Šodien Doma laukumā notika piensaimnieku protesta akcija. Varētu likties, ka problēmas ir tikai Latvijas piena ražotājiem. Taču izrādās, ka nē - protesti ir pārņēmuši lielu daļu Eiropas Savienības. Kā raksta euoserver.com, Vācijas piensaimnieku protestiem ir pievienojušies Austrijas, Šveices, Nīderlandes un Francijas piena ražotāji. Problēma tā pati - lielveikali esot pārāk alkatīgi un pārlieku uzskrūvējot piena produktu cenas. Līdz ar to piena ražotāji saņem pārāk maz, bet piens veikalos maksājot pārāk daudz (tāpēc tiek mazāk pirkts).
Savukārt es jau labu laiku zvēlos apiet starpniekus un cenšos pirkt pienu, krējumu un biezpienu tirgū. Sanāk lētāk un ir krietni garšīgāk par piena un augu tauku maisījumu ar iebiezinātāju. Domāju, ka veselīgāk arī.
Zinātkāre ir ļoti laba lieta. Tikai vajag būt ļoti uzmanīgiem, izvēloties pētāmo objektu. Citādi var iziet kā vienam Notingemas Universitātes studentam. 22 gadus vecais Rizvans Sabirs (Rizwaan Sabir) bija sadomājies rakstīt maģistra darbu par teroristu organizāciju taktiku. Viņš tika aizturēts par to, ka ir ieguvis nelikumīgu informāciju - al-Qaida treniņu rokasgrāmatu. Kaut arī lejupielādējis šo rokasgrāmatu viņš tika no ASV valdības mājas lapas. Turklāt, kā uzsvēra Rizvana darba vadītājs, šī informācija viņam ir nepieciešama maģistra darbam.
Acīm redzot “jūtīgu” tematu pētīšana ir visnotaļ riskanta lieta arī tādā valstī kā Lielbritānija. Drošāk ir pētīt, piemēram, kukaiņus. Ja vien arī tas pēkšņi nekļūst par politisku jautājumu. Šis ir tikai vēl viens no daudzajiem gadījumiem, kas parāda, ka, izmantojot terorismu kā ieganstu, varas iestādes ar plašu vēzienu ir aizslaucījušas pilsoņtiesības nebūtībā.
Ak vai! Tikko atcerējos, ka arī es reiz pirms gadiem 10 rakstīju kursa darbu par terorismu. Ceru, ka pēc manis neviens neatnāks.
Francija gatavojas atvērt savu darba tirgu “jaunajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to šo valstu pilsoņiem, tajā skaitā Latvijas, vairs nevajadzēs kārtot darba atļauju, lai varētu strādāt Francijā. Ierobežojumus Francija gatavojas atcelt šī gada otrajā pusē un tas ir gandrīz gadu agrāk, kā bija plānots iepriekš.
Lai Latvijā varētu ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu iespēju balsot elektroniski (ņemot vērā, ka šobrīd normatīvajos aktos nekas tāds nav paredzēts), Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts izstrādājis likumprojektus par grozījumiem šādos likumos (ar projektiem un anotācijām var iepazīties klikšķinot uz zemāk minētajiem likumiem):
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Vēlētāju reģistra likumā
likumā ”Par Centrālo vēlēšanu komisiju”
likumā ”Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”
Paredzams, ka Sekretariāta izstrādātie likumprojekti tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē rīt, 22.04.2008. Tomēr tas nenozīmē, ka ar rītdienu mums būs e-vēlēšanas - lai kļūtu par likumiem, šiem projektiem vēl ilgs ceļš ejams - tie jāsaskaņo starp ministrijām, tos jāapstiprina Ministru kabinetam, kā arī jāpieņem Saeimai. Turklāt, papildus normatīvajiem aktiem ir nepieciešams šo sistēmu ieviest arī tehniski. Lasīt tālāk…
Pagājušajā nedēļā (15.04.2008), Kalifornijas Augstākā tiesa ar 4 balsīm pret 3 atzina, ka viendzimuma laulības ir likumīgas. Pie šāda atzinuma tiesa nonāca rūpīgi izanalizējot konstitūciju. Tiesa savu lēmumu balstīja uz apsvērumu, ka tiesības uz laulību ir pamattiesības, tāpēc to realizācijā nedrīkst pieļaut diskrimināciju - tajā skaitā pēc seksuālās orientācijas. Tradīcijas un diskriminācijas vēsturiskās saknes nav pietiekams arguments, lai šīs tiesības liegtu homoseksuālistiem. Tāpat nepamatots ir apgalvojums, ka homoseksuāļu laulības apdraud heteroseksuāļu laulības.
Pēc Masačūsetsas Kalifornija ir jau otrais štats ASV, kurā geju laulības ir atzītas tādā pat mērā, kā heteroseksuāļu laulības.
Sprieduma teksts pieejams šeit vai šeit (PDF fails). Sīkāk par šo lietu var lasīt ACLU blogā un Slate.
Šodienas Jurista Vārdā publicēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (pieejams par maksu), kurā cita starpā secināts, ka alkometriem jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām. Tas nozīmē, - ja konkrēts alkometrs nav verficēts Ministru kabineta noteiktajā termiņā un tāpēc ir atzīstams par neverificētu, tad uzskatāms, ka tā mērījumi nav precīzi un ticami, līdz ar to nav arī pieļaujami kā pierādījums. Tas pats pēc būtības attiecas arī ātruma mērītājiem, kurus izmanto Ceļu policija.
Otrkārt, tiesa secinājusi, ka gadījumos, ja administratīvā procesa dalībnieks nesaprot tiesvedības valodu, tiesai pēc šī procesa dalībnieka lūguma jānodrošina tulks.
Tā kā pieļauju, ka liela daļa no jums nav Jurista Vārda abonenti, tad pārpublicēju šo spriedumu šei. Ja nu kādam ir interese.
Interneta žurnālā AlterNet ir publicēta intervija ar vēsturnieks, lugu autors un sabiedrisko aktīvistu Hovardu Zinnu, kurā viņš izklāsta savu pasaules uzskatu un domas par demokrātiju un anarhismu. Kā viņš norāda, mūsdienās cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par anarhismu.
The term anarchism has become associated with two phenomena with which real anarchists don’t want to associate themselves with. One is violence, and the other is disorder or chaos. The popular conception of anarchism is on the one hand bomb-throwing and terrorism, and on the other hand no rules, no regulations, no discipline, everybody does what they want, confusion, etc. That is why there is a reluctance to use the term anarchism. But actually the ideas of anarchism are incorporated in the way the movements of the 1960s began to think.
Šodien aabele nosūkstījās, ka Latvijas Pasts savam e-paraksta risinājumam izmantoto MicroSoft tehnoloģiju dēļ “e-nacisms mūsu valstī sit augstu vilni”. Diemžēl viņa lapā komentēšanas iespēja ir liegta, tāpēc izteikšos šeit.
Pirmkārt, norādīšu, ka Latvijas Pasta izsniegtie sertifikāti nav vienīgie oficiāli atzīstamie. Elektronisko dokumentu likums neierobežo uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju skaitu. Ikviens var par uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, ja vien atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Cita lieta, ka, Latvijas Pasts pagaidām ir vienīgais Latvijā reģistrētais uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Tur aabelem taisnība. Lasīt tālāk…
Nākamā lapa »
