Latvijas "Zemes draugi" un citas organizācijas piektdien, 2. oktobrī rīko semināru par iespēju Latvijas pašvaldības pasludināt par no ģenētiski modificētiem organismiem brīvām zonām. Seminārā runās arī par ĢMO un bitēm, par to audzēšanas Latvijā iespējamo ekonomisko ietekmi un citiem interesantiem jautājumiem.
Programma pieejama Zaļās brīvības mājas lapā.

Atnāc 2.oktobrī plkst. 11.00 uz Vides ministriju (409. telpu) un ņem līdzi draugus!

Par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) saucam dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību, tiek ievietots jauns, tostarp sveša organisma gēns. Šādā veidā tiek radīts organisms, kāds dabiskā vidē nav sastopams.

Pagaidām nav pietiekami skaidru un nepārprotamu pierādījumu tam, ka ĢM augu lietošana pārtikā ir nekaitīga veselībai, drīzāk otrādi. Zinātniski ir atzīts, ka, audzējot ĢM kultūras, šo augu piejaukums blakusesošajās teritorijās ir tehniski neizbēgams. Ņemot vērā nelielo Latvijas teritoriju un nelielos attālumus starp saimniecībām, tiktu apdraudētas gan saimniecības, kas ĢM kultūraugus neaudzē, gan Latvijas daba kopumā.

Tas, kas būtu svarīgs katra iedzīvotāja pienākums – palūgt savai pašvaldībai vismaz pagaidām 5 gadu aizliegumu pašvaldības teritorijā audzēt ĢM. Šādu iespēju dod šī gada 18.jūnijā pieņemtie grozījumi Ģenētisko modificēto organismu aprites likumā. Grozījumos ir paredzētas tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās. Par ĢMO aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tādu aizliegumu jānosaka vismaz uz 5 gadiem. Svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji tiktu adekvāti informēti par šo ieceri un tiktu uzklausīts viņu viedoklis.

Tas iespējams iesniedzot iesniegumu (kaut vai no vienas personas), bet par to jau stāstīs šajā pasākumā!

Francijas Nacionālā asambleja pagājušajā nedēļā pieņēma likumu, kas ļauj līdz pat vienam gadam liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos -  pieķertas nelegāli lejupielādējam ar autortiesībām aizsargātus materiālus un ignorējušas brīdinājumus. Tāpat šīm personām var draudēt 300`000 eiro liels naudassods vai cietumsods. Cita starpā likums arī paredz pienākumu Wi-Fi pieejas punktu turētājiem liegt piekļuvi neautorizētiem lietotājiem.

Šis jau ir trešais mēģinājums Francijā pieņemt likumu, kas ļautu liegt piekļuvi internetam personām, kuras apsūdzētas autortiesību pārkāpumos. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina komitejai, kas sastāv no abu parlamenta palātu pārstāvjiem.

Lasīt tālāk…

Ķīnas skolas paklusām noņem interneta satura filtrēšanas programmas jeb tā saucamo “Zaļo dambi” (Green Dam), kuru jūlija sākumā tām piespiedu kārtā bija jāsāk lietot. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tehniskās problēmas, kuras rada šī programma nesaderības dēļ ar citām programmām.

Jau iepriekš Ķīna ateicās no plāniem instalēt filtrēšanas programmatūru uz visiem datoriem, kas tiek pārdoti pēc 1.jūlija. Tomēr skolām šī prasība joprojām ir obligāta. Par spīti tam vairākas skolas Pekinā atsakās no tās lietošana, lai nodrošinātu normālu datoru darbību un mācību procesu.

Lielbritānijas youtube.com lietotājiem atkal ir iespējas vērot mūziķu videoklipus. Par iemeslu tam – septembra sākumā YouTube beidzot vienojās ar Britu autortiesību aģentūru PRS. Autoratlīdzības apmērs, kādu YouTube maksās PRS pagaidām nav zinams.

Pus gadu atpakaļ YouTube liedza Lielbritānijas iedzīvotājiem piekļuvi mūziķu oficiālajiem kanāliem, jo tai radās domstarpības ar autortiesību aģentūru par autoratlīdzību. Šādu pat domstarpību dēļ ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA mūziķu oficiālie videokanāli nebija pieejami arī Latvijā.

Atgādināšu, ka runa ir par videoklipiem, ko youtube.com oficiāli ievieto mūzikas izdevniecības. Neoficiāli ievietotos mūzikas klipus var skatīties joprojām (protams, līdz brīdim, kad tie tiem izņemti no lapas pēc autortiesību aģentūru prasībām).

Ar katru dienu mēs esam aizvien vairāk izsekojami. Tehnoloģijas seko katram mūsu solim, fiksē katru darbību: pieslēgšanos internetam, braucienu tramvajā, norēķinus ar bankas karti. Mobilo telefonu operatori jau tagad zina to, kā mēs pārvietojamies. Pagaidām tie ir tikai mūsu dzīves fragmenti, kas tiek uzkrāti dažādās sistēmās un datu bāzēs – līdz brīdim, kad kādam tos izdosies salikt kopā. Un tehnoloģijas uz to virzās.  Kā nepazaudēt kontroli pār savas dzīves rituma fiksāciju? Uz to atbildi mēģina rast organizācija Electronic Frontier FoundationOn Locational Privacy, and How to Avoid Losing it Forever.

Papildus:

  1. The UK’s Surveillance Society: Half A Million Intercepts of Communications Data in 2008
  2. Neliels The New York Times rakstiņš par vietas (lokācijas) privātumu:  A Casualty of the Technology Revolution: ‘Locational Privacy’.
  3. 20,000 March In Berlin As Protests Erupt Against European Surveillance
  4. Swiss privacy watchdog demands withdrawal of Swiss Street View

ASV aģentūra, kura uztur Voice of America, piektdien paziņoja, ka meklē iespējas, kā ziņām ļaut izkļūt cauri Interneta filtriem tādās valstīs, kā Ķīna un Irāna. Šobrīd top programma, kas ļautu populārus e-pasta servisus kā, piemēram, Gmail, Yahoo! Mail vai Hotmail padarīt par tiešsaistes ziņu nesējiem. Lai radītu drošus ziņu pārraides kanālus plānots izmantot populārajos tiešsaistes e-pasta servisos uzturētās šifrēšanas iespējas.

Vairāk: US building tech tools to foil online censors

Lielisks Deivida Veinberga (David Weinberger) raksts “Copyright’s Creative Disincentive” par autortiesībām, kurš paskaidro kāpēc aplami ir “autortiesību aizstāvju” sludinātie apgalvojumi, ka pirātisms nogalina, bet stingri autortiesību likumi veicina radošumu.

Radošumam nav tiešas korelācijas ar naudu. nauda, iespējams, palīdz radīt (nodrošina autoram iespējas nodoties radīšanai), taču arvien vairāk nopelnītas naudas nenozīmē, ka tiek (tiks) radīti labāki darbi. ja palūkojamies uz mūziķiem, nav grūti atrast piemērus pretējam apgalvojumam.

Turklāt jāatzīst, ka nekas nerodas tukšā vietā – proti, neviens darbs nav 100% inovatīvs. Tas balstās kultūrā – iepriekšējos cilvēces sasniegumos, saitēs starp cilvēkiem un brīvas pieejas radītajiem darbiem.