Pavisam nesen Latvija un citas Eiropas Savienības valstis pievienojās Tirdzniecības nolīgumam viltojumu novēršanas jomā jeb ACTA, kas izpelnījies kritiku tā sagatavošanas slepenības dēļ, kā arī tās piemērošanas neskaidrību dēļ (kā tā iekļausies ES tiesību sistēmā, kā valstis to piemēros, vai tās piemērošana neradīs cenzūras draudus utt.). Polijā valstīs vairāk kā tūkstotis, bet citās valstīs kā Čehijā, Beļģijā, Francijā – ieskaitot Parīzi, Lionu un Bordo - vairāki simti cilvēku izgājuši ielās, lai protestētu pret šo valstu pievienošanos nolīgumam. Mazāki protesti bijuši Londonā un Dublinā. Ar lielu aizturi (13. februārī), bet arī Latvijā tiek organizēts līdzīgs protests.
Ņemot vērā sabiedrības interesi par nolīgumu, rīt, 2012. gada 1. februārī, pulksten 16.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19) LU Debašu klubs organizē publiskās debates. Debates plānotas, lai vispusīgi aplūkotu ACTA līguma iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, jo līdz šim par paredzamajām sekām ir maz informācijas.
Debates norisināsies britu parlamentāro debašu stilā. Atbilstoši šim debašu stilam, debatēs piedalās valdības un opozīcijas komandas, kurās tās ar argumentu palīdzību aizstāvēs vai noliegs nepieciešamību pievienoties ACTA līgumam.
Debates tiks arī translētas tiešraidē Latvijas Universitātes portālā.
Vairāk par ACTA
Līguma teksts angliski: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/may/tradoc_147937.pdf
Līguma teksts latviski: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0380:FIN:LV:HTML
EFF: https://www.eff.org/deeplinks/2012/01/we-have-every-right-be-furious-about-acta
ERR: http://news.err.ee/Opinion/6e70e765-a870-4193-94c5-26ab228f14ed
FFII: ACTA violates fundamental rights
Jurģis Ķiršakmens: Kāpēc es esmu pret ACTA?
Magdas Papēdes komentārs: http://www.autornica.lv/2012/01/27/lasot-acta-pirm%C4%81s-piez%C4%ABmes/
Eiropas Savienības Ministru padome ir devusi piekrišanu kritiski vērtētā Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā – (ACTA jeb Anti-Counterfeiting Trade Agreement) – parakstīšanai dalībvalstu vārdā. Nolīgums izpelnījās sabiedrības kritiku tā sagatavošnaas procesa slepenības dēļ, kā arī, ka tā piemērošana var nepamatoti samazināt vai skart sabiedrības tiesības.
ES piedalījās nolīguma teksta saskaņošanas procesā, kas ilga vairākus gadus, taču līgumu joprojām nav parakstījumi. uz šo brīdi ACTA ir parakstījušas: ASV, Austrālija, Dienvidkoreja, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Meksika, Maroka, Singapūra un Šveice.
Lai ES varētu pievienoties nolīgumam, to bija jāapstiprina Ministru padomei, kā arī tas bija jāiztulko visu ES dalībvalstu valodās. Visticamāk, būs nepieciešami vēl pāris mēneši, pirms ES varēs parakstīt ACTA. Tāpat, lai nolīgums stātos spēkā, to pēc parakstīšanas būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
Līguma teksts: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0380:FIN:LV:HTML
Avots: http://www.out-law.com/en/articles/2011/december/council-of-ministers-backs-eu-signing-of-acta/
Brelīnes reģionālā tiesa (Landgericht Berlin) ir atzinusi, ka Creative commons Attribution-ShareAlike (CC BY-SA) Unported licence ir piemērojama autordarbiem Vācijā. Tiesa nosprieda, ka Vācu galēji labējā mājas lapa publicējot Ninas Gerlahas (Nina Gerlach) fotogrāfiju nenorādot autoru un saiti uz darba oriģinālu (kā to nosaka licence, ar kuru darbs tika izplatīts) neievērojot ir pārkāpusi licences noteikumus. Tādejādi fotogrāfija tikusi izmantota nelikumīgi, pārkāpjot autora tiesības.
Eiropas parlamenta uzdevumā tapis pētījums par ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement). Tajā paustas bažas par līguma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām un to, kā līguma prasības tiks ieviestas dalībvalstīs.
Latvijas Vēstnesī publicēts īss rakstiņš par plaģiātismu mākslā ar divu advokātu komentāriem: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233151
Galvenās atziņas:
- Plaģiātisms ir autortiesību pārkāpums un ar to var cīnieties – prasot izbeigt vai novērst pārkāpumu, pieprasot kompensācijas samaksu u.c. Tajā skaitā – tiesas ceļā. Taču autoram pašam ir jāizlemj cik tas ir lietderīgi. Ieteicams konsltēties ar juristu – autortiesību speciālistu, kas spēs izskaidrot juridiskās nianses un ieteikt risinājumus.
- Ne viss, par ko mākslinieks sajūtas aizskarts ir autortiesību pārkāpums. Nematerializētas idejas Autortiesību likums neaizsargā. Tāpat ir jānošķir plaģiēšana un kopēšana no iedvesmošanās un līdzīgas tēmas vai ideju izmantošanas.
15. aprīlī beidzot tika pieņemts plašas diskusijas izraisījušais starptautiskais “pretpirātisma” līgums Anti-Counterfeiting Trade Agreement (ACTA). Tā pēdējā versijas ir publicēta un atvērta valstīm parakstīšanai līdz pat 2013. gada maijam. Ar līguma tekstu var iepazīties te: http://acta.ffii.org/?p=633
Vairāki tehnoloģiju giganti kā HTC, Sony Ericsson un Microsoft ir vērsušies Eiropas Savienības patentu birojā ar mērķi panākt Apple piederošās preču zīmes “App Store” un “Appstore” dzēšanu jeb reģistrācijas atcelšanu. Kā pamatojumu savai prasībai kompānijas norāda, ka Apple piederošās preču zīmes nav nošķiramas un ir sarunvalodā izmantojami vārdi, kas apzīmē noteiktu lietu šķiru, līdzīgi kā “book store” vai “toy store”.
Ja kādam ir interese – Mičiganas Štata Universitātes Tiesību koledžas mājas lapā var iepazīties ar konferencei “Bits Without Borders” iesniegtajiem materiāliem. To autori ir dažādu valstu un universitāšu tiesību zinātņu pasniedzēji un darbi skar tādas tēmas kā intelektuālais īpašums, interneta pārvaldība, digitālā kultūra, kiberdrošība u.tml.
Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos - pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.
Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.
Lasīt tālāk…
