Eiropas Savienība Parlaments 27. septembrī pieņēma lēmumu ierobežot telefona sarunu un datu pārtveršanas jeb tā saucamo “izsekošanas” tehnoloģiju eksportu uz valstīm, kas izmanto šos rīkus, lai pārkāptu vai ierobežotu cilvēktiesības, demokrātijas pamatprincipus vai vārda brīvību. Lēmums tapis reaģējot uz ziņām, ka arābu valstu valdības eiropiešu tehnoloģijas izmantotāja, lai apspiest „Arābu pavasari” šā gada sākumā. Lēmuma izpilde ir atstāta katras dalībvalsts ziņā.
Brelīnes reģionālā tiesa (Landgericht Berlin) ir atzinusi, ka Creative commons Attribution-ShareAlike (CC BY-SA) Unported licence ir piemērojama autordarbiem Vācijā. Tiesa nosprieda, ka Vācu galēji labējā mājas lapa publicējot Ninas Gerlahas (Nina Gerlach) fotogrāfiju nenorādot autoru un saiti uz darba oriģinālu (kā to nosaka licence, ar kuru darbs tika izplatīts) neievērojot ir pārkāpusi licences noteikumus. Tādejādi fotogrāfija tikusi izmantota nelikumīgi, pārkāpjot autora tiesības.

Stestdien, 8. oktobrī, kafejnīca Taka aicina mainīties – rotām, apaviem, apģērbiem, grāmatām un visu ko citu!
Pārskati savu grāmatplauktu, drēbju skapi un arī pamanīsi, ka daudzas lietas vairs pašam nekalpo, bet kādam citam būtu lielisks atradums. Jau no plkst. 13:00 kafejnīcas telpās (Miera ielā 10) esi gaidīts iemainīt līdzatnesto pret ko jaunu, kas papildinās jauno rudens garderobi vai kādu labu grāmatu skaistam vakaram.
Dienas laikā varēsi arī noskatīties Survival KIT laikā tapušos video padomus, piemēram – Kāds ir gardas burkānkūkas noslēpums? Kā spāniski novēlet labu dienu? Kā spēlēt blūzu uz ermoņikām?
Vairāk info: pataku.wordpress.com un @barsTaka
Šodien publicētie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz, ka kā masu informācijas līdzekli varēs reģistrēt arī interneta vietni. Šobrīd likms neparedz interneta vietņu reģistrāciju kā masu informācijas līdzekli, lai arī praksē tas netika liegts. Tiesa, šādu iespēju līdz šim ir izmantojauši nedaudzi.
Papildus iepriekš minētajam grozījumi paredz, ka masu informācijas līdzekļu reģistrs tiek vests elektroniski un ierakstiem elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā lēmumam par ieraksta izdarīšanu. Tomēr – ja reģistra ieraksts neatbilst lēmumam par ieraksta izdarīšanu, noteicošais ir lēmums (kas, savukārt, nozīmē, ka uz ierakstiem elektroniski vestajā reģistrā tomēr nevar paļauties).
Tāpat grozījumi paredz pienākumu masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, pienākumu Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.
Grozījumi stāsies spēkā 20. oktobrī.
Grozījumu teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=237253&version_date=06.10.2011
Likuma teksts: http://www.likumi.lv/doc.php?id=64879

Likumu izstrāde ir laikietilpīgs process, kurā ir iesaistītas dažādas institūcijas. Dažkārt likuma izstrāde var aizņemt pat daudzus gadus. Par to, kā Latvijā top likumi, kādas ir likumdošanas procesa stadijas, kā šajā procesā tiek iesaistīta sabiedrība u.c. var lasīt Latvijas Vēstneša rakstā “Kā top likums”?
Lai gan likuma izstrāde ir individuāls process, tomēr katram likumam, pirms tas stājas spēkā, ir jāiziet cauri četrām stadijām: likumdošanas iniciatīvai, likumprojekta apspriešanai, likuma pieņemšanai un likuma publicēšanai (izsludināšanai).