Tuvojoties olimpiskajām spēlēm Ķīnair pastiprinājusi represijas pret citādāk domājošajiem. Kopš janvāra ir apcietināti vismaz 24 žurnālisti un kiberdsidenti. Par spīti tam, ka Ķīna tieši saistībā ar olimpiskajam spēlēm bija apņēmusies uzlabot situāciju cilvēktiesību jomā.
Jau rakstīju dažas dienas iepriekš, ka ICANN gatavojas lemt par izmaiņām domēnu reģistrēšanas noteikumos. Tas nu ir noticis un drīzumā ir gaidāms, ka bus iespējams reģistrēt gandrīz jebkādu augšējā līmeņa domēnu (manuprāt, gan jābūt kādiem ierobežojošiem osacījumiem, piemēram, tā garumam), kā arī durvis valā ir ne-latīņu alfabēta domēnu reģistrācijai.
Eiropā vai ASV autortiesību “aizstāvji” pēdējā laikā daudz runā par nepieciešamību aizliegt torentu lapas vai vienādranga tīklus, saskatot tajā visu ļaunuma sakni. Ar dažādām sekmēm tie mēģināts lobēt likumdevējus vienlaikus cenšoties piespiest interneta pakalpojumu sniedzējus izmantot tehnoloģiskus risinājumus cīņai ar p2p tīkliem. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota arī tiesa.
Daudzi kā glābiņu no autortiesību “karotājiem” pārcēla savas lapas uz austrumiem. Jo tālāk, jo labāk – Ukrainu, Ķīnu, Malaiziju. Pēdējā, šķiet, bija īpaši iecienīta tehnoloģiju augstās attīstības un ne īpaši aktīvās cīņas ar autortiesību pārkāpumiem dēļ. Malaizijā izvietots ir arī viens no pasaules populārākajiem torentu trekeriem – BitTorrent.
Taču izrādās, ka “drošās ostas” tik drošas nemaz nav. Malaizijas valdībai pietiek ar vienu rīkojumu, lai nekavējoties slēgtu visas torentu lapas valstī.
EMCDDA (European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction) ir veikuši pētījumu par “zālīti” – par iespējām atrast uzticamu informāciju, kā arī ar to saistītajiem juridiskajiem un sociālajiem jautājumiem.
Over 13 million Europeans have consumed it in the past month. Globally, nearly 50,000 tonnes of cannabis herb or resin are produced for consumption every year.
Pētījumu var lejupielādēt no EMCDDA mājas lapas.
Blawg – tas ir atvasinājums no angļu vārdiem “blog”un “law”. Vai vienkārši – juristu blogi. Te es esmu apkopojis savus atradumus. Taisnību sakot – ne tikai tīri juristu blogus, bet arī tos, kuros regulāri parādās informācija par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām.
Es patstāvīgi lasu:
Vakardienas atradumi:
Vēl daudzi blogi par tiesībām un tehnoloģijām atrodami LexMonitor.
EFF ir pārskatījis un publicējis labas prakses vadlīnijas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem. Sākotnējo versiju EFF publicēja jau 2004.gadā. Vadlīnijās ir ietverti gan tehniski, gan juridiski ieteikumi pakalpojumu sniedzējiem datu vākšanā, apstrādē un uzglabāšanā, lai pēc iespējas līdzsvarotu pakalpojumu sniedzēju vajadzības un lietotāju privātumu un tiesības.
Par ļaunu nenāks arī iepazīties ar EFF Bootcamp materiāliem, kuros apskatīti dažādi Web 2.0 juridiskie aspekti, kā arī EFF’s juridiskajiem ieteikumiem blogeriem.
Šonedēļ ICANN (The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) gatavojas lemt par izmaiņām domēnvārdu piešķiršanā. Ja priekšlikums tiks pieņemts, tas ļaus kompānijām iegādāties augšējā interneta domēnvārdus pēc savas izvēles. Līdz ar to uzņēmumi varēs .com, .org u.c. domēnu vietā reģistrēt savu nosaukumu vai preču zīmi – piemēram, .nike vai .ebay.
