Pavisam nesen Latvija un citas Eiropas Savienības valstis pievienojās Tirdzniecības nolīgumam viltojumu novēršanas jomā jeb ACTA, kas izpelnījies kritiku tā sagatavošanas slepenības dēļ, kā arī tās piemērošanas neskaidrību dēļ (kā tā iekļausies ES tiesību sistēmā, kā valstis to piemēros, vai tās piemērošana neradīs cenzūras draudus utt.). Polijā valstīs vairāk kā tūkstotis, bet citās valstīs kā Čehijā, Beļģijā, Francijā – ieskaitot Parīzi, Lionu un Bordo - vairāki simti cilvēku izgājuši ielās, lai protestētu pret šo valstu pievienošanos nolīgumam. Mazāki protesti bijuši Londonā un Dublinā. Ar lielu aizturi (13. februārī), bet arī Latvijā tiek organizēts līdzīgs protests.
Ņemot vērā sabiedrības interesi par nolīgumu, rīt, 2012. gada 1. februārī, pulksten 16.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19) LU Debašu klubs organizē publiskās debates. Debates plānotas, lai vispusīgi aplūkotu ACTA līguma iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, jo līdz šim par paredzamajām sekām ir maz informācijas.
Debates norisināsies britu parlamentāro debašu stilā. Atbilstoši šim debašu stilam, debatēs piedalās valdības un opozīcijas komandas, kurās tās ar argumentu palīdzību aizstāvēs vai noliegs nepieciešamību pievienoties ACTA līgumam.
Debates tiks arī translētas tiešraidē Latvijas Universitātes portālā.
Vairāk par ACTA
Līguma teksts angliski: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/may/tradoc_147937.pdf
Līguma teksts latviski: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0380:FIN:LV:HTML
EFF: https://www.eff.org/deeplinks/2012/01/we-have-every-right-be-furious-about-acta
ERR: http://news.err.ee/Opinion/6e70e765-a870-4193-94c5-26ab228f14ed
FFII: ACTA violates fundamental rights
Jurģis Ķiršakmens: Kāpēc es esmu pret ACTA?
Magdas Papēdes komentārs: http://www.autornica.lv/2012/01/27/lasot-acta-pirm%C4%81s-piez%C4%ABmes/
Ieva Zībārte ar domubiedriem – Andreju Strokinu, Evelīnu Ozolu un Matīsu Groskaufmani - ir sagatavojusi pētījumu par Rīgas radošajiem kvartāliem – tādiem kā Miera iela, Kalnciema ielas kvartāls, Spīķeri u.tml. 2001.-2012. gadā. Šajos kvartālos tieši ekonomiskās krīzes laikā – ap 2009. gadu – viens otram līdzās saradās kafejnīcas, dizaina darbnīcas, kultūras centri u.tml.
Pētījumā aptaujāti vairāk kā 40 jaunie uzņēmēji, izvērtēts, kā kvartāli attīstījušies, apkopoti secinājumi par veiksmēm un kļūdām, fiksētas tendences.
Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem, Ieva Zībārte & co
Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas kartes (e-ID karte) ieviešana tuvojas noslēgumam – Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Personu apliecinošu dokumentu likumu un PMLP jau saņēmis pirmo sūtījumu ar 100 000 jaunajām kartēm. Jauno dokumentu varētu sākt izsniegt no šā gada 1. marta, tomēr par precīzu karšu ieviešanas laiku vēl lems Ministru kabinets.
Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Ministru kabinets noteiks elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
Personas apliecībā būs iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.
Papildus informācija:
Vakar ICANN (the Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) – organizācija, kas pārrauga augšējā līmeņa domēnus – pieņema lēmumu paplašināt ģeneratīvo augšējā līmeņa domēnu skaitu (generic top level domain jeb gTDL). Šobrīd ir 22 šādi domēni (pie tiem netiek pieskaitīti valstu augšējā līmeņa domēni). ICANN vēlme ir ļaut reģistrēt kā augšējā līmeņa domēnu gandrīz jebkuru vārdu jebkurā valodā. ICANN uzskata, ka tas ļautu organizācijām labāk aizsargāt un realizēt savas mārketinga intreses. Tomēr ir arī pretēji viedokļi, proti, ka uzņēmumiem radīsies papildus izdevumi, lai tie nodrošinātu savu preču zīmju aizsardzību.
Savs augstākā līmeņa domēns nebūs lēts prieks – tas maksās $185,000. Pieteikties pirmajā kārtā varēs līdz 12. aprīlim un pieteicējam būs jāpierāda savas tiesības izmantot attiecīgo domēna vārdu.
Avots: http://www.out-law.com/en/articles/2012/january-/icann-opens-application-process-for-new-top-level-domain-name-endings/
Papildus informācija: http://blog.icann.org/2011/12/carefully-constructed-new-gtld-program-moves-forward/
Paredzams, ka drīzumā Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datu bāzē, kā arī attiecīgo ministriju mājaslapās būs publiski pieejami pētījumi, kas tapuši par Eiropas Savienības fondu finansējumu. Jau šobrīd Valsts kancelejas pētījumu datu bāzē ikviens interesents var iepazīties ar pētījumiem, kas līdz šim veikti valsts pārvaldes iestādēs, tostarp par ES fondu līdzekļiem: http://petijumi.mk.gov.lv/ui/.
