Latvijas Vēstnesī publicēts raksts par lobijiem un lobēšanu Eiropas Savienībā, skaidrojot kas ir lobēšana, kā tā darbojas un kādas jaunas prasības tiks izvirzītas lobijiem : http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233182.
Eiropas parlamenta uzdevumā tapis pētījums par ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement). Tajā paustas bažas par līguma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām un to, kā līguma prasības tiks ieviestas dalībvalstīs.
“Latvijas Vēstnesī” raksts par interneta veikalu pircēju tiesībām un ko der atcerēties pirms iepirkšanās internetā: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232836.
Eiropas komisija (EK) ir nopietni ķērusies pie mobilo sakaru viesabonēšanas regulēšanas, lai cīnītos ar augstajām viesabonēšanas cenā. Pirmais solis bija balss un īsziņu viesabonēšanas cenu samazināšana. Tagad kārta ir datu viesabonēšanai, kas, līdz ar pieaugošo viedtālruņu popularitāti, skar arvien vairāk tālruņa lietotāju.
Kā pirmais pasākums ir paredzēta tieša maksimālās cenas noteikšana:
Pagaidām datu pārraides viesabonēšanas cenu samazinājums palīdzētu ierobežot maksu, lai tā nepārsniegtu 90 centus par megabaitu (MB) no 2012. gada jūlija un saruktu līdz 50 centiem no 2014. gada jūlija.
Taču Komisijas plāni sniedzas daudz tālāk, vēloties panākt nopietnas izmaiņas mobilo sakaru tirgū:
Ierosināts ķerties pie augsto viesabonēšanas cenu iemesla — konkurences trūkuma, atverot tirgu arī citiem operatoriem un radot patērētājiem lielākas izvēles iespējas.
"Uzreiz samazinātos datu viesabonēšanas cenas, no kurām uzņēmēji patlaban gūst pasakainu peļņu," saka par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iekšzemes operatoriem būs jāļauj citiem pakalpojumu sniedzējiem izmantot viņu tīklus par regulētām vairumtirdzniecības cenām.
Patērētāji varēs arī mainīt savu iekšzemes operatoru pret citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī maiņa notiks automātiski — nemainot ne tālruņa numuru, ne SIM karti.
Avots: http://ec.europa.eu/news/science/110706_lv.htm
Labs raksts par tiesībām uz vārda un pulcēšanās brīvību Latvijā: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232601. Rakstā analizēta gan pulcēšanās brīvības jēga, gan arī apstākļi, kādos tā varētu būt ierobežojuma, gan prakse attiecībā uz šo tiesību realizāciju Latvijā.
Latvijas Vēstnesī publicēts īss rakstiņš par plaģiātismu mākslā ar divu advokātu komentāriem: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=233151
Galvenās atziņas:
Latvijas Vēstnesī šodien raksts par sabiedriskā transporta kontrolieru un pasažieru tiesībām un pienākumiem: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232857
Datu glabāšana mākonī ir ļoti populāra, jo ļauj samazināt izmaksas – maksājot tikai par saņemto un nerūpējoties par tehnkas uzturēšanas izmaksām. Tomēr, uzglabājot datus mākonī – tajā skaitā, izmantojot dažadus web pakalpojumus kā Google Mail, jārēķinās, ka tiem var piekļūt arī citu valstu tiesībsargājošās iestādes (nemaz nerunājot par pakalpojuma nodrošinātājiem), ja šie dati fiziski atrodas citā valstī (vai pat valstīs). Piemēram, ASV tiesībsargājošām iestādēm ir visai plašas tiesības piekļūt ne tikai tiem datiem, kas atrodas tās teritorijā, bet arī tiem datiem, kas ir ASV uzņēmu rīcībā, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tātad, ja izmantojat ASV hostinga kompānijas pakalpojumus, tad arī jūsu datiem varēs piekļūt ASV iestādes, pat ja fizisku jūsu dati atradīsies uz servera Lielbritānijā.
Jāuzsver, ka datu pārziņi no Eiropas Savienības (ES) nedrīkst nodot fizisko personu datus uz valstīm ārpus ES, kas nenodrošina ES atbilstošu datu aizsardzības līmeni (datu nodošana uz šīm valstīm pieļaujama atsevišķos gadījumos, ievērojot papildus datu aisardzības prasības). Jāatzīst, ka salīdzinoši nedaudzas valstis ir atzītas par tādām, kas nodrošina ES atbilstošu personas datu aizsardzību un ASV nav starp tām. Līdz ar to uzņēmumiem, kas apstrādā fizisko personu datus (piemēram, pieņem maksājumus) ir rūpīgi jāpārdomā par pakalpojumu sniedzēju izvēli. Diemžēl ne vienmēr ir zināms par to, kur tad reāli dati atrodas, jo arī pakalpojuma sniedzējs var izmantot citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kas datus glabā mākonī, par ko pakalpojuma saņēmējam nav ne jausmas.
Protams, ja personas dati apstrādāti netiek (piem., tiek uzturēta vienkārša “vizītkartes tipa” mājas lapa), šis jautājums nav tik aktuāls. Tomēr jāātceras, ka personas datu definīcija ir tik plaša, ka pat vienkārša mājas lapa var saturēt personas datus – piemēram, darbinieku vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju un mobilā tālruņa numuru, kas kopā būs personas dati.
Tajā pat laikā datu glabāšanai uz serveriem, kas atrodas ārpus Latvijas kaut kur mistiskā mākonī, ir savi plusi. Piemēras, pakalpojuma funkcionalitāte un cena. Tāpat arī datu drošība un vēlme pasargāt savus datus no svešām acīm – citu valstu dienestus diez vai interesēs mūsu glabātie dati (ja vien tie nav saistīti ar starptautisko noziedzību vai bērnu pornogrāfiju), savukārt, nevienam nav noslēpums, ka Latvijas dienesti mēdz būt nepamatoti ziņkārīgi (atzerēsimies, kaut vai Jaunalksnes sarunu ierakstus).
Kopsavilkumā: pirms izvēlēties pakalpojumu saņemšanu internetā, neatkarīgi no šī pakalpojuma veida (datu glabāšana, e-pasts, utt.), ir vērts rūpīgi izanalizēt visus no tā izrietošos ieguvumus un riskus.
Eiropas savienībā notiek diskusijas par to, kā marķējami pārtikas produkti un kas šajos marķējumos norādāms. Sīkāk par to var lasīt “Latvijas Vēstnesī”: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=232602.