Jaunie reģistrācijas noteikumi varētu stāties spēkā ar 2009.gadu. Tiesa, savs augšējā līmeņa domēnvārds nebūs lēts. Lai arī pagaidām vēl nav zināmas cenas, zinātāji tās lēš ap 50 000 ASV dolāru (aptuveni 22 650 lati). Tāpēc tas ne kuram katram būs pa kabatai. Augstā cena varētu atturēt arī kiberskvoterus (lai arī es domāju, ka, piemēram, NIKE būtu gatava maksāt krietni vairāk par 50 tūkstošiem dolāru par .nike). Turklāt ICANN gatavojas dot priekšroku reģistrētām tirdzniecības zīmēm.
Par spīti protestiem Zviedrijas parlaments Riksdāgs ir pieņēmis likumu, kas ļauj Zviedrijas drošības dienestiem pārtvert ārvalstu komunikācijas, kas tiek veiktas caur Zviedrijas teritoriju. Zviedrijas izlūkdienesti tagad varēs noklausīties starptautiskās telefonsarunas, kā arī lasīt e-pastus un faksus. Turklāt šīm darbībām nebūs nepieciešama tiesneša atļauja (kā tas ir policijas gadījumā ).
Likuma kritiķi norāda, ka Zviedrija, kas tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un progresīvākajām pasaules valstīm, seko Ķīnas un Saūda Arābijas piemēram. Savukārt likuma aizstāvji norāda, ka šāds likums nepieciešams, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Turklāt, kā norāda valdības pārstāvji, vietējās komunikācijas netiks pārraudzītas. Tomēr eksperti norāda, ka bieži vien nav iespējams nodalīt vietējās sarunas no starptautiskajām.
Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta 17.jūnijā apstiprināja likumu par mēdijiem, kas pastiprinās esošās prasības medijiem. Pirmo reici likums tiks attiecināts arī uz internetu. Ja līdz šim Baltkrievijas varas iestādes izmantoja netiešus paņāmienus cīņā ar opozīcijas presi, tad šis likums faktiski legalizēs cenzūru.
Pēc likuma spēkā stāšanās visiem esošajiem preses izdevumiem gada laikā būs atkārtoti jāpārreģistrējas. Turklāt jāpārreģistrējas būs ikreiz, kad mainīsies izdevuma adrese vai izdevums neiznāks sešus mēnešus (šobrīd tas ir gads). Katra pārreģistrācija medijam, kas pilnībā nepakļaujas varas iestādēm draud ar iespējamu atteikumu, kas nozīmē darbības izbeigšanu.
Lai žurnālists varētu strādāt ārvalstu masu medijos, tam jābūt akreditētam valsts iestādēs. Pretējā gadījumā viņam var tikt uzlikts sods. faktiski tas nozīmē, ka ikvienam baltkrievu žurnālistam, kurš raksta ārzemju preses izdevumiem jābūt akreditētam.
Tāpat likums liegs Baltkrievijas medijiem saņemt palīdzību no ārvalstīm, izņemot ja tie ir šī media dibinātāji. Līdz šim tieši ārvalstu personu un organizāciju palīdzība ļāva izdzīvot daudziem opozīcijas preses izdevumiem.
Avots: RSF
Eiropas datu aizsardzības uzraugs (European Data Protection Supervisor), kas pārrauga personas datu aprites likumību Eiropas Savienībā, ir publicējis pārskatu par 2007.gadu (pats pārskats lejupielādējams te kā PDF fails angļu valodā). Pārskatā apskatītas galvenās tendences personas datu aizsardzības jomā, biežākās sūdzības par pārkāpumiem, kā arī tehnoloģiju attīstības ietekmi uz personas datu aizsardzību.
