Domāju, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par Lielo Ķīnas ugunsmūri – par mto, ka Ķīnas valdības iestādes filtrē informāciju internetā un bloķē pieeju nevēlamām mājas lapām. Ķīnas piemēram nu vēlas sekot Austrālija. Austrālijas valdība vēlas ieviest visaptverošu filtru tīklu, kuru veidotu 2 līmeņi:
bērniem nepiemērota informācija – no šī līmeņa informācijas bloķēšanas katrs austrālietis individuāli varēs atteikties, un
nevēlamas informācija – no kuras bloķēšanas attiekties nebūs iespējams.
Tas nozīmē, ka Austrālijas iedzīvotājiem nebūs pilnvērtīgas pieejas visiem interneta resursiem. Pagaidām Austrālijas valdība neatklāj, pēc kādiem principiem tiks atlasīts un veidots “nevēlamās” informācijas saraksts.Austrālijas valdībai jau ir saraksts ar 1300 bloķējamām saitēm, bet tas varētu izaugt līdz pat 10`000 saišu. Šo sarakstu veidotu Australian Communications and Media Authority “melnais saraksts”, kā arī Internet Watch Foundation “melnais saraksts. Taču atliek atcerēties tikko izskanējušo skandālu par wikipedia.org cenzūru, lai saprastu, kādas šim pasākumam būs sekas. Valdība, lai atvairītu pārmetumus cenzūrā gan cenšas norādīt, ka sistēma būs līdzīga Skandināvijas “Telenor” sistēmai un ierobežos piekļuvi tikai skaidri identificētām lapām ar nelikumīgu saturu. Taču arī tas neizklausās pārliecinoši, jo “Telenor” tiek izmantota, lai bloķētu pieeju The Pirate Bay lapai. Pēdējie, savukārt, norāda, ka šāda bloķēšana ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un sola sūdzēt bloķētājus tiesā.
Būtiski piebilst, ka informācija, ko iecerējuši cenzēt valdības vīri atbilst klasifikācijas “R18+”, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir pilnībā legāla, bet pieejama tikai personām, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
Cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvju grupas šo Austrālijas valdības iniciatīvu uzskata par lielāko apdraudējumu vārda brīvībai kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, kad Austrālijā pastāvēja lielākā cenzūra Rietumu valstīs.
Kā ziņo ZDNet, seši Lielbritānijas interneta pakalpojumu sniedzēji filtrē pieeju interneta enciklopēdijai wikipedia.org. Tam par iemeslu ir šīs lapas nonākšana organizācijas Internet Watch Foundation “melnajā sarakstā” par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Bērnu pornogrāfija, kuras izplatīšana tiek pārmesta wikipedia.org ir Vācu grupas Scorpions 1976.gada albuma Virgin Killer vāciņš – uz tā attēlota kaila pirmspubertātes vecuma meitene. Šis albums jau bija aizliegts daudzās valstīs kopš tā iznākšanas, līdz grupa nomainīja tā noformējumu.
Wikipedia.org satura filtrēšana ir radījusi problēmas tiem Lielbritānijas iedzīvotājiem, kas izmanto šos pakalpojumu sniedzējus – viņiem ir problēmas rediģēt wikipedia.org saturu.
Jāpiebilst, ka internet Watch Foundation ir nevalstiska Lielbritānijas organizācijas, kas mēklē nelegālu saturu internetā un attiecīgi veido “melnos sarakstus”. Minētais albuma vāciņš tika identificēts kā “iespējami nelegāls saturs” un iekļauts sarakstā. Interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma bloķēt sarakstā esošās saites, taču daļa to dara. Tā ir daļa no “pašregulācijas” politikas. Tomēr iepriekš minētais gadījums liecina, ka nekritiska pieeja šādiem sarakstiem var novest līdz satura cenzūrai.
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir noraidījusi Lego klucīšus reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, pamatajot savu lēmumu ar to, ka klucīšu forma ir funkcionāla – tai tādai ir jābūt, lai klucīši darbotos kā paredzēts. Līdz ar to tagad ikviens ir tiesīgs ražot Lego lolojumam identiskus klucīšus.
Visas tiesības, ieskaitot autortiesības, uz šo statistisko pakalpojumu ir CSP īpašums. Atsaucoties uz datiem, kas iegūti šī pakalpojuma rezultātā, pakalpojuma izmantotājam jānorāda CSP kā datu avots.
Šī pakalpojuma lietotājam aizliegts nodot tālāk šo statistisko pakalpojumu komerciālos nolūkos vai pārdot to tālāk vai arī būtiski izmantot datus līdzīgu darbību veikšanai, vai arī elektroniski tālāk nodot šo statistisko pakalpojumu pilnībā vai arī tā daļu bez rakstiskas CSB atļaujas.
Man gan īsti nav saprotams, kāpēc informācija, kura tiek apkopota par valsts naudu (turklāt lielu daļu tās veido uzņēmumu iesniegtā informāciju) nav brīvi pieejama un izmantojama. Protams, norādot datu avotu.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts plāno rīt, 2008. gada 11. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināt elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu. Tās mērķis ir ieviest Latvijā jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektroniskās identitātes (e-ID) kartes, kas atbilstu Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas standartiem un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un apliecinātu personas identitāti arī elektroniskā vidē. Tāpat paredzēts, ka e-ID kartes ietvers droša e-paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus.
Līdz ar to e-ID kartes varēs izmantot gan kā personu apliecinošu dokumentu, ceļošanai iekšzemē un ES valstīs, gan kā autentifikācijas rīku elektroniskā vidē piekļuvei valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, kā arī – kā droša e-paraksta nesēju.
Plānots, ka e-ID karšu noformēšanas, personalizācijas un izsniegšanas procesu nodrošinās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un pirmās e-ID kartes varētu ieviest 2010. gada pirmajā pusē.
Šodien (10.decembrī) apritēja 60 gadi kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas. Tas ir dokuments, kas ieviesa jaunu izpratni par cilvēktiesībām un uz tā balstās mūsdienu cilvēktiesību sistēma.
Man vienmēr licies interesants jautājums – kur ir robežas tām prasībām, kuras lietotājam var uzlikt ar darba izmantošanas licenci (angliski – EULA jeb end-user license agreement). Te būs viens lielisks komikss par tēmu.
Visi mīl skaitīt svešu naudu. Tā ASV zinātnieki bija nolēmuši izpētīt, cik tad īsti ienesīgs ir spameru bizness. Kā parāda pētījums, peļņu nes tikai viena no 12,5 izsūtītajām ēstulēm, kas nozīmē, ka atdeve irtikai 0.00001%. Protams, ņemot vērā izsūtīto mēstuļu daudzumu, zināma peļņa sanāk. Kā lēš pētnieki, tad, piemēram, spameru tīklsStorm network dienā varētu ienest ap 7000$ peļņu, kas gadā būtu apmēram 2`000`000$.
