Šodien Zviedrijas tiesa atzina četrus The Pirate Bay dalībniekus par vainīgiem autortiesību pārkāpumu atbalstīšanā un veicināšanā un piesprieda katram 1 gadu brīvības atņemšanas un no visiem četriem kopā piedzina zaudējumus 30 miljonus zviedru kronu.
Kā norādīja The Pirate Bay pārstāvis Peters Sunde (Peter Sunde), šim spriedumam var būt nopietnas sekas, jo saskaņā ar tiesas argumentāciju jebkuru interneta pakalpojumu sniedzēju var atzīt par vainīgu autortiesību pārkāpumos.
Avots: http://torrentfreak.com/the-pirate-bay-trial-the-verdict-090417/
Norvēģijas izglītības un zinātnes ministrs ir paziņojis, ka vēlas legalizēt failu apmaiņu. Kā uzsver, mūzikas industrijai vajadžetu izmantot internetu, nevis ar to cīnīties. “Visi iepriekšējie tehnoloģiskie uzlabojumi tika sagaidīti ar bailēm, ka tie iznīcinās iepriekšējos formātus. Taču TV nenogalināja radio, internets nenogalināja grāmatas un lejupielādes nenogalinās mūziku,” viņš norāda. Ierakstu kompānijām jāatrod sistēma, kas dod labumu gan lietotājiem, gan māksliniekiem.
Avots: TorrentFreak
Jaunzēlandieši sākuši protesta kampaņu pret izmaiņām autortiesību likumā, kas nosaka, ka interneta pakalpojuma sniedzējam ir jāpārtrauc interneta pieslēgums tiem lietotājiem, kuri tiek apsūdzēti autortiesību pārkāpumos.
Virāk informācijas:
Pirmdien Zviedrijā sākās tiesas prāva pret The Pirate Bay uzturētājiem par autortiesību pārkāpšanu. Ja tiesa viņus atzīs par vainīgiem, viņiem draud cietumsods līdz pat diviem gadiem, kā arī naudas sods. Lapas uzturētāji apsūdzības noraida, norādot, ka viņu serveriem netiek glabāts neviens ar autortiesībām aizsargāts fails.
Lielās mūzikas kompāijas un to aizstāvji ir apņēmības pilni tikt galā ar The Pirate Bay. Tomēr jau otrajā tiesas dienā prokurori atsauca nopietnākas apsūdzības. Prokurori atteicās no apsūdzības par “līdzdalību autortiesību pārkāpšanā”, pārkvalificējot to par “līdzdalību ar autortiesībām azsargāta materiāla padarīsanu par pieejamu”. The Pirate Bay to noliedz, savu aizstāvību palsta uz principu, ka pakalpojums, kuru var izmantot gan likumīgos, gan nelikumīgos nolūkos, pats par sevi nevar tikt atzīts par nelikumīgu.
Vairāk informācijas:
Free Software Foundation (”FSF”) ir cēlis prasību pret Cisco par autortiesibu pārkāpumiem. FSF uzskata, ka Cisco ir pārkāpis atvērtā koda licenču GPL v.2 un Lesser GPL versiju 2.0 un 2.1 noteikumus izplatot programmatūru bez pirmkoda (source code). Kā norāda FSF, Cisco Linksys nodaļa ir izplatījusi programmatūru (firmware) ar minēto licenču nosacījumiem, taču nepievienojot programmu izejas kodus, tā liedzot lietotājiem modificēt šo programmatūru.
Vairāk par šo lietu:
Prasība lejupielādējama šeit (PDF fails).
1.decembrī Konkurences padome pieņēma lēmumu par naudas soda 11 134 latu apmērā un tiesiskā pienākuma izbeigt konstatētos pārkāpumus piemērošanu biedrībai „Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība” (AKKA/LAA) par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu.
Konkurences padome atzinusi par netaisnīgiem AKKA/LAA noteiktos autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikaliem, kuros netiek tirgotas audio kasetes un kompaktdiski, kā arī frizētavām, solārijiem, modes saloniem u.c. - gan Latvijas mērogā, gan salīdzinot tos ar analoģiskiem tarifiem Igaunijā un Lietuvā. Gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā minētajās kaimiņvalstīs. Vienlaikus norādīts, ka AKKA/LAA noteiktie tarifi nav balstīta uz objektīviem kritērijiem un AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, veidojot krasas tarifu atšķirības – līdz pat 2,75 reizēm Latvijas ietvaros.
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir noraidījusi Lego klucīšus reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, pamatajot savu lēmumu ar to, ka klucīšu forma ir funkcionāla - tai tādai ir jābūt, lai klucīši darbotos kā paredzēts. Līdz ar to tagad ikviens ir tiesīgs ražot Lego lolojumam identiskus klucīšus.
Vairāk par šo tēmu:
Austrālijas Statistikas Birojs turpmāk publicēs savu informāciju ar Creative Commons licenci - tā vēsta šīs iestādes mājas lapa. Austrālijas Statistikas Birojs izmantos Creative commons attribution 2.5. Australia licenci, kas nosaka, ka publicētā informācija ir brīvi izmantojama, norādot avotu - tas ir, atsauci uz Austrālijas Statistikas Biroju. Tikmēr Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapu rotātā uzraksts “Copyright © 2006” un šāds teksts:
Visas tiesības, ieskaitot autortiesības, uz šo statistisko pakalpojumu ir CSP īpašums. Atsaucoties uz datiem, kas iegūti šī pakalpojuma rezultātā, pakalpojuma izmantotājam jānorāda CSP kā datu avots.
Šī pakalpojuma lietotājam aizliegts nodot tālāk šo statistisko pakalpojumu komerciālos nolūkos vai pārdot to tālāk vai arī būtiski izmantot datus līdzīgu darbību veikšanai, vai arī elektroniski tālāk nodot šo statistisko pakalpojumu pilnībā vai arī tā daļu bez rakstiskas CSB atļaujas.
Man gan īsti nav saprotams, kāpēc informācija, kura tiek apkopota par valsts naudu (turklāt lielu daļu tās veido uzņēmumu iesniegtā informāciju) nav brīvi pieejama un izmantojama. Protams, norādot datu avotu.
Man vienmēr licies interesants jautājums - kur ir robežas tām prasībām, kuras lietotājam var uzlikt ar darba izmantošanas licenci (angliski - EULA jeb end-user license agreement). Te būs viens lielisks komikss par tēmu.
