Lekciju apmeklējuma priekšnoteikums – iepazīšanās ar Pjotra Kropotkina rakstu Anarhisms (Anarchism) Encyclopaedia Britannica 1905.gada (11-ajam) izdevumam.

Lekciju saturs

1. lekcija. Anarhisma ideja. Pirmdien, 2011. gada 10. janvārī.

Ir pieņemts anarhisma aizmetņus meklēt jau senās Grieķijas vēsturiskajās dzīlēs, taču patiesu idejisku, politekonomisku un sociālu ietekmi anarhisms sasniedz 19.gadsimtā. Prudona, Bakuņina, Kropotkina piedāvājumā anarhisms ir faktiski vienīgā nopietnā alternatīva idejiski kreisajā spārnā Marksa un vēlāk Ļeņina piedāvājumam. Dzīve bez vai pēc valsts, likumu sakņošanās kopienas pašorganizācijā, sadarbības un solidaritātes principi kā cilvēka dabas pamatlikumi, brīvības koncepcija, kapitālismam alternatīvi sociālās un ekonomiskās dzīves organizācijas modeļi – tā ir būtiska, taču ideju vēsturē lielā mērā apspiesta un stigmatizēta intelektuālo un rīcībpolitisko izvēļu lauka daļa.

2. lekcija. Anarhisma prakse. Trešdien, 2011. gada 12. janvārī.

40 stundu darba nedēļa, ikgadējs vairāku nedēļu apmaksāts atvaļinājums, kopienas savstarpēja veselības apdrošināšana, arī pirmais Latvijas valstiskās neatkarības pieteikums, vēlāk boļševiku „aizgūtie” lozungi miers kareivjiem, fabrikas strādniekiem, zemi zemniekiem; Parīzes un Barselonas komūnas – tās ir tikai dažas no anarhisma pēdām vēsturē. Savukārt, 21.gadsimtā Peer – to – peer failu izplatīšana, kopienu pakalpojumu un bartera sistēmas, tai skaitā time bank un LETS, wikileaks, ES ietvaros iespējamā panarhija, un daudzas citas jaunas prakses formas skaidri rāda anarhisma principu dzīvotspēju.

3. lekcija. Anarhisma idejiskā renesanse 21.gadsimtā. Piektdien, 2011. gada 14. janvārī

Gan Noams Čomskis, gan Roberts Noziks un savā ziņā arī Pols Feierabends diezgan spilgtā manierē palīdzēja uzturēt anarhisma ideju klātbūtni arī Rietumu akadēmiskajā intelektuālajā vidē. Arī jaunveidojamās evolucionārās bioloģijas (1970-80) interese par Kropotkina atziņām saistībā ar sugu izdzīvošanu (kooperācijas princips) palīdzēja atdzīvināt interesi par anarhisma atziņām pēc ilgāka stigmatizācijas perioda. Taču tieši pēdējās pāris desmitgadēs ar Elinoras Ostromas (Nobela prēmija ekonomikā 2009. gadā) un Maikla Tompsona darbiem ar jaunu sparu piedāvā anarhisma tradīcijai tuvas idejas par pašu cilvēku organizācijas iespējām, sociālo saišu horizontālo raksturu, kā arī svaigus rīcībpolitiskus risinājumus (piemēram, funkcionālais federālisms). Globālie „draudi” savukārt ir pastiprinājuši faktisko valsts īstenoto pilsoņu pārraudzību un tiesību ierobežošanu, tā radot jaunu faktisku un idejisku spriedzes lauku.

Lektors

Lekciju autors Dr. phil. Roberts Ķīlis 1991. gadā ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994. gada — asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā. Viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem. 2008. gada 15. oktobrī iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Pirmkārt, tā ikvienam atgādina, ka mūsdienu ekonomiskā sistēma ne tuvu nav ideāla – lai kā arī necenstos iegalvot dažādi eksperti un speciālisti. Krīzes ir šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa – tās ir regulāras un nenovēršamas (ja vien netiek veiktas pamatīgas izmaiņas sistēmā). Vienīgi ekonomikai kļūstot globālākai, arī tās krīzes kļūst globālas. Krīze ir atgādinājums mežonīgā un liberālā kapitālisma piekritējiem, ka tā neredzamā roka, kas it kā regulējot tirgu brīžiem mēdz savilkties kulakā un visai redzami un sāpīgi iesist. Patiesībā šādas krīzes uzskatāmi parāda, ka mūsdienu ekonomiskā sistēma ir fikcija – nav tur nekādas sistēmas.

Otrkārt, tas ir atgādinājums, ka resursi ir ierobežoti – gan globāli, gan arī katram personīgi. Tāpēc nepieciešams pārdomāt savas vajadzības un ierobežot patēriņu. Tas nāks par labu ne tikai katra maciņam, bet arī videi. Ja katrs tērēs naudu tikai lietām, kas tam tiešām ir nepieciešamas, tas ietaupīs resursus un samazinās atkritumu daudzumu, tādējādi mazinot slogu videi. Nedrīkst aizmirst arī tād senu lietu, kā kooperācija, kas arī lieliski ļauj taupīt.

Treškārt, tā ir lieliska iespēja katram attīstīt savas radošās spējas. Piemēram, var nevis pusdienot kafejnīcā, bet pusdienas pagatavot mājās un ņemt līdzi uz darbu, tā ietaupot naudu. Ir tik daudzas lietas, ko var izgatavot pats. Radošāki prāti iet vēl tālāk un rada savas lokālās ekonomiskās sistēmas. Ja tev ir paveicies un darba ir mazāk, kā agrāk, vei vēl labāk – uz darbu nav jāiet vispār – izmanto savu laiku radoši, apgūsti jaunas iemaņas. Vēlāk tās noderēs. Var pat sākt kaut ko darīt par brīvu, tā attīstot savas prasmes un ar sevi un savu darbu iepazīstinot citus. Ar laiku atmaksāsies.

Mājas lasīšanai:

• Today’s Economic Crisis in Historical Perspective
• How Kids Learn to Love Capitalism