņemta fotogrāfija nospiežot pogu, proti, attēla asums un citi parametri noregulejas automātiski –  fotogrāfiju taisa fotokamera. Savukārt, fotografējot ar spoguļkameru to dara fotogrāfs sākot ar fotogrāfijas ideju un beidzot ar kadrējumu un vajadzīgajiem uzstādījumiem, līdz ar to vienas fotogrāfijas uzņemšanai nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās.”

Lai arī kādi būtu Kultūras ministrijas patiesie fotografēšanas aizlieguma iemesli, lasot spriedumu un Kultūras ministrijas paskaidrojumus, nepamet sajūta, ka aizliegums ir vēršanās pret kvalitatīvu fotogrāfiju, pret amatierfoto, pret foto kultūru sabiedrībā – ka kvalitatīvu fotogrāfiju ir tiesīgi uzņemt tikai profesionāļi, kuri akreditējas, bet pārējie – tie lauķi lai “sēž pie ratiem”.

Vairāk informācijas par tiesas procesu atrodams jau minētajā lapā: http://www.fotobuda.lv/tiesa/

Gatis Vanags arī aicina visus ieinteresētos paust atbalstu parakstoties, lai gūtu apliecinājumu, ka viņš nav vienīgais, kurš vēlas Dziesmu svētkos uzņemt fotogrāfijas. Parakstīties var līdz 11. decembrim Fotogrāfijas muzejā, Rīga, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas).

Deivida Kamerūna paziņojums skan ironiski, jo ne tik sen – šī gada februārī – britu premjers, sniedzot uzrunu Kuveitā, paziņoja, ka izpausmes brīvība ir jārespektē „Tarira laukumā tāpat kā Trafalgaras laukumā”. Jāatzīmē, ka šādi paziņojumi norāda uz „demokrātisko” valstu vadītāju divkosību, sludinot principus, kuri netiek ievēroti pašu valstīs.