Šodien Zviedrijas tiesa atzina četrus The Pirate Bay dalībniekus par vainīgiem autortiesību pārkāpumu atbalstīšanā un veicināšanā un piesprieda katram 1 gadu brīvības atņemšanas un no visiem četriem kopā piedzina zaudējumus 30 miljonus zviedru kronu.
Kā norādīja The Pirate Bay pārstāvis Peters Sunde (Peter Sunde), šim spriedumam var būt nopietnas sekas, jo saskaņā ar tiesas argumentāciju jebkuru interneta pakalpojumu sniedzēju var atzīt par vainīgu autortiesību pārkāpumos.
Avots: http://torrentfreak.com/the-pirate-bay-trial-the-verdict-090417/
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis - Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
Norvēģijas izglītības un zinātnes ministrs ir paziņojis, ka vēlas legalizēt failu apmaiņu. Kā uzsver, mūzikas industrijai vajadžetu izmantot internetu, nevis ar to cīnīties. “Visi iepriekšējie tehnoloģiskie uzlabojumi tika sagaidīti ar bailēm, ka tie iznīcinās iepriekšējos formātus. Taču TV nenogalināja radio, internets nenogalināja grāmatas un lejupielādes nenogalinās mūziku,” viņš norāda. Ierakstu kompānijām jāatrod sistēma, kas dod labumu gan lietotājiem, gan māksliniekiem.
Avots: TorrentFreak
Jaunzēlandieši sākuši protesta kampaņu pret izmaiņām autortiesību likumā, kas nosaka, ka interneta pakalpojuma sniedzējam ir jāpārtrauc interneta pieslēgums tiem lietotājiem, kuri tiek apsūdzēti autortiesību pārkāpumos.
Virāk informācijas:
CSIS (Center for Strategic and International Studies) pagājušā gada nogalē publicēja pētījumu par kiberdrošību (pieejams bez maksas PDF formātā).
Nesen McAfee publcēja ziņojumu par kibernoziegumem, kā arī savu skatījumu, kā tos novērst vai vismaz samazināt. Kā ierasts, joprojām lielākie draudi ir krāpniecība internetā un kaitīgā programmatūra (malware). Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts personas datu drošībai.
Domāju, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par Lielo Ķīnas ugunsmūri - par mto, ka Ķīnas valdības iestādes filtrē informāciju internetā un bloķē pieeju nevēlamām mājas lapām. Ķīnas piemēram nu vēlas sekot Austrālija. Austrālijas valdība vēlas ieviest visaptverošu filtru tīklu, kuru veidotu 2 līmeņi:
- bērniem nepiemērota informācija - no šī līmeņa informācijas bloķēšanas katrs austrālietis individuāli varēs atteikties, un
- nevēlamas informācija - no kuras bloķēšanas attiekties nebūs iespējams.
Tas nozīmē, ka Austrālijas iedzīvotājiem nebūs pilnvērtīgas pieejas visiem interneta resursiem. Pagaidām Austrālijas valdība neatklāj, pēc kādiem principiem tiks atlasīts un veidots “nevēlamās” informācijas saraksts.Austrālijas valdībai jau ir saraksts ar 1300 bloķējamām saitēm, bet tas varētu izaugt līdz pat 10`000 saišu. Šo sarakstu veidotu Australian Communications and Media Authority “melnais saraksts”, kā arī Internet Watch Foundation “melnais saraksts. Taču atliek atcerēties tikko izskanējušo skandālu par wikipedia.org cenzūru, lai saprastu, kādas šim pasākumam būs sekas. Valdība, lai atvairītu pārmetumus cenzūrā gan cenšas norādīt, ka sistēma būs līdzīga Skandināvijas “Telenor” sistēmai un ierobežos piekļuvi tikai skaidri identificētām lapām ar nelikumīgu saturu. Taču arī tas neizklausās pārliecinoši, jo “Telenor” tiek izmantota, lai bloķētu pieeju The Pirate Bay lapai. Pēdējie, savukārt, norāda, ka šāda bloķēšana ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un sola sūdzēt bloķētājus tiesā.
Būtiski piebilst, ka informācija, ko iecerējuši cenzēt valdības vīri atbilst klasifikācijas “R18+”, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir pilnībā legāla, bet pieejama tikai personām, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
Cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvju grupas šo Austrālijas valdības iniciatīvu uzskata par lielāko apdraudējumu vārda brīvībai kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, kad Austrālijā pastāvēja lielākā cenzūra Rietumu valstīs.
Papildus resursi:
Kā ziņo ZDNet, seši Lielbritānijas interneta pakalpojumu sniedzēji filtrē pieeju interneta enciklopēdijai wikipedia.org. Tam par iemeslu ir šīs lapas nonākšana organizācijas Internet Watch Foundation “melnajā sarakstā” par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Bērnu pornogrāfija, kuras izplatīšana tiek pārmesta wikipedia.org ir Vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņš - uz tā attēlota kaila pirmspubertātes vecuma meitene. Šis albums jau bija aizliegts daudzās valstīs kopš tā iznākšanas, līdz grupa nomainīja tā noformējumu.
Wikipedia.org satura filtrēšana ir radījusi problēmas tiem Lielbritānijas iedzīvotājiem, kas izmanto šos pakalpojumu sniedzējus - viņiem ir problēmas rediģēt wikipedia.org saturu.
Jāpiebilst, ka internet Watch Foundation ir nevalstiska Lielbritānijas organizācijas, kas mēklē nelegālu saturu internetā un attiecīgi veido “melnos sarakstus”. Minētais albuma vāciņš tika identificēts kā “iespējami nelegāls saturs” un iekļauts sarakstā. Interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma bloķēt sarakstā esošās saites, taču daļa to dara. Tā ir daļa no “pašregulācijas” politikas. Tomēr iepriekš minētais gadījums liecina, ka nekritiska pieeja šādiem sarakstiem var novest līdz satura cenzūrai.
Visi mīl skaitīt svešu naudu. Tā ASV zinātnieki bija nolēmuši izpētīt, cik tad īsti ienesīgs ir spameru bizness. Kā parāda pētījums, peļņu nes tikai viena no 12,5 izsūtītajām ēstulēm, kas nozīmē, ka atdeve irtikai 0.00001%. Protams, ņemot vērā izsūtīto mēstuļu daudzumu, zināma peļņa sanāk. Kā lēš pētnieki, tad, piemēram, spameru tīklsStorm network dienā varētu ienest ap 7000$ peļņu, kas gadā būtu apmēram 2`000`000$.
Vairāk info:
