Robeža starp erotiku un pornogrāfiju ir ļoti izplūdusi. Latvijā pat bija doma dibināt ekspertu komisiju, kas spētu šādu robežu novilkt. Taču vēlāk atmeta ar roku. Laikam pietrūka ekspertu. Taču problēma paliek. Īpaši, ja to, piemēram, nosauc par mākslu un piekar pie sienas publiskā telpā. Un, nedo’ Die’s, ja kaildarbā ir bērni. Tad var sanākt pavisam traki, jo vienmēr atradīsies kāds pervelis formastērpā, kas tur nepārprotami saskatīs pornogrāfiju. Atcerēsimies kaut vai skandālu ar “operas puisēnu”. Kādu laiku atpakaļ briti bloķēja pieeju wikipedia.org dēļ vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņa ar kailu meiteni.
Šoreiz liksta atkal piemeklējusi Britus. Galerijas Tate Modern kuratori nezin, ko iesākt ar mākslinieka Ričarda Prinsa (Richard Prince) darbu, kurā tas reproducējis Garija Grosa (Gary Gross) fotogrāfiju ar kailu tolaik vēl 10 gadus jauno aktrisi Brūku Šīldsu (Brooke Shields). Bildes kompozīcija ir neapšaubāmi seksuāla – ne velti tās nosaukums: Sieviete bērnā (The woman in the child). Tāpēc izstādes kuratori ir neziņā par to vai turpināt bildi izstādīt un viņiem savu padomu dāsni atvēl policija.
Taču šim jautājumam ir viens ļoti būtisks aspekts, kurš parasti tiek apskatīts ļoti abstrakti. Proti – kāda ir bērna attieksme pret fotogrāfiju? Tās taču ir bērnu intereses, kuru aizsardzība ir pamats šādu bilžu izgatavošanas un izplatīšanas aizliegumam. Gan “operas pusēna”, gan Scorpions gadījumā uzņēmumu autores bija bērnu mātes. Meitene uz “Virgin Killer” vāciņa nu jau ir liela un norāda, ka viņai šī bilde nav sagādājusi nekādas problēmas. Citādi ir ar Brūku – viņa ir loti neapmierināta ar šīs bildes klejošanu publiskajā telpā. Lai ierobežotu tās izplatību Brūka ir vērsusies tiesā, taču nesekmīgi, jo mātes parakstītais līgums deva fotogrāfam neierobežotas tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu. Taču nevienā no gadījumiem bildes “subjekta” attieksmei pret to nav bijusi nozīme izskatot jautājumu par tās izplatīšanas ierobežošanu.
Vairāk par šo tēmu:
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Lasīt tālāk…
Ķīnas skolas paklusām noņem interneta satura filtrēšanas programmas jeb tā saucamo “Zaļo dambi” (Green Dam), kuru jūlija sākumā tām piespiedu kārtā bija jāsāk lietot. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tehniskās problēmas, kuras rada šī programma nesaderības dēļ ar citām programmām.
Jau iepriekš Ķīna ateicās no plāniem instalēt filtrēšanas programmatūru uz visiem datoriem, kas tiek pārdoti pēc 1.jūlija. Tomēr skolām šī prasība joprojām ir obligāta. Par spīti tam vairākas skolas Pekinā atsakās no tās lietošana, lai nodrošinātu normālu datoru darbību un mācību procesu.
ASV aģentūra, kura uztur Voice of America, piektdien paziņoja, ka meklē iespējas, kā ziņām ļaut izkļūt cauri Interneta filtriem tādās valstīs, kā Ķīna un Irāna. Šobrīd top programma, kas ļautu populārus e-pasta servisus kā, piemēram, Gmail, Yahoo! Mail vai Hotmail padarīt par tiešsaistes ziņu nesējiem. Lai radītu drošus ziņu pārraides kanālus plānots izmantot populārajos tiešsaistes e-pasta servisos uzturētās šifrēšanas iespējas.
Vairāk: US building tech tools to foil online censors
Glāzgovas pilsētas dome beidzot ir atcēlusi aizliegumu izrādīt Glasgovas kinoteatros filmu “Braiena dzīve”, ko tā pieņēma pirms 30 gadiem – līdz ar fimas iznākšanu 1979.gadā.
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis – Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
Ja kādreiz policistu fotografēšana Londonā bija ļoti populāra, jo policisti līdz ar Bigbenu, divstāvu autobusiem un sarkanajām telefona būdiņām tiek uzskatīti par Londonas simbolu, tad tagad par to nāksies aizmirs. Jo vairāk – dodoties uz Lielbritāniju jāliek cieši aiz auss, ka policistus fotografēt vai filmēt nedrīkst nekādā gadījumā – pat ar mobilo telefoniu ne. Citādi tas var beigties bēdīgi. Pat ļoti bēdīgi – ar 10 gadiem cietumā. To paredz nesen pieņemtais pretterorisma likums. Līdz šim par aizliegumu fotografēt policistus biju dzirdējis, ka tāds ir Ukrainā. Bet tā ir valsts ar mazliet citām tradīcijām.
Kamēr daudzi gatavojas šīvakara burziņam doma laukumā, ir arī alternatīvi piedāvājumi:
iedomājies! daudz, daudz latvijas iedzīvotāju. kopā saspiedušies. gari ģīmji, drūmas virsdrēbes. nothing special: krīt slapjš sniegs, dzied ieva akurātere, garas runas, visi kurn.
nafig!! turpat aiz stūra revolūcija ir tīrā izklaide! nāc plkst.17:00 uz laukumu pie pēterbaznīcas ieejas, līdzi ņemot radiouztvērēju sev un draugam. skanot muzikālajam pavadījumam FM 93,1 frekvencē, iedejosim krīzē ar prieku un nodejosim valdību mīkstu! deju virpulis pa vecpilsētas ielām! apbruņojies ar prieka atribūtiku (pretkrīzes kostīmi, tualetes papīra serpentīni, bungas un stabules, ķiploki un ziedi, ziepju burbuļi un babuļi, putukrējuma pūšamie aerosoli, riekstu sviests un trafareti).
priekšlikumi uzsaukumiem:
nodejo valdību mīkstu!
dejo ar pingvīnu!
iedejo krīzē bez maksas!
latvieti, nesapisies!
izpis pingvīnu sevī!
nepis pingvīnu sevī!
pingvīni šokā!
godmani uz antarktīdu!
šleseru uz antarktīdu!
visus uz antarktīdu. zatleru uz īslandi!
jāmaina atslēga – ko citu?
bez mīlestības negriež NAZIS ASS!
lieciet mierā mieru!
dabu par valdību!
dodiet pauzi!
dodiet!
Domāju, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par Lielo Ķīnas ugunsmūri – par mto, ka Ķīnas valdības iestādes filtrē informāciju internetā un bloķē pieeju nevēlamām mājas lapām. Ķīnas piemēram nu vēlas sekot Austrālija. Austrālijas valdība vēlas ieviest visaptverošu filtru tīklu, kuru veidotu 2 līmeņi:
- bērniem nepiemērota informācija – no šī līmeņa informācijas bloķēšanas katrs austrālietis individuāli varēs atteikties, un
- nevēlamas informācija – no kuras bloķēšanas attiekties nebūs iespējams.
Tas nozīmē, ka Austrālijas iedzīvotājiem nebūs pilnvērtīgas pieejas visiem interneta resursiem. Pagaidām Austrālijas valdība neatklāj, pēc kādiem principiem tiks atlasīts un veidots “nevēlamās” informācijas saraksts.Austrālijas valdībai jau ir saraksts ar 1300 bloķējamām saitēm, bet tas varētu izaugt līdz pat 10`000 saišu. Šo sarakstu veidotu Australian Communications and Media Authority “melnais saraksts”, kā arī Internet Watch Foundation “melnais saraksts. Taču atliek atcerēties tikko izskanējušo skandālu par wikipedia.org cenzūru, lai saprastu, kādas šim pasākumam būs sekas. Valdība, lai atvairītu pārmetumus cenzūrā gan cenšas norādīt, ka sistēma būs līdzīga Skandināvijas “Telenor” sistēmai un ierobežos piekļuvi tikai skaidri identificētām lapām ar nelikumīgu saturu. Taču arī tas neizklausās pārliecinoši, jo “Telenor” tiek izmantota, lai bloķētu pieeju The Pirate Bay lapai. Pēdējie, savukārt, norāda, ka šāda bloķēšana ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un sola sūdzēt bloķētājus tiesā.
Būtiski piebilst, ka informācija, ko iecerējuši cenzēt valdības vīri atbilst klasifikācijas “R18+”, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir pilnībā legāla, bet pieejama tikai personām, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
Cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvju grupas šo Austrālijas valdības iniciatīvu uzskata par lielāko apdraudējumu vārda brīvībai kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, kad Austrālijā pastāvēja lielākā cenzūra Rietumu valstīs.
Papildus resursi:
Stephan Engberg on eID. http://blog.tech-and-law.com/2010/01/pets-stephan-engberg-response.html
